Joga 21.08.2012

Jogas aizsākumiem var izsekot līdz pat 1500 – 3000 gadam pirms Kristus. Indijā un Pakistānā (Indas ielejā) izrakumos atrastie akmens zīmogi ar attēliem, kas līdzinās jogas vingrinājumiem, ir vecākie arheoloģiskie pierādījumi. Joga – dzīves mācība un zinātne, pirmo reizi pieminēta Vēdu svēto rakstu krājumos ap 1500 gadu pirms Kristus. Tomēr jogas mācības un Vēdantas filozofijas pamati meklējami Upanišadās (svēto rakstu krājumi). Par Vēdantas kodolu un viduspunktu tiek uzskatīta mācība par absolūto esamību vai apziņu, Brahmanu, visas esamības pirmssākumu, kas ir visa Universa pamatā. Apmēram piektajā gadsimtā pirms Kristus radās indiešu literatūras lielie eposi –“Rāmājana”, “Mahābhārata”, kurā ir ietverts arī dzejas eposs “Bhagavadgīta”.

No senajiem indiešu rakstiem mēs uzzinām, ka tā laika visdažādākie vingrinājumi, prakses un autoritāšu atziņas ir apkopotas vienā sistēmā un nosauktas par jogu. Vārds joga nozīmē “savienošanu”, tas nozīmē visu spēku sakopojumu, gara koncentrēšanos vienā punktā, dvēseles vienotību un savienošanos ar Dievu, individuālās dvēseles savienojumu ar augstāko “es”.

Joga attīsta dziļāku apziņu, par tās priekšnoteikumu izvirzīts patiess, dabisks dzīvesveids. Izejot vairākas attīstības pakāpes var sasniegt vistīrāko paša apziņu, ievērojot tā saucamā astoņu pakāpju jogas ceļa likumus:

1.    Nevainojama tikumīga rīcība (Jama)
2.    Ārēja un iekšēja attīrīšanās (Nijama)
3.    Ķermeņa pozu pārvaldīšana (Āsanas)
4.    Elpošanas pārvaldīšana (Prānajama)
5.    Maņu orgānu kontrole (Pratjahara)
6.    Koncentrēšanās (Dhārana)
7.    Meditācija ( Dhaijana)
8.    Iegremdēšanās sevī (Samādhi)

Joga nav reliģija, bet gan filozofijas sistēma. Jogas filozofija ir pasaules uzskats un dzīves uztvere ar augstu ētisku apziņu. Visi jogas mācības ceļi ietver savas iekšējās būtības apzināšanos ar mērķi sasniegt Samādhi stāvokli – savienošanos ar augstāko, dievišķo apziņu, “pasaules dvēseli”.

Nozīmīgākie jogas ceļi.

Karma joga   Praktisks ceļš ar darbu un kalpošanu tuvākajam.

Hatha joga Ķermeņa un gara pārvaldīšana ar ķermeņa, meditācijas un elpošanas vingrinājumiem.

Radža joga   Karaliskais askēzes ceļš, atteikšanās un atturība.

Inana joga    Dieva izzināšanas ceļš, studējot svētos rakstus.

Bhakti joga   Ceļš, kas caur ticību, garīgo tiekšanos un Dieva dotu atpestīšanu ved uz augstāko brīvību.

21. gadsimtā Indijā jogai ir dažādas izpausmes formas. Vēl joprojām ir atrodami patiesie jogi, kuri kā eremīti dzīvo nomaļās Himalaju ielejās dievbijīgā atturībā, iegremdējušies sevī un ziedojoties Dievam. Ir faķīri, kuri par naudu demonstrē jogas mākslu (sēž uz naglām, ēd stikla lauskas, rāda sarežģītas jogas pozas), bet kuriem visbiežāk patiesā mācības būtība daudz neinteresē. Indijā vēl arvien ir pazītama arī sensenā jogas mācības tradīcija, kas saglabājusies tāda, kādu to praktizēja senlaikos.

Tikai pagājušā gadsimta sešdesmito gadu beigās Rietumos radās interese par Austrumu pasaules uzskatiem. Daudzi jauni cilvēki devās ceļojumos uz Āziju un iepazinās ar jogas un meditācijas praksēm. Meklējot patiesību, pašapzināšanos un pašīstenošanos, cilvēki arvien vairāk atklāja Austrumu gudrības, eksotikas iedvesmoti, atklāja jaunus ceļus, atrada atbildes, kuras atkal radīja jaunus jautājumus. Tajā laikā valdīja interese par jogu, meditāciju, Austrumu pasaules garīgumu, vēlme atrast atbildes par esamību un iespējām paplašināt apziņas lauku.
Tagad joga un meditācija ir kļuvusi par stabilu Rietumu sabiedrības welnness* un selfness* kultūras sastāvdaļu.

*welness – veselīgs dzīvesveids, optimisms un pozitīva dzīves enerģija, skaista un kopta āriene. Welness ir organiski apvienojis sevī seno austrumu praksi ar mūsdienu atveseļošanās metodēm (tulkotājas skaidrojums).

*selfness (no angļu self – pats un welness – veselīgs dzīvesveids, optimisms un pozitīva dzīves enerģija, skaista un kopta āriene) tendencei. Ar vārdu selfness domāts veselīgā dzīvesveida, spa un fitnesa tālākais solis, ar to saprotot ne vien fizisko un dvēselisko labsajūtu, bet arī vispusīgu personības attīstību, kas aptver visas dzīves jomas.

Joga kā ceļš uz brīvību.

Joga nederēs tiem, kuri par daudz vai par maz ēd,
kuri pārāk daudz guļ vai paliek nomodā.
Bhagavadgīta, indiešu eposs

Ķermeņa pozas (āsanas) uzlabo veselību un ķermeņa – mūsu dvēseles “pajūga” vingrumu, lai tas ļautu mums nodzīvot iespējami ilgāku mūžu. Ir 84 klasiskās ķermeņa pozas, kuras noskatītas dabā un no dzīvniekiem. Tās uzlabo orgānu un dziedzeru apasiņošanu, attīra asinis un nomierina garu.

Āsanas veicot, jāņem vērā:

•    Katru ķermeņa kustību uzsāciet, esot pilnīgi mierīgs. Garīgi noskaņojieties vienīgi uz izpildāmo āsanu un visas kustības izdariet lēni, piesardzīgi, plūstoši un uzmanīgi. Neko nedariet ar spēku!
•    Samierinieties ar to, ka iesākumā pozas neizdosies veikt pilnībā. Pastāvīgi vingrinoties (un rodot labsajūtu), ķermenis piemērosies un jūs varēsiet veikt pozu pilnībā.
•    Izdariet dziļu izelpu un lēni izpildiet āsanu no tās sākuma līdz vēlamajai beigu pozīcijai, vienlaicīgi ieelpojot. Kad esat ieņēmis vēlamo pozīciju, elpojiet mierīgi un atbrīvoti.
Jūs paši secināsiet, ka veicot dažus vingrinājumus, elpu ir labāk uz brīdi aizturēt. Ja elpošana ir aizspiesta, elpa ir aizturēta par ilgu. Elpai vienmēr jāplūst brīvi. Katrā pozīcijā palieciet tik ilgi, kamēr tajā jūtaties labi (3 – 10 sekundes). Pēc tam, izelpojot lēni un plūstoši atgriezieties sākotnējā pozīcijā.
•    Ļaujieties savai labsajūtai, intuitīvi ļaujiet elpošanai nomierināties un noregulēties.
•    Visus vingrinājumus veiciet rotaļīgi un vairieties no jebkādas piepūles.
•    Atkārtojiet āsanu, ja vēlaties.
•    Neveiciet visas āsanas reizē, sāciet ar vienkāršāko un pakāpeniski pārejiet uz sarežģītākajām.
•    Nevajadzētu pieļaut neproporcionālu slodzi mugurkaulam, locītavām un muskulatūrai. Pēc vingrinājuma ar liekšanos uz priekšu būtu jāseko āsanai ar liekšanos atpakaļ. Iesākumā nesēdiet ilgi lotosa vai puslotosa pozā (var rasties sastiepums). Tikai pastāvīgi vingrinoties, ķermenis kļūs vingrs un lokans.
•    Procesa gaitā konstatējiet, vai dažas āsanas patīkamāk nebūtu veikt ar aizvērtām acīm.

Lūgšana saulei – spēcinoša joga ķermenim, garam un dvēselei

Lūgšana saulei – saules godinājums sastāv no vairākām ķermeņa pozām, kuras, ievērojot tradīcijas, jogi izpilda saullēkta laikā. Lūgšana saulei, ko dēvē arī par sveicienu saulei, ir visskaistākais, harmoniskākais, veselīgākais un efektīvākais vingrinājums vispār. Tas iedarbojas uz visu organismu, spēcina elpošanas sistēmu un organisma aizsargspējas, veicina spēju koncentrēt garīgos spēkus, ļauj ķermenim saglabāt jaunību, būt spēcīgam un vingram, dāvā enerģiju un vitalitāti, palīdz rast mieru, iegūt starojošu izskatu, kā arī ir optimāli sabalansēts izturības vingrinājums.
Saules sveiciens ir gracioza, vienmērīga divpadsmit dažādu pozu saplūšana baletam līdzīgā kustību meditācijā.
Veicot šo āsanu, iesākumā saglabājiet pacietību un uz priekšu virzieties pamazām. Katru pozu praktizējiet atsevišķi (attēli __ lpp.). Tikai pēc vairākkārtējas vingrināšanās savienojiet atsevišķās pozas kopīgā plūstošā kustībā. Sākumā elpojiet intuitīvi, pēc kāda laika kustībām būtu secīgi jāsavienojas ar ieelpu un izelpu.

Ķermeņa pozu secība:

1.    Nostājieties taisni, kājas kopā. Rokas saliektas priekšā kā lūgšanā. Izelpojot mazliet liecieties uz priekšu.
2.    Dziļi ieelpojot, iztaisnojiet ķermeni uz augšu, rokas iztaisnojiet aiz galvas, plaukstas viena pret otru un  skatiens vērsts augšup.
3.    Izelpojiet un ķermeņa augšdaļu palieciet uz priekšu tik tālu, cik varat. Kājas iztaisnotas. Ar rokām pieskarieties zemei.
4.    Ar labo kāju (otrā reizē ar kreiso kāju) pasperiet soli uz aizmuguri un nolieciet to uz ceļgala. Otra kāja atrodas pie zemes starp rokām. Galvu celiet uz augšu un ieelpojiet.
5.    Aizturiet elpu un iztaisnojiet arī otru kāju uz aizmuguri, līdzīgi kā veicot “piepumpēšanās” vingrinājumu.
6.    Izelpojot pieri, krūtis un ceļgalus pielieciet pie zemes, sēžu paceliet uz augšu.
7.    Ieelpojiet. Gurnus nolieciet uz leju, ķermeņa augšdaļu un galvu atlieciet atpakaļ.
8.    Izelpojiet. Sēžu paceliet uz augšu un ar pēdām pārvietojieties mazliet uz priekšu, līdz atrodaties apgriezta V burta formā.
9.    Ieelpojiet. Labo kāju (otrā reizē kreiso kāju) nolieciet starp rokām, galvu atlieciet atpakaļ. Otrs ceļgals atrodas pie zemes.
10.    Izelpojot nolieciet uz priekšu arī otru kāju un sēžu celiet uz augšu. Ķermeņa augšdaļa ir noliekta uz priekšu, ceļgali iztaisnoti, rokas pieskaras zemei.
11.    Ieelpojot iztaisnojiet ķermeni, rokas ar kopā saliktām plaukstām iztaisnojiet virs galvas.
12.    Izelpojot atgriezieties sākotnējā pozīcijā.

To pašu izpildiet atkārtoti, 4. un 9. pozīciju uzsākot ar kreiso kāju. Tāpat kā izdarot citus vingrinājumus, atcerieties noteikumu – no smagnējām formām uz smalkām formām! Veiciet saules sveiciena vingrinājumus tik bieži, cik jums tas nāk par labu.

Veselība, dzīvesprieks un panākumi ar jogas palīdzību

Sensenās austrumos izstrādātās sevī iegremdēšanās iespējas, ko sniedz joga un meditācija, mūsdienās Rietumu pasaulē ir modē un par tām dzirdams visur. Tomēr pārsteidzoši maz ir cilvēku, kuri zina, kas patiesībā ir joga. Daudzus joga fascinē, jo viņi cer ar tās palīdzību īstenot vēlmi iegūt skaistu ķermeni. Citus savukārt šīs praktiskās dzīves zinības vilina, lai remdētu fiziskās sāpes un izveseļotos. Daži cer ar jogas palīdzību atrast dzīves jēgu un tādējādi pilnveidot savu dzīvi.

Iesākumā var likties, ka joga ir vienīgi visai eksotisku ķermeņa pozu savirknējums. Tomēr tās ir jāizmēģina pašam – ja šīs pozas praktizē regulāri, ar laiku cilvēks jūt atšķirības dzīves kvalitātē. Pastāvīgi stiprinot, sasprindzinot un atslābinot ķermeni, ar meditācijas un elpošanas vingrinājumiem nomierinot garu, mēs iegūstam iekšējo mieru un izpratni.
Joga izpelnījusies neparasti lielu uzmanību un piekrišanu ne tikai kā mistiski reliģioza joma vai dzīves filozofija. Arī Rietumu pasaulē arvien vairāk tiek atklāti jogas, meditācijas un apzinātas elpošanas veselību stiprinošie un personību veidojošie aspekti.

Piemēram, psihiatra Johannesa H. Šulca izveidotā autogēnā treniņa aizsākumi meklējami jogā. Zinātniskie pētījumi pierāda, ka relaksēšanās,  atrodoties tā saucamajā “mirušā” pozā, cilvēkam  samazina paaugstinātu asinsspiedienu, bet ikdienā veicot ķermeņa un elpošanas vingrinājumus (āsanas un prānajamas), iespējams atbrīvoties no dažādām kaitēm – artrīta, hroniska noguruma, astmas, vēnu un sirds kaitēm. Pētījumi rāda, ka joga var palielināt plaušu un elpošanas kapacitāti, samazināt ķermeņa apjomu un svaru, pasargāt no  stresa un samazināt cukura un holesterīna līmeni asinīs.
Vairs netiek apšaubīta jogas dziedinošā, profilaktiskā un harmonizējošā iedarbība. Dziļi atslābinošie vingrinājumi stiprina muskuļus un locītavas, padara mūs vingrākus un vitālākus. Jogas elpošanas vingrinājumi palīdz saņemt nepieciešamo enerģiju, veicina koncentrēšanās un uzmanības noturēšanas spējas, un var arī atbrīvot no psihosomatiskiem sasprindzinājumiem.

Senie indiešu jogi un gudrie dziļi izprata cilvēka dabu. Viņi zināja, kas cilvēkam kā ķermeņa, gara un dvēseles kopībai nepieciešams, lai dzīvotu saskaņā ar sevi un apkārtējo pasauli. Fiziskais ķermenis ir pajūgs, gars – tā vadītājs. Dvēsele uzskatāma par cilvēka patieso identitāti. Rīkoties, zināt un just – tie ir trīs spēki, kas liek kustēties ķermenim-pajūgam. Lai sasniegtu šo trīs spēku vienotību, tiem jāatrodas līdzsvarā. Tāds mērķis mūsdienās ir arī tradicionālajai Austrumu jogas psiholoģijai un filozofijai.

Jogas un meditācijas praktizēšana dāvā skaidrību, gara spēku un prieku, veicina garīgo labsajūta. Ar sabalansēta, patīkama sasprindzinājuma spēka palīdzību rodas labsajūtas stāvoklis, ko mēs saucam par dzīvesprieku. Un dzīvesprieks ir balzāms mūsu dvēselei. Starojošs, veselīgs izskats, pozitīvs strāvojums un dzīves uztvere ir mūsos snaudošo dabīgo spēku izpausme.

Pamatā joga un meditācija kalpo tam, lai cilvēka personība attīstītos harmoniski – gan fiziskā, gan dvēseliskā, tāpat arī garīgā ziņā. Tieši šajā stresa un steigas pilnajā laikā tās var mums palīdzēt atrast iekšējo mieru un līdzsvaru. Modernajā pasaulē mums jātiek galā ar vēl nekad nebijušu dzīves struktūras maiņu. Ir nepieciešams vairāk radoša gara, fantāzijas un gatavības nepārtraukti mācīties, lai varētu atbilst ikdienas augstajām prasībām. Ar jogas un meditācijas palīdzību attīstot garu, iedziļinoties sevī un gūstot labsajūtu ķermenim, varam sev palīdzēt ar lielu iekšējo spēku elastīgi reaģēt uz arvien jaunajiem izaicinājumiem un veiksmīgi veidot gan savu privāto, gan profesionālo dzīvi.

Šāds skatījums pilnībā atbilst pēdējos gados arvien pieaugošajai  selfness (no angļu self – pats un welness – veselīgs dzīvesveids, optimisms un pozitīva dzīves enerģija, skaista un kopta āriene) tendencei. Ar vārdu selfness domāts veselīgā dzīvesveida, spa un fitnesa tālākais solis, ar to saprotot ne vien fizisko un dvēselisko labsajūtu, bet arī vispusīgu personības attīstību, kas aptver visas dzīves jomas. Mērķis ir “ņemt dzīvi savās rokās”, vadīt to  kompetenti, būt pašam atbildīgam par to.

Tādējādi jogas un meditācijas vingrinājumus mēs varam iekļaut savā kopējā dzīves koncepcijā un uztvert tos kā palīgus savā personīgajā attīstības ceļā. Arī ja neizvirzām tik augstus mērķus un vingrinājumus izmantojam tikai uz īsu brīdi, piemēram, kādā pauzē, lai relaksētos un uzkrātu spēkus, mēs dāvājam savam ķermenim un dvēselei svarīgu atpūtas mirkli.

Jogas, meditācijas un elpošanas vingrinājumi nav ne brīnumreceptes, ne psiholoģijas paņēmieni, lai nokļūtu pie apgaismības. Bet tie, dažkārt ātrāk, dažkārt vēlāk, noved pie atziņām, kuras mums ļauj dziļāk izprast dzīvi. Tie piedāvā mums iespēju atrast ceļu uz savas būtības kodolu.

“Visa dzīve ir joga”.
Sena jogu gudrība

Informācija sagatavota, izmantojot Rolfa Herkerta grāmatu „Mazā jogas un meditācijas grāmata”, izdota Jāņa Rozes apgādā 2008. gadā