Kā lai ierauga savu dzīves uzdoto uzdevumu? 01.05.2018

Ieva jautā: Esmu sākusi klausīties Piedošanas mācības lekcijas! Ļoti patīk un palīdz saprast lietas! Vienīgais ir neskaidrība, kā lai ierauga savu dzīves uzdoto uzdevumu!?  Un vēl viens jautājums! Diemžēl dzīve mani savedusi kopā ar azartspēlmani! Ilgi nodzīvojām kopā, taču viņš negribēja neko mainīt un tagad esam šķīrušies, taču neskatoties uz to viņš man nedod mieru, prasot finansiālu atbalstu, jo parasti nospēlē līdz tam, ka var palikt uz ielas un bez darba!

Esmu viņam atdevusi visu pēdējo un vēl vairāk! Gribu zināt vai Dievs man piedos, ja nepalīdzēšu un mans bijušais vīrs paliks uz ielas un bez līdzekļiem!?

Elvita Rudzāte atbild: Savu dzīves misiju un uzdevumus cilvēks uzzina no Dieva. Viņš to sadzird ar ārējo vai iekšējo dzirdi, tas katram ir individuāli. Taču ne visiem cilvēkiem, kas nākuši iemiesojumā, ir uzdota Dievišķā misija un uzdevumi. Ļoti daudzi ir nākuši iemiesojumā, lai mācītos un augtu garā. Kad cilvēks dzīves laikā sasniedz noteiktu apziņas līmeni, tad Dievs cilvēkam var uzticēt veikt kādus uzdevumus cilvēces labā. Piemēram, man ir zināma sieviete, kurai piedzima bērns ar īpašām vajadzībām, un viņa sāka palīdzēt ģimenēm, kurām ir piedzimuši bērni ar īpašām vajadzībām. Darot šo darbu, viņa sajuta, ka tā ir viņas dzīves misija.

Es neiesaku cilvēkam domāt par savu misiju un uzdevumiem, bet gan ļauties dzīves plūsmai un skatīties, ko tā piedāvā. Pats svarīgākais ir paplašināt apziņas līmeni. Ja Dievs redzēs, ka esi gatavs pildīt kādu svarīgu uzdevumu, Viņš noteikti dos tev zīmi vai kā citādi liks tev pašam noprast par savu uzdevumu. Ja nesaņem nekādas zīmes, tas nozīmē, ka vēl neesi gatavs, jāturpina mācīties.

Attiecībā par bijušo vīru, kas cieš no azartspēļu atkarības, svarīgi cilvēkam palīdzēt no tām atbrīvoties, lūdzot, palīdzību Dievam, iesakot vīram pašam sākt lūgt palīdzību Dievam un kādu laiku dzīvot kopienā, kur palīdz cilvēkiem ar atkarības problēmām vai mainot dzīves vietu uz vietu, kur azartspēles nav pieejamas. Ja cilvēks ir palicis bez iztikas līdzekļiem, tad pienākums ir pabarot, bet nedrīkst dot naudu. Iespējams kādam, kas pilnībā atsakās domāt, ir jāļauj nonākt zemākā punktā un tad jāsniedz palīdzība. Piemēram, ja Ievas bijušais vīrs nonāks uz ielas un zaudēs darbu, tad tas ir brīdis doties uz kopienu, jo tur nav jāmaksā un eksistenciālās vajadzības ir nodrošinātas. Kamēr cilvēkam ir pieejami finanšu resursi, viņam nav motīva kaut ko savā dzīvē mainīt.

Tieši tāpat ir citiem cilvēkiem. Kamēr dzīves apstākļi nav kļuvuši tik skaudri, lai kaut ko mainītu, tikmēr mēs izvairāmies no pārmaiņām. Tikai tad, kad mums vairs nav citas izvēles, kā tikai ļauties pārmaiņām, tad mēs tām ļaujamies un beigās esam pateicīgi, ka tāda situācija bija, jo pašiem pieņemt lēmumu par pārmaiņām ir ļoti grūti.

Tā kā Ieva nespēj atbrīvoties no saites ar azartspēļu upuri, tad iespējams tas arī ir Ievas uzdevums – palīdzēt cilvēkiem, kuri cieš no azartspēļu atkarības. Lai viņa varētu sniegt palīdzību, viņai vēl ir jāmācās un jāizprot kā vislabāk palīdzēt šādiem cilvēkiem. Iespējams tieši tāpēc viņu Dievs saveda kopā ar bijušo vīru, lai viņai būtu iespēja gūtās zināšanas izmantot praksē.