Kāds ir latviešu tautas uzdevums pasaules kontekstā? 12.12.2017

Laura jautā: Vai esat domājusi, kāds ir latviešu tautas uzdevums pasaules kontekstā? Respektīvi, ja mēs esam piedzimuši tieši šeit un šajā laikā, tad tam noteikti ir kāda nozīme. Nesen klausījos LR1 raidījumu par latviešiem 19. un 20. gs., kā viņi pēc dzimtbūšanas atcelšanas visādos veidos centās tikt pie zināmas pārticības. Bija tādi, kas devās prom uz Krieviju, Baltkrieviju vai, piemēram, uz Brazīliju. Tur ar smagu darbu un čaklumu cilvēkiem izdevās iegūt zināmu labklājību, bet, mainoties politiskajai situācijai, viņi visu pazaudēja. Zināmā mērā līdzīgi kā 20. gs. dzīvojošajiem tepat Latvijā. Bija cilvēki, kas neatļāvās sev nopirkt pat ziemas mēteli, lai tikai atmaksātu hipotēku par īpašumu un tad nāca kara gadi un izsūtījums un viņi atkal palika bez nekā. Tajā pašā laikā taču Eiropā un Skandināvijā ir zemes, kurās paaudžu paaudzēs cilvēki dzīvo labklājībā. Savukārt, skatoties kā šobrīd valsts politika
tiek veidota tā, ka ir jātiecas pēc reāli nekādi nesasniedzamiem Eiropas standartiem, šķiet, ka varbūt mums īstenībā kopējā pasaules ainā ir pavisam cits uzdevums?

Lūdzu, nepārprotiet mani, es nedomāju, ka mums ir jābūt nabagiem, jo labklājība ir plaši interpretējams jēdziens. Bet varbūt ir kaut kādas likumsakarības un latviešu potenciāls slēpjas kaut kur citur?

Elvita Rudzāte atbild: Mēs nedrīkstam aizmirst, ka mūsu gars daudzo iemiesojumu laikā ir dzīvojis dažādās valstīs, ar dažādu kultūru, lai mēs iepazītos ar pasaules dažādību. Šobrīd mēs esam nākuši iemiesojumā Latvijā. Piemēram, es nācu iemiesojumā Padomju Latvijā un man bija iespēja piedzīvot Latvijas neatkarības atgūšanu. Bet es nezinu kāds liktenis nākotnē ir paredzēts Latvijai. Pragmātiski domājot, redzot Valsts attīstības politiku visās jomās, demogrāfisko un globālo situāciju, skaidrs, ka pēc gadiem Latvija diez vai pastāvēs kā neatkarīga valsts.

Tomēr pastāv arī cita iespējamība, ka pakāpeniski Latvija var kļūt par lielu tautu, ja atradīs pareizo attīstības ceļu. Pašreiz Valsts uzņemtais attīstības kurss nespēs attīstīt Latviju, jo pārsvarā uz visu skatās caur ekonomisko izdevīgumu. Valsts, kura izglītības un veselības sistēmas ir pakļāvusi ekonomiskajiem aprēķiniem, nedomājot par cilvēku, nav ar ilgtermiņa pastāvēšanas perspektīvu. Tanī pat laikā es saprotu, ka kādam ir jāsagrauj esošā izglītības un veselības sistēma, lai vietā varētu dzimt kaut kas pilnīgi jauns. Ar līdzjūtību raugos uz esošajiem Ministriem, kuri ir uzņēmušies šo grūto uzdevumu – iznīcināt to labo, kas bija palicis. Var jau būt, ka tieši tāds ir viņu Dievišķais uzdevums – sagraut veco, lai varētu piedzimt jaunais, bet jaunais nedzims viņu vadībā. Jaunais dzims pavisam citādi domājošu cilvēku vadībā, kuri pratīs sabalansēt materiālās un garīgās vērtības.

Latvju dainas ir ļoti spēcīgs kultūrvēsturiskais mantojums, kurš netiek izmantots, jo cilvēki nespēj izprast Latvju dainās slēpto gudrību. Es ceru, ka iemiesojumā nāks vai varbūt jau ir atnācis kāds latvietis, kas uzskatīs par savu uzdevumu nest tautā Latvju dainās apslēptos kristālus. Tiklīdz mūsu tauta piekļūs apslēptajiem kristāliem, tā mainīsies tautas domāšana un vērtības. Bet var arī notikt pats sliktākais, ka dainu dārgumi uz visiem laikiem pazudīs.

No Mācības ir zināms, ka pasaulē notiks lielas pārmaiņas. Pasaulē sāks veidoties apgabali, kur līdzīgi domājoši cilvēki apvienosies, lai attīstītu jaunu sabiedrību ar pavisam citu domāšanu, bet paliks arī apgabali, kur materiālās intereses dominēs. Kuru ceļu izraudzīsies Latvija, šobrīd grūti pateikt. Mans piedāvājums Valsts vadītājiem būtu ļaut attīstīties abām (diametrāli pretējām pieejām), lai iedzīvotāji varētu izvēlēties, kam pievienoties, jo dzīve visu saliks pa savām vietām. Piemēram, Izglītības un zinātnes ministrs ir pārliecināts, ka nākotne ir lielām, labi aprīkotām skolām. Es viņam nepiekrītu, jo redzu lauku skolu vērtību, ja tajās notiks pareizas pārmaiņas. Muļķīgi būtu mums strīdēties, bet es būtu pateicīga, ja viņš dotu iespēju mums izveidot alternatīvu izglītības piedāvājumu ar valsts atbalstu lauku teritorijā. Protams, būs vecāki, kas gribēs savus bērnus sūtīt uz lielām skolām pilsētās, bet būs vecāki, kas priecāsies, ka ir alternatīvs piedāvājums lauku teritorijā. Bērni ir tik dažādi, un tas kas der vienam bērnam, neder citiem.

Tāpat būtu labi, ja būtu alternatīvas arī citās jomās, piemēram, ekonomikā, attīstot valsts pasūtījumu kopā ar brīvo tirgu. Šāda pieeja vairs nelīdzinātos kapitālismam, bet pienācis laiks saprast, ka kapitālisma idejas ir sevi izsmēlušas, ka laiks attīstīt pavisam jaunu ekonomisko modeli, un kāpēc gan Latvija nevarētu būt pirmā valsts, kas uzdrošinātos pasaulei piedāvāt kaut ko pavisam jaunu?

Šobrīd šajā virzienā ir sperti pirmie soļi arī Latvijā, nodibinot Biedrību “Dzīvot pēc Sirdsapziņas”, kurai ir skaidrs redzējums ko un kā vajadzētu darīt savādāk, nepretendējot uz absolūto patiesību, bet meklējot jaunu pieeju atbilstošu jaunajam Ūdensvīra laikmetam. Tomēr, lai sabiedrība pieņemtu citu redzējumu, nepieciešami paraugi. Tāpēc Biedrība šobrīd iegulda darbu paraugu attīstībā, sakot ar izglītību un pakāpeniski attīstot arī citas jomas. Ja vēlies atbalstīt Biedrības darbu, tad aicinu apsvērt domu kļūt par Biedrības “Dzīvot pēc Sirdsapziņas” biedru vai atbalstīt Biedrības darbu ar ziedojumu.

Es domāju, ka Dievs dod iespēju mūsu tautai attīstīt valsti, kas atbilstu Dievišķajiem likumiem, kļūstot par paraugu pārējai pasaulei. Mazai valstij ir daudz vieglāk ieviest pārmaiņas, nekā lielai valstij, tieši tāpēc es domāju, ka mums ir dota ļoti laba iespēja, bet vai mēs šo iespēju izmantosim, tā jau būs mūsu tautas izvēle.