Atbildes uz jautājumiem pēc e-semināru “Piedošanas mācība” noklausīšanās 14.02.2018
Kristīne jautā: Man jautājumi radās, klausoties Jūsu e seminārus ”Piedošanas mācība”.
1. Jūs rakstāt, ka visi cilvēki uz Zemes ierodas, lai mācītos, evolucionētu. Mācāmies mēs caur slikto, pieļaujot kļūdas. No otras puses, karmas likums nosaka, ka pa visu slikto, par visām kļūdām mums ir jāatbild. Esmu lasījusi, ka katra Gara mērķis ir iziet no reinkarnācijas rata, bet to var izdarīt tikai tad, ja vispār neveido karmu, ne labo, ne slikto. Vai šajos likumos nav pretrunas? Kā es varu neveidot karmu, ja mācos es tikai caur slikto, ja man ir jāpieļauj kļūdas, kļūstot gudrākai, bet pieļaujot kļūdas es neizbēgami radu karmu. Sanāk tāds kā apburtais loks. Visu laiku kļūdies, radi karmu, reinkarnējies, labo to. Tad kā sasniegt pašu augstāko mērķi – iziešanu no reinkarnācijas rata?
Vai Māte Terēze, kura ir iecelta Svēto kārtā, pēc Jūsu domām, vēl reinkarnēsies? Jūs sakāt, ka mūsu pēdējais pārbaudījums būs, ka mūs nodos visi, līdzīgi kā Jēzu, kad viņu sita krustā. Bet Māte Terēze neko tādu savā dzīvē nepiedzīvoja, vismaz man tas nav zināms. Tātad sanāk, ka viņai vēl jāinkarnējas. Es vienkārši nesaprotu, kā savienot, izpildīt šos no Dieva dotos uzdevumus.
2. Klausījos Jūsu semināru par dusmām. Jūs sakāt, ka dusmas norāda, ka pārkāpta cilvēka brīvā griba. Kā piemēru minējāt, ka mamma saka bērnam, sakārto istabu, bet viņš to nedara un mamma dusmojas. Es sapratu, ka šajā piemērā mamma ir pārkāpusi bērna brīvo gribu, bērns nepaklausa, mamma dusmojas un dusmas mammai māca, ka brīvo gribu pārkāpt nedrīkst. Bet tad kā audzināt bērnus? Ja man bērnībā ļautu darīt, ko es gribu, es ēstu tikai konfektes un skatītos multfilmas. Kaut kā taču bērnam tā vērtību sistēma ir jāiemāca. Un sanāk, ka vecāki nemitīgi pārkāpj bērna brīvo gribu, jo nevienam jau nepatīk kārtot istabu, mazgāt grīdu utt. Tomēr, ja mēs darīsim tikai ko gribēsim, tad rezultāts būs bēdīgs.
Zinu vienu sievieti, kuru audzināja omīte, jo vecākiem nebija laika, omīte, protams, bērna brīvo gribu nepārkāpa. Rezultātā viņai tagad 38.gadi, nav ne izglītības, ne profesijas, nav precējusies, tomēr ar vīrieti satiekas, bet kopā nedzīvo, ģimeni neveido, kaut tas vīrietis to ir piedāvājis. Viņa sēž uz savas pensionētās mātes kakla un viņa viņu
uztur. Dara tikai ko grib. Pat ģimeni negrib veidot un bērnus dzemdēt, jo tā ir atbildība un atteikšanās no sava komforta, kaut arī ir iespēja. Un vēl vienu sievieti zinu, kura nedara to, ko negrib. Nepatīk mazgāt traukus, nemazgā, slinkums mazgāt grīdu, nemazgā, dara tikai to, kas patīk. Viņa ir smaga alkoholiķe. Dēls tāds pats, dara, ko grib, nedara, kas nepatīk. Rezultātā nav ne izglītības, ne profesijas, nezina, ar ko nodarboties, ir gadījuma darbi, no kurienes viņu ātri ”met ārā”. Te ir rezultāts, ja mēs darām, ko gribam? Vai tā ir labāk. Tā ir sava veida degradācija.
Labi, pieauguša cilvēka brīvo gribu es tiešām nevaru pārkāpt, bet es negribētu, ka mans bērns ir tāds pats. Bērnam tomēr ir jāiemāca gan vērtības, gan elementāras lietas. Un ne vienmēr mums dzīvē izdodas darīt to, ko mēs gribam. Esmu pēc profesijas mediķe un varu pateikt, ka labs ķirurgs tik tiešām ir 10% talanta un 90% ļoti smags darbs, kurš prasa atteikties no savām vēlmēm, iegribām. Ļoti daudz kas jāziedo, lai sasniegtu mērķi. Un lasot diktātus to saka visi Gaismas Skolotāji, ka ļoti daudz ar sevi jāstrādā. To zinu pēc savas pieredzes, es ar saviem vecākiem sāku strādāt uzreiz pēc pagājušā gada karmas nometnes, katru dienu es strādāju ar piedošanu vecākiem un daru to joprojām, līdz šim brīdim, jo man nav sajūta, ka viss ir izdarīts. Tie ir vismaz 7 mēneši. Tātad, lai kaut ko sasniegtu, mums ļoti sevī jāiegulda. Un tas ir jāiemāca bērnam. Sanāks pārkāpt viņa brīvo gribu. Un atkal: kur ir robeža, zelta vidusceļš?
Kā es varu saprast, kad es pārkāpju otra brīvo gribu? Kā tas attiecas uz bērniem, kuri tomēr ir jāaudzina, vismaz tāds ir vecāku uzdevums manā izpratnē?
3. Man ir sāpes labā gūžas locītavā pēc fiziskas slodzes. Kam man jāpievērš uzmanība. Esmu lasījusi Jūsu grāmatu ”Ķermeņa filozofija”, bet kaut kā man nepieleca, ko mana labā gūža man visu laiku grib pateikt.
Elvita Rudzāte atbild: Paldies Kristīnei par jautājumiem, jo man īpaši patīk atbildēt uz jautājumiem, kur redzu, ka cilvēks pamatīgi iedziļinās Mācībā.
1. Mācībā runā par iziešanu no reinkarnācijas rata tādā nozīmē, lai cilvēka gars vairāk neiemiesotos uz planētas Zeme, jo evolūcija turpinās bezgalīgi, nekad netiek sasniegts stāvoklis, ka esmu visu iemācījies un tagad ir punkts. Viss radītais ir bezrobežīgs jeb bezgalīgs, tāpēc jāsaprot, ka evolūcija turpināsies arī pēc tam, kad cilvēks vairāk nenāks iemiesojumā uz Zemes. Tie cilvēku gari, kas ir apguvuši visas mācības un ir izgājuši ārā no reinkarnācijas rata, saņem tālākos uzdevumus no Augstāk stāvošajiem Hierarhijā, un, ja viņu uzdevums ir palīdzēt otrgadniekiem, kas šobrīd ir iemiesojumā uz Zemes, tad šie gari, uzņemoties svešu karmu, nāk iemiesojumā un palīdz atpalikušajiem.
Tie gari, kas nav mācījušies jau ļoti daudzos iemiesojumos uz Zemes, šis iemiesojums var būt pēdējais, jo viņi ir izsmēluši savu iespēju limitu. Arī šie gari pēc fiziskā ķermeņa nāves turpinās evolūciju tikai uz citas planētas, kas ir zemāka hierarhijā kā planēta Zeme vai dosies uz pārstrādi, t.i., sāks evolūciju no paša sākuma.
Es nezinu vai Svētajai Terēzei no Kalkutas tas bija pēdējais iemiesojums, jo to lems Augstākie spēki, bet es zinu, ka Svētā Terēze jutās ļoti vientuļi, viņa domāja, ka Dievs viņu bija atstājis. Arī viņa cieta no diezgan lieliem uzbrukumiem no sabiedrības puses, kas uzskatīja, ka viņas labdarības kustība ir kaitīga cilvēcei, kas izlaiž cilvēkus, un neliek tiem strādāt. Terēze uz šiem apvainojumiem atbildēja pavisam vienkārši, ka kādam ir jāpalutina arī nabadzīgākie no nabagajiem, jo visus pārējos lutina pārējā cilvēces daļa. Terēze bija stipra garā, tāpēc spēja izturēt gan cilvēces uzbrukumus, gan pārvarēt psiholoģisko pārdzīvojumu, redzot tās šausmas, kuras viņa redzēja, sniedzot palīdzību nabadzīgākajiem no nabagiem un slimākajiem no slimajiem.
Kamēr cilvēks nav sapratis savas mācības, viņš nāk iemiesojumā un mācās caur slikto tik ilgi, kamēr mācības saprot. Kļūdas cilvēks pieļauj tik ilgi, kamēr mācības nav izprastas. Kad cilvēks mācības izprot, tad viņš izdara pareizas izvēles, nepieļaujot kļūdas un neradot slikto karmu.
Kristīne ir labi uztvērusi būtisku Skolotāju norādi, ka lai izietu no reinkarnācijas rata, nevajag radīt ne slikto, ne labo karmu. Cilvēkus mulsina – kā var neradīt labo karmu, ja reiz tu esi tik gudrs, kā tu vari nepalīdzēt citiem un līdz ar to neradīt labo karmu? Atbilde: kad cilvēks ir sasniedzis augstu apziņas līmeni, tad viņš pilda tikai Dieva gribu, un tā vairs nav viņa griba. Kamēr cilvēks pilda savu gribu, tad ar savu izvēli viņš rada sliktu vai labu karmu. Bet kad cilvēks sāk pildīt tikai Dieva gribu, tad viņš pilnībā atsakās no savas gribas, un pildot Dieva gribu iemiesojumā, viņš vairs neuzņemas ne sliktu, ne labu karmu, kas dod viņam iespēju iziet no reinkarnācijas rata.
2. E-seminārā par dusmām es skaidroju kā cilvēkā attīstās dusmas, norādot, ka cilvēki dusmojas uz citiem tad, kad tie citi nedara kaut ko tā, kā viņi grib jeb, citiem vārdiem sakot, neizpilda viņu vēlmes. Kristīne jautā kā pareizi audzināt bērnus? Atbilde: ar mīlestību, nevis dusmām; ar labu piemēru jeb labu paraugu, nevis tikai vārdiem, kuriem seko slikts piemērs. Bērnam ir jāmāca kārtība, darba tikums, Dievišķie likumi, bet tas ir jādara ar mīlestību un nevis dusmām.
Otra cilvēka brīvā griba tiek pārkāpta brīdī, kad viņam kaut kas tiek uzspiests. Svarīgi ir panākt, lai otrs cilvēks vēlētos to, ko tu vēlies, bet to var panākt tikai ar mīlestību un labu piemēru. Piemēram, es nekad neesmu teikusi saviem bērniem, ka ir daudz jāstrādā, bet viņi to redz no mūsu ģimenes piemēra, un es redzu, ka arī viņi ir gatavi ieguldīt milzīgu darbu, ja tikai redz savam darbam vērtību.
3. Gūža simbolizē ģimeni. Labā puse simbolizē sieviešu dzimumu, kas norāda, ka Kristīne vēlas pierādīt iespējams tieši mātei, cik viņa ir laba meita vai arī dusmojas uz sevi, ka nespēj sevi pierādīt kā labu sievu vai māti.