Kāds ir cilvēka dabiskais stāvoklis? 27.02.2018
Amanda jautā: Gribu lūgt Jūsu palīdzību mācības apgūšanā. Daudz lietu manā dzīvē šobrīd grozās ap jautājumu aktīvs/pasīvs dzīvesveids. Zinu, ka te slēpjas kaut kāda mācība, ko pagaidām neizprotu. Nesen sapratu, ka neapzināti meklēju sev (vai bērniem) kaut kādas slimības simptomus, lai tikai izbēgtu no jebkādiem aktīviem ārpusmājas notikumiem, piemēram, var neapmeklēt koncertu, ir attaisnojums atcelt tikšanos utt. Kad to sapratu, nolēmu vairs neko nemeklēt, bet doties notikumos. Man tas izdevās vienu nedēļu līdz dabūju galvas reiboņus un objektīvi saslimušu bērnu ar augstu temperatūru. Nelikās, ka biju ļoti pārpūlējusies, jo pieliku tikai vienu pastaigu ar vingrošanu dienā.
Jūtos atkal kā sākuma punktā-tomēr neko neesmu sapratusi. Man vienmēr ir paticis un gribējies būt aktīvai, jo šķiet, ka tie, kas sēž mājās un neko nedara, palaiž dzīvi garām. Šobrīd esmu mājās sēdētāja, jo ir piedzimis bērniņš. Gribētos ceļot, iet uz koncertu (izglītot savu intelektu, gūt iespaidus), bet it kā reizē arī negribu (nevaru slimošanu dēļ?). Jautājums ir-kāds ir cilvēka dabiskais stāvoklis? Vai mums ir jābūt aktīviem un jāmeklē iespaidi sociālās aktivitātēs vai pietiek ar to, ka esam un var sēdēt kaut visu dzīvi mājās un ar to būs pietiekami, lai augtu savā attīstībā? Vai cilvēks dabiski vēlas būt sociāli un fiziski aktīvs? Ja jā, kas ir tas, kas atņem spēku tādam būt?
Elvita Rudzāte atbild: Vispirms sapratīsim, kas ir aktivitāte. Aktivitāte ir iekšējā uguns (enerģija), kas ir cilvēkā, ņemot vērā viņa iepriekšējās dzīves uzkrājumus (dzīves gudrību) un šīs dzīves uzdevumus. Tā ir Dievišķā enerģija, kas katram cilvēkam ir dota atkarībā no viņa garīgajiem nevis materiālajiem sasniegumiem iepriekšējās dzīvēs un šajā dzīvē.
Cilvēka uzdevums ir pareizi tērēt viņam dāvāto Dievišķo enerģiju. Ja viņš to tērē nepareizi, tad viņš uzņemas sliktu karmu un kaut kādā brīdī nāksies piedzīvot dažāda veida resursu trūkumu.
Atrodoties sabiedrībā, īpaši tur, kur ir daudz ļaužu, cilvēks tērē savu Dievišķo enerģiju. Jo augstāks apziņas līmenis, jo vairāk to jūt. Piemēram, plaši apmeklētos koncertos, cilvēks var zaudēt ļoti daudz enerģijas, bet tanī pašā laikā kāds teiks, ka viņš koncertā ir ļoti uzlādējies. Jāsaprot, ka ļaužu pūlī notiek aktīvs enerģijas apmaiņas process. Ja tevī ir daudz enerģijas, tad rēķinies, kad tie, kam enerģijas pietrūkst, koncerta laikā no tevis enerģiju nosūks. Cita situācija ir koncertos, kur vienkopus pulcējas cilvēki ar līdzīgu apziņas līmeni, piemēram, klasiskās mūzikas koncerti, kurus pamatā apmeklē tikai cilvēki, kas mīl klasisko mūziku. Tomēr arī šādā koncertā notiks savstarpējās enerģijas apmaiņa, un kāds pēc šāda koncerta var nejusties piepildīts ar enerģiju, ko dāvā klasiskā mūzika.
Cilvēki, kas sasnieguši ļoti augstu apziņas līmeni, nespēj ilgstoši uzturēties vidē, kur ir daudz cilvēku. Šāds cilvēks meklēs iespēju strādāt mājās, bet viņam būs augstas prasības arī attiecībā uz dzīves vietu, jo viņš nespēs dzīvot dzīvoklī, kur blakus ir kaimiņi, jo enerģijas nosūkšana notiek arī caur sienām. Šāds cilvēks vislabāk jutīsies personīgā mājā, kas atradīsies lauku vidē kā viensēta.
Mēs zinām, ka mūsu senči veidoja viensētas un dažkārt to viņiem pārmet. Tā bija mūsu senču gudrība, jo viņi ļoti labi zināja par enerģiju apmaiņu. Mūsdienās notiek pretējais process, cilvēki pamet viensētas un dodas dzīvot uz pilsētu. Tas ir tikai tik ilgi, kamēr viņi sajutīs, ka pilsētā viņi nejūtas tik labi kā laukos. Man ir žēl, ka lauku teritorijas iznīkst, bet tanī pašā laikā šajā situācijā ir kāds labums – notiek ļoti spēcīga šo teritoriju enerģētiskā tīrīšanās un nākotnē tā būs ļoti laba dzīves vieta cilvēkiem ar citu domāšanu.
Cilvēka dabiskais stāvoklis ir tad, kad viņš nemēģina nevienam izpatikt, nav kļuvis par sava fiziskā ķermeņa vergu un dara tikai to, ko saka viņa sirds, tērējot Dievišķo enerģiju tikai labiem darbiem.
Kad cilvēks garīgi attīstās, viņš iekšēji jūt, kam viņam ir jātērē sava enerģija. Viņš jūt, kur viņš zaudē enerģiju un pārkārto savu dzīvi tā, lai pēc iespējas taupītu savu enerģiju, tērējot to tikai vērtīgiem darbiem, kas dod sabiedrībai kādu labumu. Ja cilvēks sāk sekot citu cilvēku ieteikumiem, kas nesaskan ar viņa būtību, tad viņš pazaudēs daudz enerģijas, kas var noslēgties ar pilnīgu iztukšotības izjūtu vai pat kādu veselības problēmu.
Nav pareizi sēdēt mājās neko nedarot. Rūpes tikai par ģimenes dzīvi ir attaisnojamas tikai sievietēm, kurām ir daudz bērnu, jo tas arī ir viņu darbs – radīt bērnus un audzināt par labiem cilvēkiem. Sievietēm, kas nevēlas daudz bērnus, tiklīdz bērni paaugas, jādomā kā pareizi tērēt savu Dievišķo enerģiju sabiedrības labā. Dievišķā enerģija ir jāliek lietā. Ja tu pareizi tērē Dievišķo enerģiju, t.i. tērē to Dieva uzdevumu veikšanai, tad miega laikā tu uzņemsi atpakaļ enerģiju un no rīta jutīsies spirgts un enerģijas pilns. Ja tu nepareizi tērē Dievišķo enerģiju, tad tev nepalīdzēs ne pareizs uzturs, ne fiziskās aktivitātes jeb citiem vārdiem sakot, veselīgais dzīves veids nestrādās tavā labā. Tāpēc pats svarīgākais ir domāt kā un kur tu tērē savu enerģiju, kādu labumu gūst sabiedrība no tava ieguldījuma.