Kāpēc slikti jūtos dzimtas mājās? 14.03.2018

Anna jautā: Es dzīvoju dzimtas mājā, kur ir slikta enerģētika. Tā izsūc enerģiju. Tur ir vienmēr bijis drūmi. Jau no bērnības. Viss ir ļoti smagnējs un nolaists. Tā nedod enerģiju. Tur nav remonts bijis. Tur arī nav, kur dzīvot. Tur viss ir tā, kā bijis pirms manas dzimšanas. Nav arī tādu līdzekļu, lai ko sataisītu. Man te nekas nav tāds, kas ļoti turētu ciet. Es bieži domāju par dzīvi citā vietā, bet laikam nedod iespēju. Es nesaprotu, kāpēc tā???

Diezgan bieži kāds mājās runāja, gandrīz katru dienu, ka jāiet prom no mājām, bet nekas tāds nenotiekas. Un, ir tāda sajūta, ka mana dzimtas māja mūs tur ciet un nekur nelaiž prom. Viņa dzīvo pār mums, nevis mēs nosakām toni. Kāpēc tā ir sanācis ar dzimtas mājām??? Un, kāpēc neizdodas mainīt dzīvesvietu. Gribās pārmaiņas dzīvē ar dzīvesvietu. Citiem, tas tik viegli sanāk, bet mums jau vairākas paaudzēs tas nevienam neizdodas, kaut kur tikt prom. Un, kaut kādas sajūtas ir, ka kaut kāds neredzams spēks liek tur dzīvot. Ko Jūs ieteiktu??? Varbūt būs kāda zīme par
dzīvesvietu???

Elvita Rudzāte atbild: Ne jau dzimtas māja ir vainīga pie tā, ka vairākās paaudzēs cilvēki nav izpratuši savas neapgūtās mācības. Nevis māja nelaiž prom, bet cilvēks pats ir pieķēries mājai, ir neuzņēmīgs, lai dzīvē kaut ko mainītu.

Mūsdienās ir tik daudz iespēju, un ja tās neredz un neizmanto, tad nākas ciest. Dzimtas māja ir katras ģimenes svētvieta, ja tikai tā ir piepildīta ar mīlestību. Pat, ja nav naudas remontam, tad gan sievietes, gan vīrieši ar savām rokām var mājokli iekārtot mājīgu un gaumīgu, izmantojot dabas dotos materiālus (zarus, salmus, žagarus, bluķīšus, akmeņus, ziedus, mālu utt.). Radošam un mīlošam cilvēkam vienmēr mājoklis ir mīļš un pievilcīgs.

Nekad nevainojiet savās problēmās citus cilvēkus un lietas. Viss, kas ar tevi dzīvē notiek, ir absolūti taisnīgi, un tikai tu pats vari savu dzīvi padarīt labāku, ejot garīgās attīstības ceļu un iemācīto praktizējot ikdienas situācijās.