Vai man jānēsā galvassega? 06.03.2018
Jekaterina jautā: Es un mans vīrs esam musulmaņi, un uz šo ticību mēs paši atnācām, sākumā man bija ļoti interesanti valkāt tērpus, svārkus, lakatus. Tagad situācija mainījusies – man ir trīs bērni (ik pēc gada) un tas ir kļuvis fiziski smagi. Visi šie svārki un jakas īpaši vasarā, kad es velku ratiņus un skrienu pēc bērniem. Jūrā nevar peldēties. Man vienkārši apnicis šis lakats, iedomājieties, kā to valkāt vasaras tveicē. Agrāk man tas patika, bet tagad nē, šis lakats man atnes ciešanas, man gribas viņu sadedzināt. Es gribu būt pati, man gribas galvā vieglumu, lai vējš pūš manos matos. Bērni vienmēr velk aiz lakata un man sāp, bērni velk aiz svārku malas, man grūti būt pastāvīgi svārkos (biksēs ir daudz ērtāk skriet un spēlēt kustīgās rotaļas).
Esmu skaista jauna meitene un es negrasos krāpt savu vīru, un ja cits vīrietis redzēs mani ar kailu galvu, nekas nenotiks (mēs taču nedzīvojam starp musulmaņiem), man apnicis mūžīgi sev atteikt skaistas drēbes, īpaši vasarā. Un pats grūtākais ir šis lakats, bet mans vīrs nav ar mieru, viņš pat dzirdēt neko negrib. Viņš mani spiež ar varu valkāt šo lakatu un, ja es neklausu, tad var arī iesist. Man šīs tradīcijas, paražas un lakati vairs nedod spēku un iedvesmu.
Mans vīrs ir kļuvis pārāk fanātisks. Tomēr arābiem cita mentalitāte, viņiem tie lakati ir vajadzīgi. Mēs, Latvijas cilvēki, esam mazliet citā mentalitātē. Kāpēc izveidojusies šāda situācija ģimenē un kā man paskaidrot vīram, ka man ir savs viedoklis un esmu tiesīga pati izlemt, valkāt lakatu vai nē? Un vēl tas, ka nobaidīšanai mani par to sitīs (Korānā drīkst sist sievu pat profilaksei, lai zina, kurš mājā saimnieks, un mans vīrs to praktizē).
Mēs nedzīvojam Latvijā, un tāpēc nav iespējams pamest viņu, un viņš to izmanto. Cerībā, ka viņš izlasīs Jūsu atbildi un mēs varēsim mainīt šo situāciju.
Elvita Rudzāte atbild: Katrai reliģijai ir savi noteikumi, kuri tās sekotājiem ir jāievēro, citādi reliģija nespēs pastāvēt, sāksies anarhija un haoss. Tomēr pasaulē viss attīstās, un arī reliģiju noteikumos notiek pārmaiņas. Svarīgi sekotājiem par tām runāt, bet lēmums ir jāpieņem reliģijas galvenajam līderim, uzklausot pārējos kolēģus.
Manuprāt musulmaņu draudze varētu par šiem jautājumiem izdiskutēt un pieņemt lēmumus, saskaņojot ar augstāk stāvošajiem. Ar mīlestību viss ir iespējams, un es zinu, ka šī problēma par lakatu un apģērba nēsāšanu ir arī citām musulmaņu sievietēm, kas dzimušas Latvijā.
Es esmu iegādājusies Korānu, bet neesmu to vēl izlasījusi, bet sirds man saka, ka Korāna oriģinālā nekas nebija minēts par sievas fizisku ietekmēšanu, ja tā neklausa. Muhameds ļoti mīlēja savu pirmo un pēdējo sievu un nekad viņas fiziski neietekmēja. Tieši tāpat kā Bībelē esošā informācija nav tāda, kāda tā tika dota 2000.gadus atpakaļ, jo katrs cilvēks, kas Bībeli pārrakstīja kaut ko pielika klāt vai noņēma nost vai izmainīja vārdus, ka līdz mūsdienām vārdi ir nonākuši sagrozītā veidā. Ir zināms, ka Bībelē no oriģināla ir palikuši tikai 10%, bet tas ir pietiekami, lai sabiedrība kļūtu labāka, ja tikai viņa ievērotu šos 10%. Tā pati problēma ir skārusi arī visus citus svētos rakstus.
Es iesaku Jekaterinai padomāt, kāpēc viņa pievērsās šai reliģijai? Dažkārt sievietes izvēlas šo reliģiju nevis aiz savas pārliecības un ticības, bet aiz vēlmes justies drošībā, jo šajā reliģijā ir noteikts, ka vīrietis parūpējas par savu sievu, nodrošinot to ar visu eksistencei nepieciešamo. Tās sievietes, kuras jūtas ļoti nedrošas, bieži izvēlas šo reliģiju, lai mazinātu nedrošības izjūtu un atrastu musulmani vīru. Enerģētiski šādas sievietes pievelk sev vīrieti, kurš ir gatavs pacelt roku pret savu sievu, fiziski to sitot, ja tā viņu neklausa, jo vīrietim nepatīk tā enerģija, kas plūst no sievas. Garīgajā skatījumā tā ir vardarbība, un es neticu, ka Muhameds mācīja vardarbību, jo neviens augstas apziņas cilvēks nemāca citiem būt vardarbīgiem. Visas problēmas un nesaskaņas ir iespējams risināt ar mīlestību, un tieši to arī mācīja Muhameds.
Protams, man var vaicāt kā es to zinu, ja vēl neesmu izlasījusi Korānu. Es to zinu tāpēc, ka Muhameds bija pravietis, kas saņēma informāciju no Dieva, no tā paša Avota, no kura informāciju saņēma Jēzus. Dievs nekad nav mācījis būt vardarbīgiem. Es lasīju grāmatu par Muhamedu, kur bija skaidrots, ka Muhameds nezināja, ka dažos brīžos viņš saņēma informāciju arī no tumsas spēkiem, kas deva viņam kļūdainus padomus. Vēlāk Muhameds šīs kļūdas ļoti nožēloja, bet Viņš nevarēja vairs izmainīt pagātni un tieši šīs kļūdas bieži ļaunprātīgi izmanto musulmaņu līderi ar zemu apziņas līmeni, atsaucoties uz vēsturiskiem faktiem.
Svētā Terēze no Avilas brīdināja garīgā ceļa gājējus, ka cilvēks ar augstu apziņas līmeni var dzirdēt ne tikai Dieva balsi, bet arī Sātana balsi. Tāpēc tiek dotas dažādas pazīmes, kā izšķirt, kas ar tevi runā. Muhameds nezināja šīs pazīmes, tāpēc Viņš iespējams kādā brīdī tumsas spēku balsi noturēja par Dieva balsi, pieļaujot vardarbību.
Gudrības Vārds Mācībā ir teikts, ka senajos laikos, kad cilvēku apziņas līmenis bija zems, vardarbība patiešām bija, jo citādi nebija iespējams savaldīt neprātīgos. Bet mūsdienās, kad cilvēkiem ir daudz augstāks apziņas līmenis, vardarbība nav pieļaujama, un tie, kas to pieļauj, uzņemas uz sevis smagu karmu, kuru vēlāk nāksies atstrādāt caur ciešanām.
Iesaku Jekaterinai mīlēt savu vīru bez nosacījumiem, tad viņš nespēs pacelt pret viņu roku un mēģinās darīt kaut ko, kas ir viņa spēkos, lai sieva justos laimīga, runājot par sievas problēmām ar citiem draudzes locekļiem un kopā meklēs risinājumu. Visu ir iespējams atrisināt ar pacietību un mīlestību.