Kāpēc tētim ar ģimeni nav interesanti? 15.01.2018

Anna jautā: Sapratu, ka man ļoti gribas, lai tētis arī pavada laiku ar bērniem, bet tētis savu brīvo laiku no darba pavada pie televizora. Ja mēs spēlējamies ar bērniem, tad viņš pagriež televizoru uz visu skaļumu un istabā ļoti grūti sēdēt (jo ļoti skaļi). Bet mēs dzīvojam vienā istabā, man nav kur iziet. Viņš ir labs cilvēks un labs vīrs un labs tētis. Viņš strādā, atnes naudu, bet brīvdienās viņš izvēlas televizoru nevis kopā paspēlēt un pavadīt laiku. Viņam ar mums nav interesanti. Kāpēc tā notiek? Es jūtos pazemojoši.

Nesen pierunāju braukt uz Lido, domāju, ka iesim ar viņu kopā uz bērnu istabu, bet viņš mūs atvedis, pats iekšā negāja, jo tas ir mans pienākums, gaidīja mūs (kamēr es viena ar diviem bērniem), bet viņš sapņoja par to, kā viņš
skatīsies TV. Pat, kad mēs ejam ciemos, viņam ļoti svarīgi, lai būtu TV. Dažreiz jūtu, ka es un bērni esam lieki (kaut noteikti tā nav, viņš mūs mīl, bet mūsu dēļ viņš slikti dzird TV.

Es saprotu, ka jāstrādā ar attiecībām, bet kāpēc viņš “atdala sevi” no mums? Kāpēc nav interesanti ar mums?
Varbūt man likt viņu mierā un pašai stiept bērnus aiz sevis? Bet es jau 5 gadus tā stiepju, man jau pašai gribas atpūsties un pašai jau negribas spēlēties ar bērniem. Gribas vienai pasēdēt klusumā.

Elvita Rudzāte atbild: Anna raksta, ka viņai gribas, lai tētis paspēlējas ar bērniem. Tieši tāpēc, ka viņai to gribas, viņa rada pretējo enerģiju – nevēlēšanās enerģiju, uz kuru reaģē ne tikai viņas vīrs, bet arī viņa pati. Viena no Annas problēmām ir vēlmes. Ne velti visi Lielie Skolotāji māca, ka vēlmes ir mūsu lielākie ienaidnieki.

Kāpēc vēlmes ir mūsu ienaidnieki? Tāpēc, ka tām piemīt “purva” efekts – tiklīdz apmierinu vienu vēlmi, tā vietā piedzimst jaunas vēlmes un cilvēks nekad nav apmierināts, jo visu laiku ir kaut kas nepiepildīts, kas viņā rada neapmierinātību.

Iesaku Annai padomāt kā viņa justos, ja mājās nāktu piedzēries vīrs un vēl palaistu pret viņu rokas? Par laimi Annai nav šāda situācija, bet es iesaku viņai padomāt, ko tad viņa domātu par sievieti, kura sūkstas par vīru, kas strādā, nedzer un rūpējas par ģimeni tā kā prot. Sieviete, kura cieš no vardarbības un vīrs bieži lieto alkoholu, teiktu, ka Annai ir ļoti paveicies, ka viņai ir tik labs vīrs.

Ko teiktu Annai sieviete, kuras vīrs mājās nenāk, bet pavada vakaru pie mīļākās? Šī sieviete teiktu, ka viņa būtu gatava 10 reizes vairāk spēlēties ar bērniem vienalga kādos apstākļos, lai tikai vīrs pēc darba nāktu mājās un būtu viņai uzticīgs.

Ko Annai teiktu sieviete, kurai ir smagas veselības problēmas, un tāpēc viņa nevar paspēlēties ar saviem bērniem, jo atrodas slimnīcā. Viņa teiktu, ka atdotu visu, lai tikai varētu būt mājās kopā ar bērniem un vīru vienalga kādos apstākļos.

Kāpēc tētim ar ģimeni nav interesanti? Vai mēs spējam atbildēt uz jautājumu, kāpēc mums nav interesanti skatīties kādu televīzijas pārraidi, kāpēc mums nešķiet interesanta kāda grāmata vai kopā pavadīts laiks ar kādu cilvēku? Visu nosaka apziņas līmenis un vēlmes. Annas vīram ir vēlme skatīties TV, tāpēc viņš negrib spēlēties ar bērniem, jo pēc darba vēlas atpūsties. Ir vīrieši, kas izjūt prieku no rotaļas ar bērniem, bet ir vīrieši, kam prieku sagādā citas nodarbes. Piemēram, man bija tētis, kas mani ļoti mīlēja, bet viņam nepatika spēlēties ar mani. Viņš daudz strādāja un veltīja sevi sirdsdarbam. Man kā bērnam tas netraucēja, jo, kad vēlējos būt kopā ar tēti, es vienkārši pie viņa aizgāju uz darbu (viņa darbs bija blakus mājai). Es viņam darbā netraucēju, es tikai skatījos kā viņš strādā, vēroju viņa attiecības ar citiem kolēģiem un viņa skolniekiem, kam viņš bez maksas atdeva savas zināšanas (viņš bija izcils inženieris) un kad man apnika, gāju mājās. Bet es nekad nejutos tā, ka tētis mani nemīl vai ar mani nespēlējās. Tieši otrādi, es jutu viņa mīlestību un ar to man bija pietiekami. Mīlestība ir enerģija un tā nav obligāti jāapliecina darbos.

Anna raksta, ka viņa jūtas pazemojoši? Kāpēc viņa tā jūtas? Tāpēc, ka viņa pati domās sevi pazemo, uzskatot, ka viņai ir slikta dzīve. Cilvēku nevar pazemot, ja viņš pats sevī neuzņem pazemojuma izjūtu. Kāpēc Anna uzņem sevī pazemojuma izjūtu? Jo dzīvo priekšstatos kā pareizi būtu vīram jāuzvedas atnākot no darba. Bet kurš var pateikt kā būtu pareizi Annas vīram jāuzvedas pēc darba, atnākot mājās? Varbūt viņa profesionālajā dzīvē ir ļoti svarīgi zināt, kas notiek pasaulē, lai pieņemtu pareizus lēmumus savā biznesā? Varbūt viņam vienkārši nepieciešams atpūtināt smadzenes ne par ko nedomājot? Nav svarīga atbilde. Svarīgi Annai saprast, ka situācija ir tāda kāda tā ir, un viņai tā jāpieņem ar pateicību un pazemību.

Anna raksta, ka pierunājusi vīru aizvest viņu ar bērniem uz Lido, kur viņš nav gājis uz bērnu istabu, bet sapņojis par TV. Kā Anna zina, ka viņš sapņoja par TV? Varbūt viņš tajā laikā apdomāju svarīgu stratēģisko plānu savam biznesam? Anna izsaka apgalvojumus par lietām, kuras viņa nevar zināt, bet vēl sliktāk ir tas, ka viņa pati saviem apgalvojumiem notic un jūtas neapmierināta. Redziet, cik vienkārši ir radīt problēmu uz līdzenas vietas – pilnīgi ne  no kā. Anna pārmet vīram, ka viņš liek tai pildīt mātes pienākumus, bet Anna tieši to pašu pieprasa no vīra – pildīt tēva pienākumus. Tā abi viens otram pārmet pienākumu nepildīšanu, kas rada vilšanos un citas problēmas, kas izriet no vilšanās.

Es iesaku Annai pildīt savus pienākumus, un nedomāt par to kā savus pienākumus pilda vīrs, jo Dievs vēro tevi. Tu uzņemies atbildību par savu dzīvi. Ja tu kaut ko dari aplam tikai tāpēc, ka tā dara citi, tas nebūs attaisnojošs arguments tavai kļūdai. Sievietes misija ir būt par devēju – dot visiem savu mīlestību. Bet, ja sieviete pasaka, ka tagad es mīlestību nedošu, jo tu to neesi pelnījis jeb es nedošu mīlestību bērniem, jo tētis arī nedod, tad viņa kļūst par ņēmēju, kas ir pretrunā Dievišķajam likumam, un ģimenē sākas problēmas, jo sieviete sāk atriebties vīrietim.

Anna ļoti labi zina, ka viņas galvenā misija ir mīlēt vīru un bērnus, bet Annai ir jāatceras, ka viņai to traucēt izdarīt viņas vēlmes un neprasme priecāties par to, ko Dievs viņai ir devis. Jo ātrāk viņa to sapratīs, jo labāk. Pats svarīgākais, lai sapratne nenāk tad, kad jau ir par vēlu un vairs nevar neko mainīt. Pašlaik vēl Anna var attīstīt mīlestību ģimenē un uzlabot ar vīru attiecības, bet, ja viņa turpinās žēloties par savu dzīvi, tad var nākt grūtāki pārbaudījumi, kurus Anna pati būs izprovocējusi, bet visticamāk vainīgos meklēs kaut kur citur.