Kāda mācībstunda man jāapgūst? – pirmais turpinājums 08.11.2017

Kāda mācībstunda man jāapgūst? – raksta sākums

Sandra jautā: ”Tā kā Sanitai visu dzīvi sanāk kontaktēties ar psihiski slimajiem, tas liecina par viņas slikto karmu. Droši vien iepriekšējās dzīvēs viņas gars ir nievājoši izturējies pret psihiski slimiem cilvēkiem, tieši tāpēc viņai šajā dzīvē Dievs dod iespēju dzēst slikto karmu, palīdzot tiem.”

Manuprāt – spēja bez konfliktiem un ar siltu sirdi strādāt pie/ar psihiski slimajiem ir spēja nolikt pie Dieva kājām savu lepnību, savu EGO. Var jau citi augstprātībā teikt, ka psihiatrijā cilvēks atstrādā slikto karmu, bet,  ja nu patiesība izrādās, ka cilvēks strādā labākai nākotnei, ka pats Dievs ir uzrunājis iet psihiatrijā kā harmonijas nesējam?

Elvita Rudzāte atbild: Atšķirība starp sliktās karmas atstrādāšanu un Dievišķā uzdevuma pildīšanu ir attieksmē un motīvā sniegt palīdzību.

Sanita palīdz psihiski slimajiem piespiedu kārtā, pati pret savu gribu un nespēj no šīs situācijas izkļūt, jo viņas tuvākajiem cilvēkiem ir garīgas saslimšanas. Šāda situācija rodas sliktās karmas dēļ, t.i., cilvēks nespēj izmainīt apstākļus, kuros pret savu gribu ir nonācis.

Savukārt cilvēks, kas ir sajutis aicinājumu palīdzēt garīgi slimiem cilvēkiem, veic Dievišķo uzdevumu un patiešām attīsta savu labo karmu, jo viņa motīvs ir palīdzēt un attieksme pret slimniekiem ir pozitīva. Ja šo darbu veic kāds mediķis tikai lai nopelnītu, un dara šo darbu bez mīlestības tāpēc, ka citur nevar tik labi nopelnīt, tad šis cilvēks patiesībā nepalīdz un visticamāk arī viņam Dievs ir devis iespēju dzēst savu slikto karmu, jo iepriekšējās dzīvēs ir bijusi nievājoša attieksme pret garīgi slimiem cilvēkiem. Ja šis mediķis nemainīs savu attieksmi pret garīgi slimajiem cilvēkiem un motīvu veikt šo darbu, tad sliktā karma netiek dzēsta pat, ja viņš šo darbu ir veicis visu savu darba mūžu. Tāpēc tik svarīgi ir ikvienu darbu darīt ar mīlestību.