Kā dzīvot bez ciešanām? 24.02.2018
Ginta jautā: Vēlos lūgt Jūsu padomu, jo pati īsti nespēju rast pareizo atbildi. Ir vairākas ģimenes, kurās vīrs dzer vai spēlē, vai paceļ roku pret sievieti, vai dzīvo kā brunču mednieks. Kā jādzīvo šai sievietei, kas tikusi šādā dzīvē? Saprotu, ka iet prom no vīra nav pareizi, jo tā nebūtu Dieva griba šķirt cilvēkus? Vai tiešām tām sievietēm ir jāpavada ciešanās visa dzīve? Jāizpērk karma? Jūs teiksiet – mīlestība, piedošana un lūgšanas. Reizēm tā “pareizā” dzīve šķiet dīvaina – ļaut, lai Tevi sāpina un izturas pret Tevi slikti, bet Tev tam visam jāļaujas, jāmīl un jāpieņem. Jo esi to pelnījis un viss ir taisnīgi. Kā dzīvot bez ciešanām? Kā sajust mieru un mīlestību ģimenē tanī brīdī, kad vīrs kārtējo nakti aiziet vai brīvdienas pavada izguļot reibumu nevis pavada laiku ar bērniem un ģimeni?
Elvita Rudzāte atbild: Vispirms izpratīsim, kas ir ciešanas?
Mans Skolotājs Avatārs Šri Satja Sai Baba uzskata, ka ciešanas vai pārdzīvojumi neeksistē. Viņš saka: „Ja jūs dziļāk paanalizēsiet, tad jūs sapratīsiet, ka ciešanas šajā pasaulē neeksistē. Tās ir tikai psiholoģiskas reakcijas. Ciešanas – tās ir mentāli izveidojušās bailes. Tās ir jūsu iztēles auglis. Dažkārt jūs izjūtat vainas izjūtu un tad jūs sākat pārdzīvot, atceroties savu pagātni, kuru vairs nav iespējams izmainīt. Ne ar kādām pūlēm jūs neizmainīsiet pagātni. Pagātne ir pagātne. Tad kāpēc pārdzīvot par pagātni? Vai tam ir kāda jēga? Tieši tāpat jūs mēdzat pārdzīvot, domājot par nākotni. Manuprāt, tas arī ir bezjēdzīgi. Kāpēc? Tāpēc, ka nākotne nav noteikta, un var notikt viss. Kurš to var zināt? Nākotne nav zināma. Tad kāpēc mums pārdzīvot par nākotni? Ko tas jums dos? Jums skaidri ir jāsaprot, ka viss esošais ir tagadnē. Tā nav vienkārša tagadne, tā ir visaptveroša. Kādā veidā? Tagadnē ir noslēgušies pagātnes rezultāti. Tagadne ir nākotnes pamats. Tādēļ pārdzīvojumi ir bezjēdzīgi. Tāpēc nekad neko nepārdzīvojiet.”
Jūs droši vien domāsiet – viegli teikt: nepārdzīvo, bet sirdij nevar pavēlēt. Patiesībā sirds nav tā, kas pārdzīvo, pārdzīvojums mīt mūsu galvā, mūsu domāšanā jeb prātā. Mūsu domāšana rada ciešanas, tāpēc sirds no pārdzīvojuma cieš fiziski, kas var radīt slimību, piemēram, infarktu.
Sai Baba skaidro: “Ja jūs dziļāk iepazīsiet nelaimju cēloni, jūs sapratīsiet, ka visu ciešanu cēlonis ir zināšanu trūkums, bet kas ir zināšanu trūkuma cēlonis? Egoisms. Kas ir egoisms? Tā ir pieķeršanās. Kas ir pieķeršanās? Tā ir sevis identificēšana ar ķermeni. Gan fiziskā, gan garīgā labsajūta tiek sasniegta, kad jūtas tiek kontrolētas. Nomāktība cilvēkam nav dabiska īpašība. Tāpēc jāmeklē veidi, kā atbrīvoties no nomāktības, jo tā ir sekundāra, tā nav jūsu dabā. No ciešanām atbrīvo tikai lūgšanas un uzticība garīgajam ceļam. Ja nestrādājošu zirgu sāks pārāk barot, tas kļūs slinks. Līdzīgi – ja jūs iztopat visām savām iegribām un kaprīzēm, ar katru dienu tās pieaug, un beigu beigās jūs vairs nevarēs nosaukt par cilvēku.”
Mums ir jāsaprot dzīve un tās pasniegtās mācību stundas. Ja mēs sapratīsim, ka esam piedzimuši materiālisma laikmetā, jo iepriekšējās dzīvēs nebijām sapratuši materiālisma mācību stundu, tad mēs savas materiālās grūtības neuzskatīsim par ciešanām, bet gan par savu skolotāju, kas vēlas mums kaut ko iemācīt. Ja mēs izpratīsim katru problēmu, kas mūs dzīves laikā ir piemeklējusi, piemeklē vai piemeklēs, tad mēs attīstīsimies Garā un sapratīsim, ka tās nav mūsu ciešanas, bet gan mūsu laime, kas ļauj izprast problēmas un garīgajā attīstībā virzīties uz priekšu līdz sasniegsim atbrīvošanos jeb apskaidrību. Sai Baba saka: „Ja nebūtu ciešanu, nebūtu iespējams izjust apmierinājumu, jo apmierinātība ir tikai atelpas brīdis starp ciešanām.” Jums droši vien ir zināmi vairāki gadījumu vēsturē, kad ciešanām tikuši pakļauti svētie cilvēki, mūki un citi. Kāpēc Dievs ir bijis tik nežēlīgs pret viņiem? Sai Baba atbild: „Daudzi svētie savas dzīves laikā ir izcietuši dažādas ciešanas: rupju izturēšanos, izsmieklu, sišanu un spīdzināšanu, bet viņu ticība Dievam palikusi nelokāma. Viņi paši necieta, bet rādīja piemēru mierīgumam un nelokāmai ticībai Dievam, viņiem bija jāiziet cauri tam, ko parasti sauc par ciešanām.”
Iespējams jums radās jautājums, vai ciešanas eksistē vai nē? Sākumā Sai Baba teica, ka ciešanas neeksistē, bet pēc tam atzina, ka tomēr mūsu prātos tās pastāv. Jums ir jāsaprot, ka sasniedzot augstāko garīgās attīstības līmeni, jūs ciešanas vairs nejutīsiet, līdzīgi kā svētie savas dzīves laikā. Ja jūs tomēr nepamet ciešanas un pārdzīvojumi, tas nozīmē, ka jums ir jāturpina izprast dzīve jeb Dievišķā pasaule un savas neapgūtās mācību stundas, jāturpina kāpt pa garīgās attīstības kāpnēm līdz iestāsies sirdsmiers un jūs sasniegsiet atbrīvotību jeb apskaidrību.
Piemēram, Gintas minētajām sievietēm nav jāpavada visa dzīve ciešanās. Viņām ir iespēja kļūt laimīgām un izveidot laimīgu ģimeni, ja tikai viņas mācīsies – apgūs Dievišķo zinātni, praktizēs iemācīto ikdienas situācijās jeb ies apzinātu garīgās attīstības ceļu. Pat ja viņas sastapsies ar kārtējo vīra pieļauto kļūdu, viņas to uztvers pavisam citādi, bez ciešanām, bet domājot, ko neapzināti vīrs man vēlas iemācīt. Jo viņas būs labākas skolnieces, jo ātrāk viņas atbrīvosies no ciešanām un ieraudzīs dzīves skaistumu un vērtību.
Vīrieši, kas jūt sievas mīlestību jūtu līmenī, vēlas pēc iespējas vairāk laika pavadīt kopā ar sievu. Ja vīrietis mīlestību nejūt, tad viņš dodas to meklēt citur un bieži tas ir pie citām sievietēm vai mēģina aizmirsties kopā ar draugiem, lietojot alkoholu vai narkotikas. Visi tie cilvēki, kas mēģina aizmirsties kaut kādā veidā, norāda, ka šiem cilvēkiem ļoti pietrūkst mīlestības. Ja sievietes prastu mīlēt, pasaule būtu pavisam citāda.