Ja mēs savā dzīvesveidā pielīdzināmies dzīvniekiem, lai gan esam ieguvuši svēto iespēju dzīvot kā cilvēki, tad mūsu dzīve ir pagājusi veltīgi un mēs neesam attaisnojuši šo Dievišķo dāvanu.
Mūsu dzīve kļūst pilnvērtīga, ja dzīvojam saskaņā ar morāles principiem.
Cilvēka dzīve ir tikumības, garīguma un taisnīguma apvienojums.
Cilvēks nepiedzimst, lai visu savu dzīvi nodzīvotu materiālo vērtību meklējumos. Cilvēks piedzimst, lai atrastu Dievu.
Cilvēka dzīves mērķis ir darīt visu, lai atbrīvotos no dzimšanas un nāves cikla.
Neviens garīgais vingrinājums jūsu dzīvē nebūs kā atpestījums, ja nepieturēsieties pie patiesības un mīlestības.
Ēdiens, kas nav svēts, jūsu rīcībai liek būt tādai, kas nav svēta.
Veselīgs ēdiens un labi ieradumi piešķirs jūsu dzīvei cildenumu.
Ēdiet tikai pēc tam, kad esat noskaitījuši lūgšanu un ziedojuši to Dievam.
Ja tu mīli Dievu, nauda tev sekos pati no sevis.
Tas, kurš ir pieticīgs, ir bagātākais cilvēks pasaulē.
Atturieties no naudaskāres, attīstiet sevī mīlestību un ziedošanas garu.
Kad jūtas ir tīras, karmakļūst svētīta, un darbs pārvēršas pielūgsmē.
Ja vēlaties vienmēr būt laimīgi, lūdziet labklājību citiem.
Tie, kuri pārdod savus Dieva dotos talantus un pelna ar tiem iztiku, nekad nebūs patiesi laimīgi.
Tautas labklājība ir atkarīga no mācībām, ko mātes nodod saviem bērniem.
Nav lielāka Dieva šajā pasaulē par māti. Dieva žēlastību nevar iemantot, vispirms neiemantojot savas mātes mīlestību.
Tiem, kuri rada skumjas savām mātēm, būs smaga un ciešanu pilna dzīve.
Tikai tad, kad sniegsim mīlestību savai mātei, mūsu dzīve kļūs laimīga un pārtikusi.
Tikai tas, kurš iegūs savas mātes mīlestību, varēs iegūt arī Dieva mīlestību.
Var būt dēli, kas ienīst savas mātes, bet nav mātes, kas ienīst savus dēlus.
Sievietes ziedošanās un atsacīšanās ziņā ir soli priekšā vīriešiem.
Nav nekā svētāka kā būt mātei.
Vīrieši un sievietes ar savu uzvedību ir atbildīgi par tautas uzplaukumu vai pagrimumu.
Tas, kuram ir ego, nesaņems cieņu ne no savas sievas, ne bērniem.
Kamēr vīrs būs lepns un uzpūtīgs, neviens viņu nemīlēs, pat ne sieva un bērni.
Tikai tad, ja vecāki dzīvo labu un cienījamu dzīvi, viņu bērni būs labi un cienījami.
Vecāku pienākums ir ieaudzināt saviem bērniem tādas cilvēciskās vērtības kā Patiesība, Taisnīgums, Mīlestība.
Vecākiem ir jānorāda bērniem viņu kļūdas un meli un ar pareizu audzināšanu jāpanāk, lai viņi labotos.
Vecākiem ir pilnas tiesības sodīt bērnus, ja tie slikti uzvedas.
Bērniem ir jāaug cieņas, uzticības, savstarpējas izpalīdzības un sadarbības atmosfērā.
Sākumā jāmainās ģimenei, kurā aug bērns, bet pēc tam – sabiedrībai.
Tikai sabiedriskajā dzīvē cilvēks var īstenot Dievišķo.
Labai sabiedrībai ir ļoti liela nozīme – tā palīdz veidot labas īpašības. Jutekļu prieki ir lēti un maznozīmīgi.
Visa dzīve ir jāvelta tam, lai kalpotu zemei, kurā esi piedzimis un uzaudzis.
Mums būtu jāizmanto sava bagātība un zināšanas nevis savtīgiem mērķiem, bet citu labklājībai.
Slikts darbs nenesīs labus augļus. Cilvēks sēj sēklu, tā izaug par koku, un koks dod sēklas.
Ar patiesu darbību var sasniegt bezgalīgu mieru.
Pagātni neatgriezīsi. Kas būs nākotnē – grūti paredzēt. Pašreizējais brīdis – lūk, īstais laiks. Nevilcinies, rīkojies pienācīgi!
Pasaules nākotne ir atkarīga no cilvēka rīcības, nevis no Jaunā gada.
Dzīve izzūd sapņos, esamība – tapšanā.
Sasniegt pilnību ir katras dzīves būtnes neizbēgams liktenis. Dzīve nav vienvirziena kustība. Mums jābūt gataviem gan dot, gan ņemt.
Fragments no Elvita Rudzātes grāmatu sērijas “Piedošanas mācība” 3.grāmatas “Dievišķās pasaules izzināšana sirdsmieram. Šri Satja Sai Babas Dievišķo gudrību atspulgs.”
sending...
