Antroposofija (no sengr.: άνθρωπος – cilvēks un σοφία – gudrība) – reliģiski mistiska mācība, pārveidota teosofija (Dieva gudrība). Antroposofijā ietverti okultiski un panteistiski uzskati, kas sasaistīti ar visdažādākajām reliģijām, mistiķu koncepcijām (galvenokārt ar pitagoriešu un neoplatoniķu mistiku), gnosticismu, kabalistiku un vācu dabas filosofiju.
Antroposofijas pamatā ir ideja par cilvēka dievišķo būtību, kas sasniedzama tikai tiem, kas iet garīgo ceļu. Mācību noformulēja austriešu filosofs un gara zinātnieks Rudolfs Šteiners (1861.-1925.) XX gs. sākumā.
Antroposofijas pamatmērķis ir atjaunot, pilnveidot un piepildīt ar patiesu garīgu saturu praktiski visas cilvēka dzīves sfēras. Antroposofija katram cilvēkam dod garīgu izpratni pašam par sevi un par to, kas mums apkārt. Rudolfs Šteiners antroposofiju izveidoja kā “Gara zinātni”.
Cilvēks ar antroposofijas palīdzību var izzināt garīgo spēku darbību sevī, dabā, pasaulē un kosmosā. Antroposofija ietver sevī zinātni, mākslu un reliģiju. Šo trīs dzīves dimensiju vienotība pastāvēja senajā pasaulē, un šodienas pasaulē antroposofija parāda šo sfēru vienotību.
Antroposofiskās idejas ir iedzīvinātas izglītībā (Valdorfpedagoģija), medicīnā, biznesā, arhitektūrā, mākslā, reliģijā, lauksaimniecībā (biodinamiskā lauksaimniecība). Antroposofija ar ezoteriskām zināšanām (slepenās zināšanas par garīgo spēku darbību cilvēkā, uz Zemes un kosmosā) veicina cilvēka praktiskās (eksoteriskās – visiem pieejamās) dzīves kvalitāti. Antroposofija dod garīgu izpratni par apkārtējo pasauli, izzina garīgo spēku un garīgo būtņu (tai skaitā mūsu pašu) esamību un māca Antroposofiskās atziņas praktiski pielietot ikdienas dzīvē.
Antroposofija balstās uz atziņu par garīgās pasaules esamību. Katrs cilvēks atziņu par garīgo pasauli var iegūt ar apzinātu un neatlaidīgu augstāko spēju attīstīšanu. Rudolfs Šteiners to apraksta savā grāmatā “Kā sasniegt augstāko pasauļu atziņas”.
Antroposofijā arvien tiek uzsvērts: ja garīgajā ceļā cilvākam trūkst nepieciešamās neatlaidības un pūliņu, tad viņu var pārmākt ilūzijas un maldi. Lai sasniegtu garīgo pasauli, katram cilvēkam ir jāiziet savs atziņas ceļš.
Tā kā lielākā daļa Šteinera laikabiedru noliedza garīgo zināšanu un atziņu iespējamību, Šteiners pats iedziļinājās sava laika zinātnē un ieguva filosofijas doktora grādu.
Cilvēki, kuri nav sasnieguši garīgo pasauli vai nostājušies uz garīgās izziņas ceļa, antroposofijas garīgo zināšanu iespējamību bieži uzskata par māņiem, vai arī sauc tās par “misticismu”. Tomēr antroposofijas “mistiskās” idejas sekmīgi pierāda sevi pavisam parastās mūsu dzīves apritēs. Te var minēt biodinamisko lauksaimniecību, kuras sasniegumus pasaulē pierāda zinātniski akceptētas metodes. Te var arī minēt Valdorfa skolas, kuru skaits pasaulē pieaug. Te var minēt Veledas kosmētiku, euritmiju (kustību mākslu), kamphill kustību. Te var minēt antroposofisko medicīnu. Tomēr, lai pieredzētu antroposofijas nesto realitāti, katram, ir jāiziet savs pieredzes un atziņas ceļš.
sending...
