Vai mums attiecības ir jāšķir? 06.02.2018

Jolanta jautā: Vēlos jautāt, ko manī atspoguļo tas, ka vīrietis apgalvo, ka nespēj mani mīlēt tā, kā es to gribētu un būtu pelnījusi un par to jūtas vainīgs. Kad runa iet par šķiršanos, tad viņš mēdz mainīt savas domas un uzskata, ka tas būtu pārsteidzīgi. Vai attiecības ir turpināmas un uzlabojamas, ja es kaut ko sevī mainīšu, un kas būtu jāmaina? Vai arī tā ir zīme, ka katram tomēr ir jādodas uz savu pusi neskatoties, ka jūtas ir abiem?

Elvita Rudzāte atbild: Ko Dievs ir kopā savedis, tos tikai Viņš var šķirt. Attiecības šķir tikai tie, kas nevēlas pārvarēt grūtības, jo nezina Dievišķos likumus, ka visas problēmas ir iespējams pārvarēt ar pacietību un mīlestību. Attiecības ir jāuztver kā liela dzīves skola, kurā galvenais skolotājs ir partneris. Tiklīdz esi sapratis, kāpēc sev piesaistīji tieši tādu partneri, tā notiek tava garīgā izaugsme un mainot sevi, mainās arī partneris, ja tikai viņš jūt tavu mīlestību.

Ja vīrietis saka, ka nemīl, tas vēl nenozīmē, ka viņš patiešām nemīl. Tas tikai liecina, ka starp partneriem ir barjeras, kas aiztur mīlestības enerģiju. Svarīgi ir izprast, kas tās par barjerām un tās atbrīvot, tad arī mīlestības enerģijas plūsma var atjaunoties.

Vīrieša vārdi, ka viņš nespēj mīlēt sievieti tā kā viņa to gribētu, norāda, ka sieviete dzīvo vēlmēs un tieši šīs vēlmes nomāc vīrieti jeb citiem vārdiem sakot, aiztur mīlestības enerģijas plūsmu. Tātad Jolantai ir jāapzinās savas vēlmes un jāsāk tās minimizēt, jo mūsu lielākais ienaidnieks ir vēlmes, kas gan aiztur mīlestības enerģijas plūsmu, gan rada neapmierinātību ar dzīvi kopumā.

Visās attiecībās ir iespējams attīstīt mīlestības jūtas, ja tikai abiem partneriem ir vēlēšanās, un tieši to Dievs vēlas, lai mēs iemācāmies, tieši tāpēc pastāv Dievišķais likums, ka attiecības nedrīkst šķirt cilvēks pats, bet tikai Dievs. Šis likums ir radies tāpēc, ka cilvēkam ir dabiska vēlme izvairīties no grūtībām, nevis tās risināt, bet tikai grūtībās mēs sākam izprast to, ko nespētu izprast, ja grūtības nebūtu piedzīvojuši.

Atcerēsimies, kāpēc esam nākuši iemiesojumā – lai attīstītos garā, bet gars var attīstīties tikai tad, ja praksē spēj pielietot gūtās zināšanas. Prakse ir dzīves grūtības, piemēram, problēmas attiecībās. Ja partneri nemācās, neizprot savu nesaskaņu vai mīlestības trūkuma cēloņus, tad attīstība nenotiek. Dievs visiem ir devis brīvo gribu, kas nozīmē, ka cilvēks par savu rīcību uzņemas atbildību. Dievs neaizliedz šķirt attiecības, tikai Viņš neapgūtās mācības, kas bija jāizprot attiecībās nodod tālāk nākamajās attiecībās vai nākamajām paaudzēm, kur tās izpaužas skaudrākā veidā.

Man ir nācies dzirdēt brīnumainus stāstus, kā izmainās attiecības starp partneriem, kad abi partneri sāk mācīties – izzina sevi un sāk audzināt savu raksturu. Man ir nācies dzirdēt brīnumainus stāstus, kā izmainās attiecības starp partneriem, kad sieviete sāk mācīties un atver savu sirdi mīlestībai. Attiecībās galvenā ir sieviete, jo viņa baro vīrieti no sava mīlestības avota.

Ja būtu tāda iespēja cilvēkiem redzēt filmā, kāda būtu viņu dzīve, ja tikai viņi mācītos no savām kļūdām un paplašinātu savu apziņas līmeni, tad cilvēki daudz retāk izvēlētos šķiršanās risinājumu. Tādas filmas nav tieši tāpēc, lai cilvēki paši domātu ne tikai ar prātu, bet arī ar sirdi. Viss, kas tiek pasniegts uz paplātes, tam nav vērtības. Tāpēc vērtība ir tikai gūtajā sirdsgudrībā. Tie cilvēki, kas caur grūtībām to ir guvuši, ir pateicīgi par grūtībām. Piemēram, smagi slimi slimnieki, kas atveseļojās pateicoties savam darbam ar sevi, atzīst, ka nepiedzīvojot tādas ciešanas, viņi nebūtu spējuši to izdarīt. Tāpēc nebēdziet no grūtībām, bet izmantojiet tās kā iespēju, lai attīstītos garā.