Vai vajag meklēt savu Skolotāju? 07.11.2017

Agnese jautā: Mani nomoka jautājums saistībā ar svami Višvanandu, kurš dzīvo Vācijā. Lasot viņa grāmatas un mācību mana sirds saviļņojas un atsaucas grāmatā teiktajam, pārņem liels prieks, reizēm gribas raudāt no laimes…bet internetā uzgāju negatīvu informāciju par pašu svami un viņa dzīvi. Iespējams, tie ir apmelojumi. Tā kā jau esmu saskārusies dzīvē ar viltus skolotājiem, tad neesmu droša par savu izšķirtspēju, kas ir patiess un bail iekrist
ilūzijā un melos…vienmēr esmu alkusi satikt savu īpašo skolotāju, bet tajā pat laikā, baidos uzticēties līdz galam…varbūt nemaz nevajag meklēt skolotāju un pietiek ar savu sirdsbalsi un savu atbildību par dzīvi? Varbūt nevajag pieķerties kādai no Dieva formām, bet ticēt tādam kopējam Dieva spēkam?

Elvita Rudzāte atbild: Viens no mūsu uzdevumiem ir attīstīt izšķirtspēju un tas ir jādara arī Agnesei, kaut arī gribētos no visa pastāvēt maliņā. Droši dzīvot mūsdienās var tikai tie, kas izšķirtspēju būs attīstījuši pēc iespējas augstākā pakāpē, jo izšķirtspēja mums ir nepieciešama ikdienas. Piemēram, attīstot jaunu projektu, nepieciešams veidot komandu. Komandas veidošanas brīdī cilvēks var nokļūdīties, izvēloties sabiedrotos. Tam, kam ir augsti attīstīta izšķirtspēja, tas spēs ar sirdi sajust briesmas, kaut arī komunikācija ar cilvēku ir ļoti patīkama un tu cilvēku pazīsti ilgu laiku.

Mūsdienās patiešām ir ļoti daudz cilvēku, kas sevi dēvē par Skolotājiem un uzvedas līdzīgi Skolotājiem, bet starp viņiem ir ļoti maz īstu Skolotāju. Visi viņi runā vienādi skaisti un pareizi, tāpēc pēc teiktajiem vārdiem jūs nespēsiet atšķirt kas ir kas. Daudzi no viltus skolotājiem veiks labus darbus, tā kā arī veiktie darbi nav kritērijs, lai uzticētos skolotājam.

Ja Skolotājs apgalvo, ka viņam ir kādas īpašas dāvanas no Dieva, piemēram, dziedināšanas spējas vai gaišredzība, tad skatieties vai Skolotājs prasa par savu pakalpojumu naudu vai citu materiālu labumu. Īsts Skolotājs nedrīkst pieprasīt materiālus labumus par Dieva dāvanu, jo viņš no Dieva to ir saņēmis par brīvu, pie tam viņam šī dāvana ir jādāvā par brīvu, jo citādi Dievs viņam atņems šīs spējas. Tomēr palīdzības saņēmējam, pateicība par sniegto palīdzību kaut kādā veidā nepieciešams izteikt, bet tam nav obligāti jābūt materiālam labumam.

Jēzus ir teicis: “Spriediet pēc augļiem”. Šie vārdi nozīmē, skatieties vai Skolotāja darbi nes labus rezultātus, bet arī to nebūs viegli noteikt, jo dziednieki, kas ārstē ar enerģijām, bet kuriem Dievs nav devis dziednieka mantiju, pārvieto negatīvo enerģiju no vienas ķermeņa daļas uz citu, radot iespaidu, ka cilvēkam ir palīdzēts, jo tajā vietā, kur bija sāpes, tās ir pazudušas.

Tāpēc drošākais veids kā izšķirt vai Skolotājs ir īsts, tā ir jūsu sirds, kas sniegs jums skaidru atbildi. Diemžēl ne visi dzird savu sirdsbalsi.

Jaunībā es piedzīvoju neparastu atgadījumu. Draudzene mani bija aizvedusi pie viltus dziednieka (viņa to nezināja). Es toreiz garīgi biju absolūti neizglītota, tāpēc ticēju cilvēkam uz vārda. Vienā no sarunām, man pašai negaidot, es pateicu dziedniekam sekojošus vārdus: “Tu nemaz neesi tas, par ko uzdodies.” Dziedniekam iepletās acis, bet viņš neko man neteica. Pēc tam viņš mēģināja mani iztaujāt, bet es pati nesapratu, kāpēc tādus vārdus pateicu, bet mani uzmanīgu darīja viņa raizes par manis pateiktajiem vārdiem, kurus dzirdēja tikai daži cilvēki. Toreiz es savā sirdī neieklausījos, bet Augstākie Spēki jau toreiz mani sargāja un izmantoja kā savu instrumentu, pasargājot mani no viltus dziednieka tīkliem, jo viņš mēģināja visas savas klientes izmantot seksuāli, bet no manis viņš sāka baidīties. Viņš runāja par Dievu un nekas neliecināja, ka viņš ir viltus dziednieks. Toreiz es Dievam neticēju, bet tomēr jautāju: “Dievs, ja Tu patiešām esi, kāpēc pieļauj, ka Tavā vārdā cilvēki tiek maldināti? Kā lai Tev tic, redzot, kas notiek sabiedrībā?” Atbildi es nesaņēmu, bet pēc gadiem uzzināju, ka viltus dziednieks negaidīti bija miris. Viņš bija pašos spēka gados, un nekas neliecināja, ka viņš pāragri atstās dzīvi. Es nezinu, vai tā bija Dieva atbilde uz manu jautājumu, tomēr es sapratu, ka Dievs savā vārdā pieļauj maldināt tikai uz laiku. Agrāk vai vēlāk patiesība atklājas.

Agnese raksta, ka viņa sapņo satikt savu īpašo Skolotāju, bet viņa nezina, ka Skolotāji nāk un iet atbilstoši tavam apziņas līmenim. Skolotājs izvēlas skolnieku un nevis otrādi. Tas notiek neparastā veidā, katram individuāli. Kad skolnieks ir apguvis Skolotāja doto mācību, tad Skolotājs dodas projām un vietā nāk jauns skolotājs, kas dod to pašu mācību tikai augstākā līmenī. Kad esi apguvis šo mācību, tad nākamais Skolotājs utt. Man ir daudz Skolotāju, bet tu jūti, ka visi viņi iet pa vienu Ceļu. Tiklīdz es sastopu Skolotāju, kas nav uz tā paša Ceļa, es no viņa novēršos. Piemēram, es internetā paskatījos par svami Višvanandu. Viņš runā to pašu, ko es, bet es sapratu, ka mēs neesam uz viena Ceļa. Es necentos noskaidrot, vai viņš ir vai nav viltus skolotājs, jo man nav tas svarīgi, es zinu, ka mēs neesam uz viena Ceļa, un tā nav tikai mana sirds, kas to pateica, tās ir arī manas zināšanas kā izšķirt. Tomēr arī es esmu tikai skolniece, kas var sastapties ar spēcīgiem viltus skolotājiem, bet, ja tas tā notiks, tad tikai tāpēc, lai Dievs pārbaudītu manu izšķirtspēju. Pašlaik Dievs pārbauda Agneses izšķirtspēju, un es iesaku Agnesei turpināt apgūt Mācību, tad viņa pati arvien labāk spēs sajust cilvēkus un sadzirdēs savu sirdsbalsi.

Agnese raksta: “…varbūt nemaz nevajag meklēt skolotāju un pietiek ar savu sirdsbalsi un savu atbildību par dzīvi? Varbūt nevajag pieķerties kādai no Dieva formām, bet ticēt tādam kopējam Dieva spēkam?” Visās Mācībās ir teikts, lai mēs nepieķeramies elkiem, jeb Dieva formām, jo Dievs ir visā un visur. Cilvēki neizprot atšķirību starp Skolotāja pielūgšanu, piemēram, lūgšanas pie Jēzus ikonas, vai lūgšanas pie Dievmātes ikonas vai pie citu Skolotāju ikonām vai lūgšanas Meža mātei. Tu drīksti lūgt palīdzību savam Skolotājam, bet tev ir jāsaprot, ka tavs Skolotājs arī ir tikai daļa no Dieva. Jo tuvāks tu esi savam Skolotājam, jo vairāk Viņš tev var palīdzēt. Tāpēc kristiešiem ļoti palīdz Jēzus, jo viņi To patiešām mīl. Bet tāpat Muhameds palīdz musulmaņiem, jo arī tie ļoti mīl Muhamedu. Tātad svarīga ir Dievišķā mīlestība starp skolnieku un Skolotāju.

Ja cilvēks apzināti iet garīgās attīstības ceļu, viņu noteikti uzrunās kāds Skolotājs pat, ja viņš to nemaz nevēlēsies. Pat, ja iekritīsi viltus skolotāja nagos, Dievs dos tev zīmes, lai tevi pasargātu no viltus skolotāja tīkliem, jo Dievs sargā visus savus uzticamos kalpotājus. Ja Viņš kādu laiku pieļaus, ka tevi maldina, tad tas būs tikai tevis paša labā, lai tu caur savu pieredzi kļūtu gudrāks un attīstītu izšķirtspēju. Tāpēc nekad nevaino citus savās nelaimēs, bet izproti, ka ikviens cilvēks ir tikai instruments Dieva rokās, kas pilda noteiktu funkciju, lai mums visiem palīdzētu augt garā.