Fragments no topošās Elvitas Rudzātes grāmatas “Ķermeņa filosofija” sērijā “Piedošanas mācība”.
Bronhi medicīnas skatījumā
Bronhi (latīņu val.bronchi) irsazarojumi, pa kuriem cirkulē gaiss.
Elpvads 4. krūšu skriemeļa līmenī sadalās divos bronhos. Labais bronhs ir īsāks, platāks un iet stāvāk, tāpēc lielākā daļā ieelpotā gaisa nonāk labajā plaušā. Kreisais bronhs ir garāks, šaurāks un atzarojas gandrīz taisnā leņķī, tāpēc kreisajā plaušā nonāk mazāk gaisa. Ieejot plaušās, bronhi sadalās atbilstoši plaušu daivām (labajā plaušā 3, kreisajā 2) par daivu bronhiem, kas pakāpeniski sazarojas arvien sīkāk, izveidojot t.s. bronhu koku.
Bronhi, kuru diametrs nepārsniedz 1 mm, sauc par bronhioliem. Tie ieiet plaušu daiviņās un tur veido bronhiolu gala zarus, kuru sienās ir pūslīšveida izspīlējumi — alveolas. Tās kopā ar šiem zariem ir elpošanas orgānu sistēmas respiratoriskā daļa.
Bronhusienu skeletu veido nepilni skrimšļu gredzeni, kas neļauj bronhiem saplakt un tā nodrošina nepārtrauktu gaisa plūsmu. Bez tam bronhu sienās atrodas gludās muskuļšūnas. Tām ilgstoši saraujoties, rodas bronhu spazmas, kas var novest līdz pat bronhiālajai astmai.
No ārpuses bronhus sedz saistaudi, no iekšpuses — gļotāda ar skropstiņepitēliju. Skropstiņepitēlijs visā bronhu garumā attīra gaisu, aizturot gaisa putekļus u.c. sīkas daļiņas.
Bronhi garīgajā skatījumā
Bronhi simbolizē saiti starp brīvību un mīlestību. Gaiss ir brīvība. Brīvība ir mīlestība. Bez brīvības nav mīlestības. Ja mīlestība ir privātīpašnieciska, tad tā nav brīva, un līdz arto tā nav īsta mīlestība. Tā ir pieķeršanās. Privātīpašnieciskas mīlestības gadījumā mīlestība apdziest jeb saslimst bronhi, jo mīlestības jūtas ir apspiestas.
Bērnam bronhi saslimst, ja vecāki bērnam liek pareizi dzīvot, neļaujot bērnam pašam veikt brīvu izvēli. Ja bērnam visu laiku ir jāklausa cits Gars, jāīsteno, ko tas vēlas un uzskata par pareizu, t.i., savu vecāku vai skolotāju Gars, tad bērns nejūtas brīvs. Kad šāds nebrīvs bērns izaug par pieaugušu cilvēku, tad viņš neprot un kaunas paust mīlestības jūtas, jo bieži tās tiek pārprastas un uzskatītas par aicinājumu intīmām attiecībām, kas nav patiesa mīlestības jūtu paušana.
Kas jūtas vainīgs un izšļaksta to uz āru apvainojuma veidā pret citiem, tam attiecīgi rodas akūts vai hronisks bronhīts. Cilvēks, kas uzskata, ka viņa pienākums ir cīnīties par taisnību un skaļi to izkliegt, lai visi dzird, ar bronhītu slimos līdz brīdim, kad taisnība būs panākta. Ja vēl zinātu, kā patiesība tā ir… Bet, kas nezina mēra, tam no nemitīga pietūkuma bronhos pamazām izveidojas audzējs.
Hronisks bronhīts rodas cilvēkam, kas protestē pret to, ka viņa dzīve ir tik smaga, kas pastāvīgi cīnās ar smago un pāridarījumiem pilno dzīvi, bet vienlaikus samierinās ar to, jo vēlas pierādīt, ka viņš stāv tai pāri, ka viņš ir labāks par to.
Bronhīts bērnam rodas, ja ģimenē valda grūtsirdība, nemiers, pagurums no dzīves. Ja ir aizskartas mīlestības jūtas, cieš sirds un plaušas. Ķermenis vēlas atbrīvoties no nomācošās mātes un bērna attiecību problēmas, grib to izklepot ārā – to ķermenis prot izdarīt fiziski ar klepus palīdzību.
Klepus rodas, ja cilvēks uzskata sevi par tik labu cilvēku, kas uzņēmies tiesības kaislīgi cīnīties pret pāridarījumu, un skumst par to, ka viņa cīņu nevainago veiksme. Atbalsts nav sagaidāms ne no viena, jo visi grib būt labi cilvēki.
Bērnam klepus rodas kā protests pret brīvības trūkumu. Bērnam var būt klepus, ja viņa māte cīnās pret pāridarījumu un par taisnīgumu. Cīņa ir dusmas, kas ir stress, tāpēc arī rodas slimība.
sending...
