Ko mums māca meteorīta sprādziens Krievijā? 18.02.2013

Plašsaziņas līdzekļus pāršalca ziņa, ka 2013.gada 15.februāra  rītā Krievijas Urālu reģionu piemeklējusi reta dabas parādība – pār zemi, ēkām un cilvēkiem, spēcīga sprādziena pavadītas, nobira meteorīta atlūzas. Meteorīta nokrišana nodarījusi bojājumus ēkām un ievainojusi cilvēkus galvenokārt Čeļabinskas apgabalā.

Ko meteorīta sprādziens nozīmē garīgajā skatījumā? Visas neparastas dabas parādības ir Dieva zīmes. Ko Dievs mums gribēja pateikt? Protams, es izteikšu tikai minējumus, bet par to ir vērts aizdomāties ikvienam.

Ja Dievs mūs par kaut ko grib brīdināt, tad Viņš dod mums zīmes, bet cilvēki reti tās ievēro un aizdomājas par tām. Manu uzmanību Urālu reģions  piesaistīja jau pirms kāda  laika, kad plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka Urālos esot konstatēta neparasti zema gaisa temperatūra. Tas bija Dieva pirmais brīdinājums. Ja cilvēki brīdinājuma zīmi ignorē, tad Dievs aiz ļoti lielās mīlestības dod nākamo zīmi, kura ir vairāk pamanāma. Meteorīta sprādzienu bija grūti nepamanīt. Tā ir Dieva otrā zīme.

Astronomi šo gadījumu komentēja bez emocijām, jo šādi gadījumi atkārtojoties reizi 100 gados, bet viņi piebilda, ka līdz šim meteorīti bija krituši neapdzīvotās vietās – tuksnesī vai taigā. Šoreiz ir cietuši cilvēki. Kāpēc? Šis varētu būt pēdējais brīdinājums pirms… un rodas jautājums –  pirms kā?

Es nezinu atbildi. Es varu izteikt tikai minējumus. Krievija Smalkajā plānā bija izraudzīta kā valsts, kura pasaulē ar savu piemēru pārstāvētu garīguma vērtības. Par to liecināja no Smalkā plāna saņemtie vēstījumi, kuri latviešu valodā ir publicēti  http://sirius-riga.lv un krievu valodā http://sirius-ru.net.

Krievijā, Omskas apgabalā dzīvoja Gaismas Brālības jeb Dievišķo Valdoņu Sūtnis – Tatjana Mikušina. Diemžēl Krievijas varas iestādes nepasargāja viņu no vardarbīgiem uzbrukumiem, un tāpēc viņa, lai glābtu savu dzīvību un turpinātu pildīt Dievišķo misiju, bija spiesta pamest Krieviju. Smalkajā plānā uzbrukumi Dievišķo Valdoņu Sūtnim tiek vērtēti kā ļoti smaga karma. Dievišķie Valdoņi Krievijai atņēma izraudzītās valsts statusu un brīdināja, ka karma būs jāizpērk. Tas nozīmē, ka Krieviju var sagaidīt vēl smagāki pārbaudījumi. Tomēr var rasties jautājums, ja jau šis brīdinājums ir saistīts ar uzbrukumiem Sūtnim, tad kāpēc meteorīts krita Urālu reģionā, nevis Omskas apgabalā? Kāpēc tieši Urālos bija neparasti zema gaisa temperatūra?

Mēs visi zinām, ka otrā pasaules kara laikā kara rūpnīcas tika pārceltas uz Urālu reģionu, tieši uz Čeļabinskas apgabalu, kas palīdzēja Krievijai uzvarēt karā. Kopš tā laika tās turpina savu darbību arī mūsdienās. Urālu reģions ir bagāts ar dažādiem derīgiem zemes resursiem, kuri tiek tērēti, un mēs nezinām, vai tas notiek apdomīgi vai mantkārības nolūkos. Vai varētu tā būt, ka Krievijas kara rūpnīcās Čeļabinskas apgabalā top kāds ierocis, kas varētu būt ļoti bīstams cilvēcei? Ja jā, tad Krievijai ir jāaptur šī iecere, citādi Čeļabinskas apgabalu piemeklēs lielāka nelaime, jo Dievs ir devis zīmi, ka Viņš kaut ko nepieļaus realizēt. Jautājums ir tikai, ko tieši Dievs domā? Varbūt Krievija pārāk neapdomīgi tērē dabas dāvātos resursus? Es nezinu patiesību, bet zinu, ka Krievija ir saņēmusi ļoti nopietnus brīdinājumus no Dieva. Ja tā ignorēs šos brīdinājumus, tad Krieviju var piemeklēt nepatīkami mirkļi, un nav teikts, ka tie izpaudīsies dabas katastrofu veidā. Tie var izpausties gan kā tehnoloģiskās katastrofas, gan kā pilsoņu sacelšanās, gan citādi. Skaidrs ir tas, ka Urālu reģionā ir koncentrējusies negatīva enerģija, tikai mēs nezinām, kas šo enerģijas koncentrēšanos ir izsaucis.

Ko darīt Krievijas tautai? Šādos gadījumos palīdzēt var tikai garīgās prakses praktizēšana. Krievijas tautai ir  jāpraktizē savai tautai raksturīgā garīgā prakse – lūgšanas. Arī mēs varam palīdzēt Krievijai ar lūgšanām.

Ko mums māca meteorīta sprādziens Krievijā? Cilvēks nav visu varošs. Tieši dabas katastrofu priekšā cilvēks izjūt savu niecību. Dabas katastrofas rodas tikai no cilvēku negatīvajām, graujošajām domām, vārdiem un rīcības. Mēs esam atbildīgi par to, lai Latviju nepiemeklētu dabas katastrofas un citas nelaimes. Tikai ejot garīgās  attīstības ceļu, mēs varam pasargāt Latviju no nelaimēm. Tomēr nevienu ar varu nevar piespiest iet garīgās attīstības ceļu. Tai ir jābūt brīvai izvēlei. Tāpēc tie, kuri ir izpratuši notikumu saistību ar mūsu domāšanu un rīcību, turpiniet praktizēt jūsu izvēlēto garīgo praksi, lai attīrītu ap sevi vidi no negatīvajām enerģijām. Turpiniet darīt visu, kas ir jūsu spēkos, lai vestu arvien vairāk cilvēkus pa garīgās attīstības ceļu, bet dariet to bez piespiešanas. Parādiet ar savu piemēru, ka var dzīvot arī citādāk, bez „vilku likumu” ievērošanas. Neticiet tiem, kuri apgalvo, ka izdzīvos stiprākais. Izdzīvos gudrākais!

Dievs svētī Latviju!!!

Autore: Elvita Rudzāte