Latviskā pirts stresa mazināšanai 03.05.2013

Straujā dzīves ritma, darba vides un sabiedrības prasību, kā arī individuāli izvirzīto ambīciju dēļ cilvēkiem nākas saskarties ar arvien pieaugošāku stresu, kas atsaucas gan uz cilvēka fizisko, gan psihisko veselību, tādējādi negatīvi ietekmējot visu dzīves kvalitāti kopumā, tādēļ stresa menedžments jeb prasme mazināt stresa ietekmi katram uz savu organismu un psihi ir viens no aktuālākajiem veselības un dzīves kvalitātes jautājumiem mūsdienās.

Privātā klīnika Premium Medical 2011. gada nogalē veica vērienīgu pētījumu, kāds Latvijā īstenots pirmo reizi, “Sirds un asinsvadu slimību riska faktoru salīdzinājums starp vadošajiem un ierindas darbiniekiem”[1], un šis respektablais pētījums izgaismoja visai satraucošu faktu –  ar darbu saistītais stress un nostrādāto stundu skaits (darba slodze) ir tik pat liels slimību riska faktors kā pamata kardiovaskulārie riska faktori (smēķēšana, alkohola lietošana, neracionāls uzturs, fiziskā mazaktivitāte) sasummēti kopā. Pastāv uzskats, ka vairāk streso sievietes, taču pētījuma rezultāti liecina, ka  stress vienlīdz piemeklē gan sievietes, gan vīriešus.

Ar pareizām metodēm iespējams novērst cilvēku pakļaušanu stresam, un viena no pieņemamākajām un veselīgākajām metodēm, ko piedāvā latviskais dzīvesveids, ir dziednieciskais pirts rituāls.

Pastāv vispārpieņemts uzskats – pirts mazina stresu, bet reti tas tiek dziļāk skaidrots, tādēļ arī sabiedrībā šīs pirts sniegtās iespējas tiek nepietiekoši novērtētas un izmantotas (to apstiprina arī manis veiktā aptauja, kurā piedalījās 70 respondenti aktīvā darba spēju vecumā no 18 līdz 53 gadiem – lai noskaidrotu, cik lielā mērā sabiedrībā pirts tiek uzskatīta un izmantota kā stresu mazinoša metode, veicu aptauju, izmantojot sociālo mediju www.draugiem.lv, un aptaujā piedalījās 70 respondenti.)

 Kas ir stress?

Vārds stress ir pārņemts no angļu valodas, un tulkojumā nozīmē spriedze,spriegums. Fizikā šis termins ir ticis izmantots jau sen, apzīmējot cietu ķermeņu elasticitāti. Tikai 20. gadsmita 50 – tajos gados to pārņēma psihosociālās zinātnes.[2] Runājot par stresu šajā izpratnē, jāuzsver tā subjektivitāte un individuālā uzņēmība pret to. Reakcija uz vienādiem apstākļiem dažādām personām ir atšķirīga. Atsevišķi cilvēki var izpildīt augstākas prasības nekā citi. Svarīgs ir personas subjektīvais situācijas vērtējums. Tikai no situācijas vien nav iespējams noteikt tās izraisīto stresa pakāpi. Īslaicīgs stress, piemēram, iekļaušanās termiņā, parasti nesagādā problēmas – patiesībā tas cilvēkiem palīdz veikt darbu atbilstoši savām vislabākajām spējām, jo pēc būtības stress „ir dabiska organisma reakcija uz pārmērīgi lielu ārēju psihoemocionālo riska faktoru iedarbību, kas izraisa vai nu bēgšanu no attiecīgās situācijas (tā raksturīga dzīvnieku pasaulē) vai pielāgošanos (biežāk raksturīga cilvēkiem).”[3] Stress apdraud drošību un veselību, kad tas ir ilgstošs.

Literatūrā atrodamas dažādas stresa definīcijas, to vidū ir viena, kas guvusi plašu atzinību: „Stress ir būtiska (uztverama) nevienlīdzība starp prasībām un (indivīda) atbildes spējām uz tām tādos apstākļos, kuros nespēja apmierināt šīs prasības izraisa (uztveramas) sekas.” [4]Cilvēki nonāk stresā, kad tie jūt neatbilstību starp prasībām pret tiem un pieejamiem resursiem, lai šīs prasības izpildītu. Tad cilvēks izjūt savas stabilitātes apdraudējumu un it kā zaudē kontroli pār situāciju. Viesturs Reņģe grāmatā „Mūsdienu organizāciju psiholoģija” norāda, ka stress var attiekties uz cēloni, radušos situāciju, šī stāvokļa negatīvajām sekām un uz visu iepriekš minēto kopā.[5] 

Faktiski nav tādu cilvēku, kuri stresam nebūtu pakļauti. Sadzīvē un darba vidē ar šo vārdu parasti saprot negatīvo stresu – distresu. Pretēji tam pastāv arī patīkamais stress – eistress, taču arī par to dažādi autori dažādos avotos izsakās atšķirīgi, un pastāv viedoklis, ka jebkurš stress rada spriedzi – gan pārlieku lielas bēdas, gan pārlieku liels prieks (piemēram, par lielu laimestu loterijā), un tie abi var atstāt sekas uz cilvēka organismu. Vairāk jāuzsver tas, ka organismam labvēlīgāks ir mērens stress – gan sadzīvē, gan darba vidē, un tas palīdz mobilizēties, koncentrēties veicamajai darbībai. Turklāt šādās stresa situācijās cilvēks mācās adekvāti reaģēt uz tām. Svarīgi ir, lai netiktu pieļauts ilgstošs stress, kas kaitē cilvēka veselībai. „Stresa reakcijai izšķir trīs stadijas. Pirmās – trauksmes stadijas laikā cilvēka organismā notiek straujas reakcijas, palielinās adrenalīna līmenis asinīs. Tādējādi organisms tiek mobilizēts aizsardzībai. Otrajā jeb pretošanās stadijā organisms ir jau pielāgojies dzīvot jaunajos apstākļos. Trešo stadiju sauc par izsīkuma stadiju. Tā iestājas, ja stresu rada ļoti spēcīgs kairinātājs jeb stresors, un tā iedarbība ir ilgstoša. Šajā gadījumā mazinās organisma aizsardzības spējas jeb imunitāte. Tas veicina dažādu slimību attīstību.”[6]

Stresori

Stresu izraisa tā dēvētie stresori – visas iekšējās un ārējās prasības, ar kurām cilvēkam jātiek galā un kam jāpielāgojas. Tas, kā cilvēks spēj ar to tikt galā, ir atkarīgs no stresoru iedarbības ilguma, intensitātes un daudzuma, kā arī no kopējās slodzes. Stresorus iedala psihiski mentālajos, sociālajos, emocionālajos un fiziskajos.

Katra cilvēka reakcija uz stresoriem ir atšķirīga, katram ir individuāla stresa noturības pakāpe, viens ar augstākām prasībām tiek galā viegli, citam tās rada trauksmi, tādēļ, lai noteiktu situācijas izraisīto stresa pakāpi, ļoti svarīgs ir katra cilvēka tās subjektīvs vērtējums. Pastāv uzskats, ka jutība pret stresu ir gan ģenētiski nosacīta, gan tiek pakāpeniski attīstīta (piemēram, ja indivīds ilgstoši sastopas ar emocionālo vardarbību, jutība paaugstinās). Psihoterapeite Lada Stoligvo uzsver: “Kopējs visiem stresoriem ir tas, ka tie mobilizē un pārbauda psihofizioloģisko rezerves spēku krājumu. Virsnieru stresa hormons izdalās lielākā mērā nekā parasti. Organisms darbojas mobilizētā režīmā. Sākumā cilvēkam ir sūdzības, kas atbilst izdegšanas sindroma līmenim. Ja netiek likvidēts stresa iemels un sniegta palīdzība, sāk parādīties astēnija un dažādi psihosomatiski simptomi. Stāvoklim progresējot, pacientam var parādīties ģeneralizēta trauksme, citi neirotiski traucējumi, pievienoties depresija.”[7]

Stresa simptomi

Lai arī stresa rašanās ir psiholoģiska, stress ietekmē arī cilvēka fizisko veselību. Stress rada gan fizioloģiskas, gan psiholoģiskas sekas, un visātrāk atsaucas uz cilvēka veselības vājajiem punktiem, jo stresoru ietekmē rodas trauksmes reakcija, un pazeminās organisma aizsargspējas. Stresa laikā organismā notiek vesels kopums fizioloģisku reakciju, tas nozīmē, ka reaģē viss organisms; tiek aktivizēta hipofīzes – virsnieru sistēma un veģetatīvā nervu sistēma, kas savukārt  hormoniem un dziedzeriem liek izdalīt orgānu aktivitāti izraisošas vielas. Iestājas kareivīga situācija: hormoni, kas atbild par ķermeņa trauksmes stāvokli, mobilizējas un sagatavo to cīņai vai bēgšanai. Tā visa rezultātā iesākas vairāki procesi:

• tauku mobilizācija, kas var veicināt aterosklerozes attīstību;
• asinsreces pastiprināšanās;
• asinsspiediena paaugstināšanās, jo palielinās sirdsdarbības efektivitāte;
• estrogēna un testosterona līmeņa pazemināšanās;
• pastiprinās tiroksīna veidošanās, kas atsaucas uz metabolismu u.c. procesiem organismā;
• prolaktīna sekrēcijas kavēšana, kas sievietēm ietekmē piena dziedzeru darbību;
• u.c.

Visi šie procesi rada izmaiņas orgānu un to sistēmu darbībā. Stress, atsaucoties uz smadzeņu darbību, var radīt galvassāpes, drebuļus, plakstiņu raustīšanos u.c., uz kuņģa un zarnu traktu – dedzināšanu, gremošanas traucējumus, caureju, sāpes, čūlas, iekaisumus, uz ādu – sausumu, dermatītu, izsitumus, niezi, uz plaušām – hiperventilāciju, klepu, astmu, paātrinātu elpošanu, uz seksualitāti – impotenci, mēnešreižu iztrūkumu, frigiditāti utt. Nemaz nerunājot par ātro nogurumu, muskuļu spriedzi un sāpēm tajos, izkaltušo muti, kamolu kaklā, raizēm, humora izjūtas izzušanu utt. Par psihosomatiku – psiholoģiska rakstura problēmu parādīšanos fiziskā formā – ir runāts ļoti daudz, taču tās nav vienīgās stresa radītās psiholoģiskās sekas. Parasti rodas arī emocionālie traucējumi – nedrošība, satraukums, depresija, apātija, pasivitāte, frustrācija, emocionāls pārgurums, kā arī kognitīvas izmaiņas, atsaucoties uz uzmanību, atmiņu un domāšanu. Tāpat neizpaliek uzvedības izmaiņas, var rasties agresija, noslēgtība, cilvēks var sākt justies kā hronisks zaudētājs.

Grāmatas „Psihosociālā darba vide” autori atzīmē, ka galvenais aspekts, kas saucams par stresa kodolu, ir trauksme, bez kuras nav iedomājams stress. „…trauksme ir jūtu izpausme, ko raksturo nekonkrēts un izvērsts satraukums bez ārēja objekta. Trauksmes situācijā indivīds jūtas neaizsargāts. Trauksme var izraisīt milzīgas pārmaiņas cilvēka psiholoģijā, kas parasti izpaužas sekojoši:

• situācijā, ko indivīds nespēj kontrolēt un kas to nomāc;
• nedrošības un briesmu sajūtā;
• bailēs no draudiem, kas varētu īstenoties nākotnē;
• ciešanās un bezspēcībā gaidāmu, bet nenoteiktu briesmu priekšā.

… ja trauksme ir ļoti intensīva un/vai ilgstoša, tā laika gaitā var kļūt par psihosomatisko patoloģiju cēloni – parādās būtiskas fiziskas izpausmes (piemēram, paaugstinās kuņģa sulas sekrēcija, kas var izraisīt gremošanas traucējumus un kuņģa čūlu.)[8] Speciālisti uzsver, ka, ja stresa spiediens saglabājas un cilvēks pāriet pretestības stāvoklī, viņš sāk sajust diskomfortu (muskuļu spriedzi, sirdsklauves u.c.). Ja stresora iedarbība nebeidzas, iestājas nogurums ar iespējamām funkcionālām un/vai organiskām izmaiņām, kas var izraisīt nākamās, radot „apburto” loku.

Daudzos gadījumos cilvēks izmanto veidus, kā spriedzi novadīt – psiholoģiskās aizsardzības mehānismus – neapzinātas izturēšanās formas (projekcija, represija jeb izstumšana, somatizācija) kas rodas kā atbildes reakcija, uztverot kādus psiholoģiska rakstura draudus. Ilglaicīga un atkārtota aizsargmehānisma lietošana var norādīt uz akcentētām personības iezīmēm vai psiholoģiskiem traucējumiem.

Runājot par stresa psiholoģiskajām sekām, tiek izdalīti:

• Emocionālie traucējumi (nedrošība, satraukums, depresija, apātija, pasivitāte, frustrācija, emocionālais pārgurums);
• Kognitīvās izmaiņas (uzmanības, atmiņas, domāšanas);
• Uzvedības izmaiņas – aktīvās (sūdzības, konfliktēšana, atteikšanās pildīt kādus konkrētus uzdevumus) un pasīvās (noliegums, vienaldzība pret rezultātu, nevēlēšanās iesaistīties) formas – agresija, noslēgtība, sakāves uzvedība.

Stress veicina tādu organismam un personībai kaitīgu vielu lietošanu kā alkohols, tabaka, narkotikas, antidepresanti. Visļaunākajā gadījumā, neredzot izeju no konfliktiem un neapmierinātības, cilvēks var ķerties pie pašnāvības mēģinājumiem. Ir pētījumi, kas apstiprina, ka pašnāvību skaits palielinās rajonos, kur ir notikušas industriālas izmaiņas, kas izraisījušas daudzu darba vietu zudumu. 

Stresa seku mazināšanas veidi

Diemžēl bieži cilvēki  par stresa mazināšanu domā pārāk maz, uzskatot, ka nevar tam atlicināt laiku, enerģiju, naudu,  kā arī tādēļ, ka pietrūkst zināšanu par to.  Stress, kas cilvēkam uzkrājas, piemēram, darba vietā un saistībā ar darba pienākumu veikšanu, nebeidzas, atstājot darba vietu, tas ir ļoti cieši saistīts ar visu cilvēka dzīvi, kā arī ģimeni, draugiem u.c.

Vispārpieņemtas konvencionālas metodes, ko cilvēki visbiežāk izmanto stresa mazināšanai, var iedalīt konstruktīvajā un destruktīvajā grupā. 

Nav daudz tādu cilvēku, kas destruktīvās metodes uzskata par labākajām un veselīgākajām, diemžēl visbiežāk no šī apburtā loka nevar iziet. Tādējādi ātri iespējams iedzīvoties dziļākās veselības problēmās, kad neiztikt bez mediķu palīdzības.  Palīdzība, ko šādos gadījumos var sniegt mediķi, visbiežāk ir saistīta ar psihoterapiju, psihologa konsultācijām ( arī dažādām saistītajām metodēm – mākslas, drāmas, dejas terapiju u.c.), ģimenes ārsts arī var sniegt primāro palīdzību un konsultācijas, galvenais ir izprast stresa cēloņus, lai pēc iespējas veiksmīgāk no tā varētu atbrīvoties. Diemžēl visai bieži ģimenes ārsti un citi mediķi aprobežojas ar medikamentu ieteikšanu un izrakstīšanu, kas atsevišķos gadījumos var sniegt vēlamo rezultātu, bet pārsvarā tomēr var palīdzēt tikai īsā laika periodā. Nereti ir gadījumi, kad cilvēki, uzsākot antidepresantu terapiju, nevar no medikamentiem atbrīvoties vai nu uz ļoti ilgu laiku vai uz visu atlikušo mūžu. Tādēļ vēlamais mērķis visiem cilvēkiem ir tāds stresa menedžments, kas ļauj gan darba, gan ikdienas stresu līdzsvarot ar konstruktīvām, veselībai un personības attīstībai nekaitīgām metodēm.

Tā kā bieži vien konvencionālās stresa mazināšanas metodes nav efektīvas, kā arī tādēļ, ka cilvēka iedabā ir izmēģināt kaut ko jaunu un nebijušu, popularitāti iegūst dažādas alternatīvas metodes. Visbiežāk tās ir saistītas ar Austrumu medicīnu, garīgās prakses veidiem, ekstrasensiem un dziedniekiem u.c.

Tā kā bieži vien to iedarbība nav pietiekami izpētīta, nav zināms, vai tās patiešām ir labākās stresa menedžmenta metodes. „Netradicionālās medicīnas pakalpojumu kvalitātes izvērtēšana prasa īpašas zināšanas, lai noteiktu, vai sniegtais pakalpojums ir drošs, savukārt normatīvajos aktos īpašas prasības netradicionālās medicīnas pakalpojumiem nav iestrādātas,“[9] taču, ja cilvēkiem tās palīdz un nav kaitīgas, tās nevarētu būt noliedzamas. Tā kā nav vispārēju pierādījumu, kura no netradicionālajām metodēm ir iedarbīga un nekaitīga un kura nē, katram pašam ir jāizvērtē un, izejot no savas pieredzes, jāzivēlas, vai tās izmantot.

Latvijā stresa mazināšanā un garīgā līdzsvara meklēšanā visbiežāk izmantotās alternatīvās metodes ir:

• Homeopātija;
• Akupunktūra, akupresūra, adatu terapija u.c;
• Dziedzniecība ar enerģijām, auras un biolauka attīrīšana u.c;
• Ajūrvēda;
• Joga, reiki, ci-gun, tai- dzi, meditācijas u.c;
• Ezotērika, ezotēriskie materiāli (akmeņi, simboli, talismani u.c.);
• Baha ziedu terapija;
• Skaņu, vibrāciju, mūzikas u.c. terapija;
• Elpošanas vingrinājumi un tehnikas (rebefings, dziļā elpošana u.c.),
• Muskuļu atslābināšanas vingrinājumi;
• Kognitīvie vingrinājumi (pašiedvesma, iztēle, atkārtojums) u.c.

Stresa mazināšanas ieradumi sabiedrībā

Lai  novērtētu darba un ikdienas stresa mazināšanas ieradumus mūsu sabiedrībā, veicu primāru pētījumu, ar sociālā medija draugiem.lv starpniecību aptaujājot 70 cilvēkus vecumā no 18 līdz 53 gadu vecumam (aktīvajā darbaspēju vecumā). Aptaujā ietilpa 2 atvērta tipa jautājumi:

1) Sarindo, lūdzu prioritārā secībā,Tavuprāt, labākos veidus, kā tikt galā ar darba un ikdienas stresu:

a) Sports, fitness

b) Joga, meditācija u.tml.

c) Tikšanās ar draugiem

d) Glāze vīna vai konjaka

e) Pirts

f) Darbs dārzā vai mājās

g) Masāžas, ķermeņa procedūras

h) Cits variants _____________

2) Kurus 3 no šiem stresa mazināšanas veidiem Tu izmanto visbiežāk?
a)________________
b)________________
c)________________

Uzrunāto cilvēku atsaucība bija ļoti liela (no 75 uzrunātajiem atsaucās 70), tas liecina, ka aplūkojamais jautājums ir ļoti aktuāls.

Prioritārā secībā sakārtojot nosauktos un ierosinot citus stresa mazināšanas veidus, aptaujas dalībnieki izveidoja šādu secību:

Aptaujas rezultāti liecina, ka vēlamie stresa mazināšanas veidi mūsu sabiedrības aktīvajā (arī inteliģentajā daļā – aptaujā piedalījās banku darbinieki, augstskolu pasniedzēji, juristi, mārketinga speciālisti, dažādu līmeņu vadītāji u.tml.) atšķiras no tiem, kas tiek praktiski izmantoti. Ja lielākā daļa teorētiski uzskata, ka alkohols nav labākais veids, kā atbrīvoties no spriedzes (6. vietā), tad praktiski to tomēr izmanto samērā liela daļa aptaujāto (3. vietā). Tas pats attiecas uz fiziskajām aktivitātēm – teorētiski cilvēki saprot, ka sports, fiziskās aktivitātes ir labākais stresa mazināšanas veids, tomēr praktiski īsteno krietni mazāk. Aptaujas rezultāti parādīja, ka cilvēki pirti kā stresa menedžmenta sastāvdaļu teorētiski ierindo samērā augstā vietā – trešajā pēc sporta, fitnesa un tikšanās ar draugiem, savukārt praktiski izmanto daudz mazāk – te pirts ierindojas tikai piektajā vietā. Tomēr ļoti pozitīvi ir vērtējams tas, ka sabiedrības uztverē tā ierindojas trīs vērtīgākajos veidos, kā mazināt stresu. To var uztvert kā pozitīvu tiecību novērtēt un izcelt tradicionālās vērtības, kas sakņojas latviskajā dzīvesziņā.

Pirts stresa mazināšanai

Starp visām daudzajām stresa mazināšanas iespējām sava – un visai nozīmīga – vieta ir pirtij, un tā bieži vien netiek pienācīgi novērtēta un arī ne vienmēr pienācīgi izmantotas visas tās dotās iespējas. Te noteikti ir jāatšķir pirts, ko kurina izklaides reizei un pirts, kas tiek gatavota kā ārstnieciskā pirts. Nevar noliegt, ka stress, vismaz uz kādu laiku, var samazināties arī draugu vai labu paziņu lokā pirtī izklaidējoties un iedzerot alu, tomēr par ārstniecisku un tādu pirti, kas risina problēmas ilgtermiņā, to noteikti nevar saukt. Turklāt, nenoliedzot nevienu no citu tautu pirtīm un to tradīcijām, uzskatu, ka katrai tautai vispiemērotākie labas dzīvošanas un dzīves problēmu risināšanas veidi jāmeklē savās tradīcijās, un, nenoliedzami, latviešiem šādu tradicionālo bagātību, kurās smelties atbildes arī par stresa mazināšanu, netrūkst. Viens no daudzpusīgākajiem un iedarbīgākajiem veidiem, kurā iekļauti daudzi elementi, kas palīdz cilvēkam iegūt garīgu līdzsvaru, apmierinātību un fizisku veselību, nenoliedzami ir pirts rituāls.

Kāda tad ir pirts iedarbība? Ir pierādīts, ka sausās saunas un mitrās pirtis būtiski iespaido centrālās nervu sistēmas (CNS) un muskuļu–nervu aparāta darbību kopumā. Ja pirts apmeklējuma laiks ir optimāls                  ( apmērma 10 – 15 minūtes karsētavā), tad uzlabojas CNS funkcionālais stāvoklis un kustību aparāta funkcijas. Portālā pirtslietas.lv ir aprakstīta pirts iedarbība: „Paaugstinās acu jūtība pret gaismu par 40,5%, palielinās kustību reakcijas ātrums uz gaismu un skaņu signāliem par 6,9 un 8% attiecīgi. Kustību precizitāte palielinās par 25,8% un fiziskā izturība par 14,1%. Šīs izmaiņas saglabājas 24 un vairāk stundas. Vienlaicīgi uzlabojas psihoemocionālais stāvoklis: miegs, garastāvoklis, pašsajūta, uzmanība, utt.”[10]

Kā tas notiek? Pirts procedūras iespaido nervu sistēmu, paplašinoties perifērijas asinsvadiem: ādā, zemādas audos un muskuļos. Asinis pastiprināti tiek novirzītas no galvas smadzenēm, palēlinās smadzeņu darbība, iestājas darbības bremzēšana, ko parasti sauc par mieru. Mazinoties psiholoģiskajai spriedzei, vienlaicīgi mazinās arī muskuļu spriedze, kas savukārt svarīgi, lai notiktu organisma rehabilitācija. Aptuveni 70% apmeklētāju dodas uz pirti, lai gūtu emocionālu un psihioloģisku relaksāciju. 2/3 apmeklētājiem pirts nozīmē – atbrīvoties no psiholoģiskas un muskuļu spriedzes, pēc procedūrām tie gūst psiholoģisku komforta sajūtu, mazinās uzbudinātība. Daudziem izzūd vai retāk sāk parādīties galvas sāpes. Daudzi ir pārliecināti, ka pirtij ir eiforizējošs iespaids uz cilvēka emocionālo stāvokli. Tajā pašā laikā, ja tiek nepareizi izvēlēts un pielietots procedūru režīms, var tikt traumēta veģetatīvā nervu sistēma, kas izsauc galvas sāpes, galvas reiboņus, nemieru, miega traucējumus, u.tml. Pirts procedūras iedarbojas arī uz veģetatīvo nervu sistēmu. Procedūras sākuma periodā pastiprinās parasimpatiskās daļas tonuss, vēlāk, līdz ar ķermeņa temperatūras paaugstināšanos, pieaug simpatiskās daļas tonuss. Pēc procedūras simpatiskās daļas tonuss pazeminās, bet parasimpatiskās daļas tonuss saglabājas paaugstināts. Tā kā veģetatīvās nervu sistēmas parasimpātiskā daļa darbojas miera un atpūtas laikā, pirts iedarbība ir lieliska.

Nervu sistēmas uzbudinātība, ņemot vērā tās sākotnējo stāvokli, pirts procedūru laikā var gan paaugstnāties, gan pazemināties. Subjektīvās sajūtas izpaužas kā pozitīvu emociju rašanās, iestājas miera stāvoklis, apmierinājums par sasildīto ķermeni, muskuļu spriedzes mazināšanās, uzlabojas kopējā pašsajūta, bet pēc pirts jūtama viegluma un svaiguma sajūta. Karstā gaisa iedarbības rezultātā mainās arī perifērā nervu sistēma; to pamato ārsnieciskais efekts radikulīta un starpribu neiralģijas saslimšanu gadījumos.

Nervu sistēma ir arī pirmā, kas reaģē uz kļūdām pirts apmeklējuma laikā (temperatūras režīma nepareizu pielietošanu, tvana gāzes klātieni pirts gaisā). Nav ieteicams apmeklēt pirti šādu saslimšanu gadījumos: epilepsija; akūtas nervu sistēmas saslimšanas; miastēnija; Parkinsona slimība; migrēnas.

Pirtī ķermenis pārmaiņus piedzīvo karstuma un aukstuma kairinājumu, un tas tieši iedarbojas uz veģetatīvo nervu sistēmu, to nepārslogojot, jo cilvēks pats nosaka, cik ilgi atradīsies karsētavā un cik ilgi aukstumā. Pirtī muskuļu tonuss samazinās līdz tādam līmenim, kāds citos apstākļos pastāv tikai vai nu miegā, vai dziļā meditācijas stāvoklī. Tādējādi ķermenis sajūtas „smags”, bet atbrīvojies, cilvēkam radot labsajūtu – atbrīvojoties muskulatūrai, atbrīvojas arī cilvēka dvēsele un psihe, un stress īsā laikā ir pazudis. Liela nozīme ir arī tam, ka pirtī cilvēki parasti dodas kopā ar sev tuviem vai draudzīgiem cilvēkiem, nevis konfliktējošiem priekšniekiem vai kolēģiem, tādējādi izvairoties no nepatīkamas komunikācijas, kas parasti rada lieku stresu.

Jāatzīmē vēl viens aspekts: ar svīšanu pirtī no organisma tiek izdalīta visai liela daļa toksīnu, un tiem organismā samazinoties, samazinās arī stresa līmenis. Pirts harmonizē, līdzsvaro hormonu darbību un atbrīvo laimes hormonus. Pēc pirts cilvēks sajūt atgūtos spēkus, labu noskaņojumu, atbrīvotību, vieglumu. Pēc pirts cilvēki bieži jūtas tā, it kā problēmas pašas būtu izkūpējušas gaisā, jūtas atbrīvoti no nepatīkamām domām, emocijām, izjūt, ka iestājas miers. Šī iedarbība ir daudzu elementu – karstuma, aukstuma, svaiga gaisa, ūdens, aromātu, krāsu, dabisko materiālu, ēdienu un dzērienu u.c. – simbiozes rezultāts. Somijā, kur ir ilgas saunas tradīcijas, saka: „Dusmas un naids pirtī iztvaiko”.

Stresa mazināšanai vislabāk noderēs tāda pirts un pirts rituāls, kas ir gatavots un īstenots, ņemot vērā ļoti daudzus aspektus un pirts rituāla sastāvdaļas:

• Pirts atrašanās vietu un būvi;
• Pirts rituālam izvēlēto laiku;
• Pirts telpu un aprīkojuma atbilstību (akmeņi, lāvas materiāli u.c);
• Pirts kurināšanas atbilstību (malkas izvēle, karstuma un mitruma attiecības u.c);
• Pirtnieka profesionalitāti un pirtī gājēju izpratni par ārstniecisku pirts rituālu;
• Pirts rituālā izmantotos materiālus un metodes;
• Pirts rituālu papildinošo elementu izmantošanu (masāžas, skaņa, mūzika, aromterapija, fitoelementi, krāsu terapija, akmeņu, koku u.c. dabas materiālu enerģētika u.c.);
• Pirts rituāla laikā izmantotajiem dzērieniem un ēdieniem (tējas, dabīgās sulas, augļi, dārzeņi) u.c.

Pirts atrašanās vieta un būve

Parasti latviešu pirtis ir celtas lauku ainavā, skaistā vietā atstatu no pārējām ēkām, ūdens tuvumā, ņemot vērā āderu tīklu un to, lai vieta būtu enerģētiski tīra, lai pirts celtnei būtu laba enerģētika. Ja tas viss ir, un pirts neatrodas skaļā vietā, piemēram, pilsētas vidū, atrašanās dabā un enerģētiski tīrā vietā jau vien var iedarboties nomierinoši. Ja cilvēks ierodas uz pirti laikus, var iziet pastaigā pa apkārtni, piemērotā gadalaikā atrast sev atbilstošākos augus slotiņām, aromātam, enerģētikai, un arī tas jau iedarbojas nomierinoši – bieži vien tikai vides maiņai vien jau ir liela nozīme.Turklāt fiziska nodarbe (kaut vai pastaiga) pirms pirts palīdzēs sākt atbrīvot stresa hormones. Ne mazāka nozīme ir tam, kā un no kā pirts ir būvēta, jo “jebkura celtne ir piepildīta ar dzīvības enerģiju, dvēseli, apziņu.Tās gan ir atšķirīgas no mūsējām, bet tajās ir daudz kā tāda, kas būtu jāievēro, īpaši tad, ja būvējam celtni, kura latviešiem kādreiz bijusi svētnīcas statusā”.[11]  Neskatoties uz to, ka mūsdienās ir pieejami visdažādākie celtniecībsa materiāli, vislabāk ir, ja pirts būvēta no baļķiem, jo tad tā elpo un priecē ar ārējo izskatu, aromātu, siltumu, enerģētisko starojumu, izsauc pozitīvas emocijas – tātad tai ir arī pretstresa iedarbība.

Pirts telpu un aprīkojuma atbilstība

Katrai pirtij būs atšķirīgs telpu lielums, skaits, izkārtojums, bet noteikti tajā jābūt priekštelpai un pērtuvei, bet stresa mazināšanai noteikti noderīgāka būs pirts, kurā  ir arī citas telpas – relaksācijas telpa, ģērbtuve, dušas telpa, masāžas telpa, baseins, tualete u.c.

Ļoti liela nozīme ir tam, kā ir izveidota un aprīkota pērtuve – cik tā liela, kādi materiāli izmantoti, vai ir optimāla ventilācija. Pērtuvei un lāvai nav jābūt pārāk lielai, bet ir svarīgi, lai cilvēks justos ērti, lai varētu uz lāvas ērti gulēt, lai uz tās būtu viegli uzkāpt u.c. Pirts lāvas vislabāk gatavot no liepas, apses vai melnalkšņa dēļiem, kas nav ne krāsoti ne beicēti, bet nogludināti, lai nebūtu raupji ar skabargām un nekairinātu ādu. Nedrīkst par zemu novērtēt pirts krāsns nozīmi, jo to sauc arī par pirts dvēseli. Gara mešanai pērtuvē der tikai akmeņi, turklāt neder jebkuri akmeņi – vislabāk ir izmantot ūdenī stāvējušus un nogludinātus akmeņus no upju gultnēm un jūras krasta. Arī tiem ir sava enerģētika, kas atstāj iespaidu uz cilvēka labsajūtu. Tāpat nevajadzētu aizmirst par telpu aprīkojumu un iekārtojumu, kā arī to enerģētisko attīrīšanu – lai cilvēks pēc iespējas relaksētos, pērtuvē nevajadzētu būt ļoti spilgtam apgaismojumam, atpūtas telpā nevajadzētu skanēt ļoti skaļai mūzikai, tai vajadzētu būt patīkami aromatizētai ar dabīgiem materiāliem ar antistresa iedarbību. Pirms pirts kurināšanas ir vēlams to enerģētiski attīrīt, izkvēpinot ar kadiķa kvēpekli vai izmantojot baltu zīmes vai kādā citā katram pašam zināmā un pieņemamā veidā.

Pirts kurināšanas atbilstība

Grāmatas “Dziedinošā pirts” autori uzsver, ka pirts krāsni ieteicams kurināt ar sausu un labu malku, jo tvaiks, kas rodas, uzmetot garu, atkarīgs arī no tā, cik laba malka izmantota krāsns kurināšanai. Vislabākā ir lapu koku malka. Lai pirtī gājējam nerastos lieks stress, jāievēro vēlamās karstuma un mitruma attiecības pērtuvē. Ieteicamā temperatūra ir 70 – 80 grādi C un gaisa mitrums – 30 – 40 %. Ja pirti izmanto stresa mazināšanai, visai liela nozīme ir tam, kādu augu uzlējumu izmanto pirts gara aromatizēšanai – ieteicamākās drogas ar antistresa iedarbību ir, piemēram:

• baldriāns (kopš izseniem laikiem pazīstams kā sedatīvs līdzeklis. Tas mazina baiļu sajūtu, nemieru, satraukumu un bezmiegu. Baldriāna drogas gatavo no tā saknēm un sakneņiem, tomēr tautas medicīnā tēju un uzlējumu pagatavošanai un vannas peldēm izmanto arī auga ziedus, galvenokārt — kaltētus);
• apiņi (gatavo tēju, uzlējumu, lieto par pretiekaisuma un nomierinošu līdzekli);
• biškrēsliņi (atbrīvo no dvēseliska noguruma, atjauno spēkus, nomierina  emocijas, tīra enerģētiski);
• kalmes (relaksē, atjauno spēkus, uzmundrina);
• kliņģerītes (nomierina, relaksē pēc noguruma un depresijas, atjauno spēkus), kumelītes (palīdz atbrīvoties no stresa, uzlabo miegu);
• lavanda (nomierina, mazina depresiju, harmonizē prātu un emocijas);
•  lupstājs (atbrīvo no grūtsirdības un citām negatīvām izjūtām);
• pelašķi (nomierina prātu);
• puķuzirnīši (mazina depresiju, uzlabo garastāvokli, lietojami pirms iespējamām stresa situācijām);
• rūta (atslābina, momierina, mazina depresiju);
• vīgriezes (relaksē, nomierina nervus, palīdz pret bezmiegu) u.c.

 Pirts rituālam izvēlētais laiks

Nekādu reglamentu, kad drīkst un kad nedrīkst iet pirtī, nav. Pastāv uzskats, ka pirtī jāiet vienu reizi nedēļā, parasti sestdienās, taču seno latviešu tradīcijās pirts diena bija ceturtdiena. Pastāv arī uzskats, ka pirtī jāiet tajās dienās, kas ir labvēlīgas pēc Mēness kalendāra[12], piemēram, par stresa mazināšanai ieteicamākajām dienām var uzskatīt 8.  (Šo dienu izmantojiet, lai vienkārši atpūstos pirtī. Šajā dienā efektīvas būs daudz komponentu tējas, sevišķi labi nomierinošie sastāvi.) un 23. (Pirts ieteicama, nav ieteicama liela kompānija. Gan jūs, gan jūsu apkārtējie šajā dienā ir ļoti uzbudināti un var būt viegli aizkaitināmi. Centieties izmantos pēc iespējas vairāk nomierinošus, nervu spriedzi noņemošus maisījumus. Aromātam var izmantot apiņus, ķimenes, piparmētras vai pavisam nedaudz vaivariņus. Sevišķa uzmanība mugurkaulam ar visām iespējamām procedūrām) Mēness dienā.  Tomēr visieteicamāk ir katram pašam vadīties gan pēc savām izjūtām, gan veselības stāvokļa, gan zināšanām. Svarīgi neiet pirtī, ja ir dzerts alkohols, ja ir par daudz ēsts, ja ir kāda akūta slimība, ja ir pārāk liels pārgurums. Pirtī iešanai ir jāsagatavojas gan fiziski, gan morāli. Vēlams, lai cilvēkam nebūtu nekādas steigas, lai pirts procedūrai var atvēlēt tik daudz laika, cik pašam ir vēlēšanās, lai pirts procedūra būtu patiešām relaksējoša, nevis lieku stresu un trauksmi radoša. Svarīgs aspekts ir regularitāte – vislielāko dziedniecisko un stresu mazinošo efektu pirts sniegs tad, ja tajā cilvēks ies regulāri lielā laika periodā.

Pirtnieka profesionalitāte un pirtī gājēju izpratne par ārstniecisku pirts rituālu

Kā jebkurā profesijā un amatā, arī pirtnieku darbā nepieciešamas labas profesionālās prasmes un iemaņas, lai cilvēkiem, kas viņiem uzticas, palīdzētu, nevis kaitētu. Liela nozīme ir ne tikai pirtnieka zināšanām par pirti un pēršanu, fiziskajai izturībai un iemaņām, bet, it īpaši, ja ir runa par antistresa pirti, komunikācijai ar klientiem, mākai prast prognozēt viņu uzvedību, radīt komfortablu komunikācijas procesu un klienta apmierinātību ar sniegto pakalpojumu. Visvēlamākais, ja pirtniekam ir zināšanas vai vismaz izpratne par cilvēka psihi un psiholoģiju, kā arī citām cilvēkizpratnes nozarēm.

Tāpat pirtniekam nepieciešamas zināšanas darba drošības jautājumos, prasme tās pielietot savā darba vietā, zināšanas par vides faktoru ietekmi uz cilvēka veselību un sadzīvi. Ļoti svarīgas ir zināšanas par cilvēka anatomisko uzbūvi un ķermeņa fizioloģiskajiem procesiem pirts procedūru laikā, kā arī ir jābūt pirmās palīdzības sniegšanas iemaņām, zināšanām par pirtnieka un klienta anatomiskajiem un fizioloģiskajiem procesiem pirts procedūru laikā. Noteikti jāievēro pirtnieka ētika, kas paredz arī konfidencialitāti un informācijas par klientiem nonodošanu trešajām personām.

Lai pirtnieks varētu pilnvērtīgi strādāt un pirts procedūrā un rituālā izmantot dabas materiālus un ārstniecības augus, tam ir jābūt prasmei tos klasificēt, savākt, glabāt, kombinēt un pielietot pirts procedūrās. Tā kā neatņemama pirts sastāvdaļa ir pirts slotas, pirtniekam ir jābūt zināšanām un praktiskajām iemaņām pirts slotu sagatavošanā un uzglabāšanā. Tā kā pirtī tiek veiktas arī dažādas ķermeņa procedūras, pirtniekam nepieciešamas zināšanas un prakse skaistumkopšanas, masāžas, ķermeņa kopšanas un SPA procedūrās, zināšanas, kā pirtnieka darbā pielietot dažādus skaistumkopšanas līdzekļus un aromātus. Vissvarīgākās ir  zināšanas par pēršanas pirtī principiem, paņēmieniem, un iemaņas tos veikt, kā arī daudzas citas zināšanas, prasmes un izpratne.

Pirtnieka darba specifika prasa lielu toleranci pret katru cilvēku, viņa ķermeni, jo atkailinātāks kā pirtī cilvēks ir reti kur. Ja pirtnieks vēlas sniegt savu pienesumu klienta stresa mazināšanā, viņam būtu jāpanāk vislielākā savstarpējā uzticēšanās. Protams, liela nozīme ir arī tam, kāda attieksme un izpratne par pirti un pirts procedūrām ir pirtnieka klientam, bet no pirtnieka profesionalitātes lielā mērā atkarīgs tas, vai klientam izveidosies pozitīva attieksme pret pirti kā veselības, labsajūtas, relaksācijas, fiziskās un garīgās atjaunotnes nodrošinātāju un stresa menedžmenta sastāvdaļu.

Pirts rituālā izmantotie materiāli un metodes 

• Kāju vannas

Jau sagatavošanos pirtij var izmantot relksācijai, prāta nomierināšanai. Kad cilvēks ir ieradies, nav vēlams nekavējoties iet pirtī un karsēties, bet nesteidzīgi sagatavoties. Tam lieliski noder labvēlīgas sarunas un siltas kāju vanniņas. Nomierinošai iedarbībai var izmantot:

–          Mārsila (timiāna) lakstu vannu;

–          Lavandas lakstu un ziedu vai lavandas ēteriskās eļļas vannu;

–          Raudenes lapu, ziedu lakstu vannu;

–          Smaržīgās ģerānijas (gandrenes) eļļas vannu

–          Māteres lakstu vannu;

–          Rožu ziedlapiņu vai ēteriskās eļļas vannu;

–          Ārstnieciskās (smaržīgās) kumelītes ziedu, lakstu vannu;

–          Skuju (priedes, egles) vai dižegles ēteriskās eļļas vannu;

–          Apiņu ziedkopu vannu;

–          Cigoriņu lakstu vannu;

–          Salvijas lapu vannu.

Vannai var izmantot arī vībotnes lakstus, baldriāna saknes, piparmētru lakstus, bērzu lapas, strutenes lakstus, apses mizu. Tas palīdzēs atbrīvoties no noguruma, mazinās stresu, nomierinās.

• Zāļu palags. Lai papildinātu pirts procedūru un lai peramajam būtu ērtāk gulēt, sniedzot papildu relaksāciju, parasti tiek izmantoti zāļu palagi vai zāļu paklājiņi, ko klāj uz lāvas, uz kuras gulēs pirtī peramais. Zāļu palagam un paklājam, kas palīdzēs stresa mazināšanai, var izmantot visus iepriekš minētos lakstaugus, kā arī citus, kam ir sedatīva, nomierinoša iedarbība.

• Pirts slotas. Pirts slotas ir neatņemama pirts procedūru un rituāla sastāvdaļa. Izmanto gan koku un krūmu, gan lakstaugu slotiņas gan kā gaisa aromatizētājus, gan kompresēm, gan kā pagalvi, gan pērienam. Tās var izmantot gan sietas atsevišķi, gan jaukti. Ja sien jauktas slotiņas, tad vidū liek lakstaugus, apkārt krūmu zarus, bet no ārpuses koku zarus. Pirts slotas izmanto gan enerģētiskajai attīrīšana un aizsardzībai, gan pēršanai, gan kompresēm (īpaši labi iedarbojas uz ķermeņa čakrām), gan masāžai pirts procedūras ietvaros. Stresa mazinšanai izmantojamās slotiņas ir:

–          Liepu slotiņas (pastiprina sviedru izdalīšanos, noņem spriedzi);

–          Bērza slotiņas (relaksē, uzmundrina, palīdz pret depresjiju, nervu slimībām);

–          Upeņu slotiņas (relaksē);

–          Lazdas slotiņas (palīdz pret stresu, nomierina);

–          Kļavas slotiņas (atbrīvo no negatīvām emocijām, tīra, harmonizē organisma enerģētiku, mazina nervu spriedzi, relaksē);

–          Apses slotiņas (mazina stresu, uzbudinājumu, hipertoniju, atbrīvo no negatīvajām enerģijām);

–          Egles slotiņas (nomierina, uzlabo miegu, atbrīvo no negatīvām enerģijām);

–          Alkšņa slotiņas (atbrīvo no stresa, remdē galvassāpes);

–          Ievas slotiņas (rada iekšēju harmoniju);

–          Jasmīna slotiņas (atbrīvo no emocionālas spriedzes, nomierina  nervus, palīdz pret depresiju, relaksē ķermeni fiziski);

–          Kadiķa slotiņas (relaksē, atbrīvo no negatīvām ietekmēm un enerģijām);

–          Oša slotiņas (nomierina nervu sistēmu, harmonizē enerģētisko lauku);

–          Ozola slotiņas (uzlabo garastāvokli, nomierina nervu sistēmu, uzlabo miegu);

–          Pīlādža slotiņas (atbrīvo no negatīvajām enerģijām, aizsargā enerģētiski);

–          Priedes slotiņas (atbrīvo no stresa, ārstē neirozes, bezmiegu, grūtsirdību);

–          Pūpolvītila slotiņas (mazina stresu, nomierina, atslābina muskulatūru, uzlabo miegu);

–          Stresa maiznāšanai labi noder arī ābeles slotiņas (atbrīvo no depresijas, atjauno spēkus), taču tās parasti izmanto ar ļoti lielu pietāti pret koku un zarus lauž reti, bet var sasiet slotas, ja, piemēram, ābelei nolūzis zars;

–          Vīksnas slotiņas (harmonizē, palīdz psiholoģisku pārdzīvojumu gadījumos);

–          Vītola slotiņas (kliedē skumjas);

–          Apiņu slotiņas (nomierina nervus, relaksē);

–          Biškrēsliņa slotiņas (atjauno spēkus, nomierina emocijas, atbrīvo no dvēseliska noguruma);

–          Izopa slotiņas (atbrīvo dvēseli un stiprina gara spēku)

–          Kalmju slotiņas ( uzmundrina, atjauno spēkus);

–          Kliņģerīšu slotiņas (nomierina, relaksē, atjauno spēkus);

–          Kumelīšu slotiņas ( palīdz atbrīvoties no stresa, uzlabo miegu)

–          Lavandas slotiņas (nomierina, mazina depresiju);

–          Lupstāja slotiņas (atbrīvo no grūtsirdības, negatīvām emocijām);

–          Melisas slotiņas (nomierina, mazina nogurumu);

–          Pelašķu slotiņas (nomierina prātu);

–          Puķuzirnīšu slotiņas (mazina depresiju, uzlabo garastāvokli);

–          Rūtas slotiņas (atslābina, nomierina, mazina depresiju);

–          Salvijas slotiņas (nomierina);

–          Vībotnes slotiņas (attīra enerģētiski, palīdz pret bezmiegu);

–          Vīgriezes slotiņas (relaksē, nomierina nervus, palīdz pret bezmiegu) u.c.

 Ķermeņa skrubji

Pirts procedūru laikā parasti mēdz izmantot skrubjus ādas uzlabošanai. Skrubis ir kosmētisks līdzeklis, kas palīdz noņemt ādas atmirušās daļiņas, padara to gludu un maigu. Tāpat kā visus citus pirts materiālus, arī skrubi ieteicams gatavot tikai no dabīgām vielām, kas iedarbojas gan caur ādu, gan caur elpošanas orgāniem, tā sastāva daļiņām iztvaikojot gaisā. Par pirts skrubja pamatu parasti izvēlas jūras sāli, ko samaļ, pievienojot citas sastāvdaļas pēc izvēles. Lai skrubja sastāvs būtu stresu mazinošs, var izmantot dažādas receptes, piemēram:

–          Ņem  jūras sāli, samaļ, pievieno naža galu kanēļa un sinepju pulvera, kā arī olīveļļu, mandeļu vai kādu citu bāzes eļļu.  Līdzās iedarbībai uz ādu šis skrubis labvēlīgi atsauksies arī uz cilvēka noskaņojumu, jo kanēlis stimulē asinsriti, nostiprina nervu sistēmu, novērš depresiju un veicina svīšanu.

–          Ņem jūras sāli (vai brūno cukuru) un auzu pārslas, samaļ, pievieno alvejas mīkstumu, bāzes eļļu, citrona sulu, 2-3 pilienus greifrūta ēterisko eļļu. (Auzu pārslas mīkstina ādu un palīdz sadziedēt sausu, lobošos ādu, taču, ja pirtī nav labas notekūdeņu sistēmas, tās labāk bieži nelietot, jo var veidoties aizsērējumi.Pirts skrubī labāk izmantot vielas, kas šķīst ūdenī un nerada lielus atlikumus. ) Šī skrubja sastāvā esošie citrusi uzlabos garastāvokli, palīdzēs stresa un grūtību brīžos.

–          Ņem jūras sāli (vai brūno cukuru), turku zirņu miltus, zilo mālu, pievieno bāzes eļļu pēc izvēles un 5 pilienus apelsīna ēterisko eļļu, kas tonizē nervu un muskuļu sistēmu. Emocionāli apelsīnu ēteriskā eļļa iedarbojas kā antidepresants, tai piemīt garastāvokli uzlabojošas īpašības. Līdzsvaro, uzlabo garastāvokli, dod dzīvesprieku un enerģiju.

–          Ņem jūras sāli un kadiķu skujas, smalki samaļ, pievieno mazliet sinepju pulvera, bāzes eļļu, 5 pilienus ciedra eļļu. Ciedra eļļa ir līdzsvarojoša, stabilizējoša, spēku dodoša eļļa.Tā nomierina un tonizē. Tās aromāts lieliski piemērots ikdienas stresu un satraukumu, spiedzes mazināšanai. Savukārt kadiķis relaksē, atbrīvo no negatīvām ietekmēm un enerģijām).

–          Ņem jūras sāli (vai brūno cukuru), samaļ, pievieno kamas miltus  un bāzes eļļu, 5 pilienus lavandas ētriskās eļļas un 3 pilienus ilang-ilang ēteriskās eļļas. Lavanda mazina nervozitāti un agresiju, veicina ātru spēku atgūšanu, palīdz pielāgoties jaunām situācijām, atbrīvoties no atkarības. Ilang-ilang aromāts atslābina – gan emocionāli (mazina nemieru un spriedzi, dusmas un bailes, veicina pozitīvu, optimistisku omu), gan iedarbojoties uz asinsvadu sieniņām un muskuļiem (mazina krampjveida spazmas)

• Lidināšana (izmainītie apziņas stāvokļi)

Pirtī, pareizi izmantojot karstuma un aukstuma iedarbību, var vieglāk arī nonākt līdz izmainītiem apziņas stāvokļiem, kas ļauj atbrīvoties no darba un ikdienas problēmu radītās spriedzes, aktivizēt zemapziņu, kas palīdz piekļūt pie personības dziļākiem resursiem, ko izmantot dažādu problēmu risināšanā, vieglākai dzīves uztverei.  Psihoterapeits un pirtnieks Juris Batņa, atsaucoties uz amerikāņu psihoterapeitu Miltonu Eriksonu atzīst, ka „mūsdienu cilvēkam ļoti pietrūkst izmainītā apziņas stāvokļa. Cilvēka psihe var atrasties trīs stāvokļos – nomodā, miegā vai izmainītajos apziņas stāvokļos – normālos vai patoloģiskos. Ja cilvēkam pietrūkst normālo izmainīto apziņas stāvokļu, viņš riskē nonākt pie patoloģiskajiem. Izmainītais apziņas stāvoklis ir starp nomodu un miegu, to var dēvēt arī par transu… Bez izmainītā apziņas stāvokļa ir grūti piekļūt savām iekšējām rezervēm.“[13]  

Pirtnieku pieredze ir dažāda – vieni šādu izmainītu apziņas stāvokļu sasniegšanai izmanto karstuma krasu nomaiņu ar aukstumu, piemēram, pēc karsēšanās un pēriena kopā ar peramo dodas aukstā ūdenī baseinā, dīķī vai upē, kur, turot klientu kādā stabilā pozīcijā, ļauj viņam pilnībā atbrīvoties, kas var sasniegt transa stāvokli. Juris Batņa uzsver: „Pēc karstas pirts atdzesējoties baseinā un nonākot izmainītajā apziņas stāvoklī, ir iespējamas dažādas reakcijas jeb atreaģēšana. Cilvēks tajā brīdī izjūtu lielu labsajūtu, ko var salīdzināt ar lidojumu, bet esmu redzējis, ka cilvēki sāk smieties, raudāt vai viņiem kļūst nelabi. No šādām reakcijām nevajag baidīties, jo tās piederas pie organisma attīrīšanās.”[14] Līdzīga reakcija ir arī tad, ja pēc pēriena pirtī cilvēks apguļas uz zemes, un cenšoties sasniegt bezdomu stāvokli, izjūt līdzīgas sajūtas kā lidinājumā ūdenī. Pirtnieki līdzīgiem nolūkiem izmanto arī šūpoles, kurās cilvēks pēc pēriena var gulēt un šūpoļu šūpošanās ritma iespaidā arī var piedzīvot zināmu transa stāvokli. 

Piekļuve cilvēka zemapziņas resursiem ir nenoliedzami viens no lielākajiem ieguvumiem pēc pirts procedūras stresa mazināšanai, jo tādējādi cilvēka organisms pats spēj aktivizēties problēmu risināšanai, kā arī cilvēks spēj uz savām problēmām palūkoties no jauna skatupunkta.

• Pirts rituālu papildinošo elementu izmantošana

Pirts procedūru iespējams un vēlams apvienot ar dažādām ķermeņa procedūrām un terapijām, kas papildina pirts iedarbību un sniedz relaksāciju, atjaunojot gan cilvēka fiziskos, gan emocionālos un mentālos resursus. Stresa mazināšanai visbiežāk izmanto:

–          Vairāku veidu masāžas, pielietojot dāžādus dabas materiālus:

ü   Eļļas ar ēterisko eļļu piedevu ( stresa mazināšanai noder rožu, lavandas, ciedra, rozmarīna, greiftūta, apelsīnu, bazilika, baldriāna, bergamota, burkānu sēklus, Atlasa ciedra, cipreses, diļļu u.c. eļļas);

ü  Šokolādi (šokolādei ir antidepresanta iedarbība);

ü  Medu (Medus masāžas mērķis ir enerģētisko kanālu attīrīšana, enerģijas papildus pieplūde ne tikai fiziskiem orgāniem, bet arī garīgām struktūrām);

ü  Akmeņus (gan pusdārgakmeņus, gan lauka akmeņus –  Ziliem un gaišziliem akmeņiem (gaišzilais kvarcs, gaišzilais halcedons, sodalīts) piemīt pretstresa iedarbība.     Zaļie akmeņi (jašma, serpentīns, avanturīns, fluorīds, unakīts) piepilda organismu ar enerģiju. Attīra auru no smagām vibrācijām. Atbrīvo no stresa sekām. Masāža cilvēku uzlādē ar pozitīvajām enerģijām un izvada negatīvās enerģijas, kas uzkrājas smagu dzīves situāciju rezultātā. Masāžas laikā akmeņu iedarbību papildina aromterapija);

ü  Māla trauciņus vakuumam (Aktivizējas vielmaiņas procesa galaproduktu jeb šlakvielu izvadīšana no organism, uzlabojot cilvēka psihoemocionālo stāvokli);

ü  Koka materiālus (zaru, riņķu, grebumu, nūjiņu u.c. formās, veicot dažāda veida masāžas elementus, apvienojot vai neapvienojot ar citiem materiāliem, piemēram, pēdu refleksoro masāžu ar eļļu un kociņiem ( iestājas dziļa ralaksācija, labsajūta).

–          Ķermeņa ietīšanas ar:

ü  Dūņām (Dūņu aplikācijām ir profilaktisks un dziedniecisks efekts);

ü  Māliem (Mālu aplikācijas mazina sāpes un pastiprina asins plūsmu kapilāros, tādēļ šāda procedūra lieliski palīdzēs nogurušas plecu un kakla zonas atslābināšanai, kas mazina arī spriedzi); 

ü  Šokolādi (atbrīvo no depresijas, trauksmes sajūtas, bagātina ar pozitīvām emocijām, uzmundrina un uzlabo garastāvokli. Šokolādes smarža rosina laimes hormona – endorfīna un serotinīna izstrādāšanos smadzenēs,  kas mazina spriedzi, rada labsajūtu);

ü  Alvejas gēlu u.c.

–          Aromterapija (gan masāžām, gan pirts garam, gan kosmētiskajiem līdzekļiem – krēmiem, gēliem, sprejiem, gan aromlampām, gan ēdienu un dzērienu aromatizēšanai u.c. Ar pretstresa iedarbību ir daudzas eļļas, daļa no tām pieminētas iepriekš sadaļā par masāžām);

–          Krāsu terapija ( Mūsdienās ir pieejama krāsu terapijai nepieciešamā aparatūra, kas var tikt iebūvēta tieši pērtuves telpā[15]. Pastāv uzskats, ka krāsu terapija ir viena no perspektīvākajām un uzticamākajām ārstēšanas un atveseļošanas metodēm, piemēram, gaiši zila krāsa nomierina, paaugstina imunitāti);

–          Skaņas un mūzikas terapija (Cilvēks caur  skaņu var saņemt psiholoģisku palīdzību (mūzikas terapija), tāpat kā cilvēks  caur skaņu var saņemt tiešu fizioloģisku palīdzību (skaņas terapija). „Ievērojot stingri noteiktus muzikālā satura parametrus var  ietekmēt monoamīna neiromediatoru (Serotonīna, dopamīna, adrenalīna, Noradrenalīna)  regulāciju organismā un izmantot to medicīniskiem vai relaksējošiem mērķiem. Tādēļ arī skaņa pati neārstē, tā ir kā Morzes pīkstiens bez satura, taču ja ar to prot rīkoties un piešķirt  vajadzīgo saturu tad to var izmantot ļoti plaši.”[16]

Dzīvās skaņas relaksācijas procedūrām var izmantot dažādus instrumentus – zvaniņus, zvārguļus, bungas, dziedinošos traukus u.c)

Pirts procedūru laikā izmantotie dzērieni un ēdieni (tējas, dabīgās sulas, augļi, dārzeņi) u.c.

Pirts procedūras, ja tās tiek veiktas pilnvērtīgi, aizņem salīdzinoši ilgu laiku – no 4 līdz pat 6 stundām, tādēļ noteikti ir jārēķinās, ka cilvēkiem, ja vien pirts netiek izmantota īpaši notievēšanas nolūkos, būs nepieciešami dzērieni un arī ēdieni. Pirtī ieteicams izmantot tikai vieglus produktus, kas nesagādā organismam liekas grūtības, tos pārstrādājot, bet gan gluži pretēji – palīdz izvadīt toksīnus, atbalsta kāda vēlamā mērķa sasniegšanā, piemēram, stresa mazināšanā. Tā kā attīrot organismu no toksīniem, tiek sekmēta arī cilvēka psihoemocionālā stāvokļa uzlabošanās, vēlams pirts procedūras pozitīvo ietekmi nenoslāpēt ar nepareizu uzturu.

Dienā, kad iet pirtī, nav vēlams sātīgs ēdiens, ieteicams ēst tikai augļus, dārzeņus, saknes. Gan pirms pirts, gan pirtī iešanas starplaikos, gan pēc pirts ieteicams dzert zāļu tējas, dabīgas attīrošas sulas, piemēram, sulu laikā dzert bērzu, kļavu sulas, vasarā un rudenī pašmāju augļu, ogu un dārzeņu sulas – ābolu, burkānu, upeņu, jāņogu, biešu, kāpostu, gatavot zaļos kokteiļus. Ziemā, kad svaigi pašmāju dārzeņi un augļi nav pieejami, biežāk izmantojamas vasaras periodā sagatavotās tēju drogas. Stresa mazināšanai un centrālās nervu sistēmas nomierināšanai vislabāk noderēs vīgriežu ziedi, apiņu augļkopas, baldriānu sakneņi, kumelīšu ziedi, kāpnīšu sakneņi, māteru laksti,magoņu pogaļas, raudeņu laksti u.c. Pirms pirtī iešanas var dzert sviedrējošas tējas, savukārt pēc pirts tās nevajadzētu dzert.

Stress piesārņo asinis, liekot cilvēkam justies nogurušam un viegli aizkaitināmam, tādēļ svarīgi šo piesārņojumu nepastiprināt, bet ar pirts procedūrām atbalstīt.

Pareiza uztura izvēle var būt labs stresa menedžmenta atbalsts. Grāmatā „Iss dich gesund!” uztura speciāliste Giljana Makkeita (Gillian McKeith)[17] kā stresa mazinātājus iesaka:

• Zaļos sparģeļus (tajos esošie enzīmi labvēlīgi ietekmē aknu darbību, un viss, kas stiprina aknas, pozitīvi ietekmē arī garastāvokli un spējas tikt galā ar stresu);
• Ķiplokus ( satur alicīnu, kas apkaro baktērijas, vīrusus un sēnītes, samazina asinsspiedienu un holesterīnu, tādējādi uzlabojot cilvēka noskaņojumu);
• Avokado (lielā daudzumā satur dzelzi un varu, kas var mazināt nepilnvērtīgas pārtikas izraisītu dzelzs trūkumu organismā, bet dzelzs trūkums un anēmija ļoti bieži ir pārguruma un iztukšotības izjūtas iemesls, bet tas savukārt traucē adekvāti uztvert stresa situācijas. Turklāt avokado satur nātriju un kāliju, un pastāv pieņēmums, ka ir saistība starp kālija trūkumu organismā un stresa uzņēmību);
• Pilngraudu rīsi, pākšaugi, pētersīļi un zaļie dārzeņi satur daudz B vitamīna, bet, kā zināms, B vitamīni labvēlīgi iedarbojas uz nervus sistēmu, ļaujot adekvāti reaģēt stresa situācijās;
• Zaļie dārzeņi, augu dīgsti un pilngraudu musli bez cukura (satur magniju, ko stresa situācijās organisms pastiprināti patērē);
• Saulespuķu sēklas un sezama sēklas (ir ne tikai labi kālija avoti, bet satur arī daudz B vitamīna un cinka. Stresa situācijās šo uzturvielu līmenis krasi samazinās, tādēļ tas ir jāatjauno)
• Kāposti (tie ir bagāti ar antioksidantiem – A, C, E vitamīniem, betakarotīnu, kā arī selēnu. Antioksidanti cīnās ar kaitīgajiem brīvajiem radikāļiem, kas  īpaši daudz tiek atbrīvoti stresa laikā. Tie arī palīdz triptofānu (aminoskābe, kas ir nepieciešama ne tikai proteīnu veidošanai, bet kalpo arī kā nervu sistēmas mediatora serotonīna sintēzes izejviela) pārvērst par serotonīnu un tādējādi palīdz uzlabot noskaņojumu);
• Mandeles (bagātīgi satur magniju, kas palīdz pilnvērtīgi izmantot piesātinātās taukskābes un atbalta virsnieru darbību. Magnija deficīts bieži saistās ar nervozitāti, bailēm, aizkaitināmību un bezmiegu.) Mandeles ieteicams ēst  izmērcētas, lai tās labāk būtu sagremojamas;
• Kazenes, zemenes un avenes (satur mangānu un C vitamīnu. C vitamīna deficīts novājina imūnsistēmu, tādējādi cilvēks kopumā jūtas nogurušāks un stresaināks);
• Gurķi (lieliski veicina gremošanu un attīra aknas un zarnas. Veselas aknas palīdz uzturēt hormonālo līdzsvaru, tādējādi uzlabojot garastāvokli, palīdzot pārvarēt stresu un liekot cilvēkam justies veselam).

Visi ieteiktie produkti ir labi un viegli izmantojami arī pirts iešanas reizēs.

Ja cilvēks vēlas mazināt stresu, autore niesaka lietot kafiju, melno tēju, šokolādi, dzērienu „Coca –cola”, jo tie atbrīvo adrenalīnu un palielina stresa līmeni. Atkarība no kofeīna noslogo virsnieres, kuras ražo stresa hormonus. Turklāt stresa hormoni kaitē vielmaiņai. Kofeīns var ietekmēt arī asinsspiedienu un holesterīna līmeni. Alkohols veicina stresu, tas kopā jau ar esošo stresu cilvēkam ir gluži vai nāvējošs. Alkohols veicina adrenalīna produkciju, kas bieži rada nervozitāti, aizkaitināmību, miega traucējumus. Alkohols kavē aknu darbību, līdz ar to organisms ir piesārņotāks nekā parasti, bet stresa ietekmē organisms pastiprināti producē toksīnus. Ja to izvadīšana no organisma tiek kavēta, var rasties slimības.

Cukurs veicina īslaicīgu enerģijas pieplūdi, bet ilgtermiņā tas noslogo virsnieres. Tas var radīt aizkaitināmību, koncentrēšanās traucējumus un izsīkumu.

Sāls paaugstina asinsspiedienu, pārslogo virsnieres un kaitē emocionālajai stabilitātei. Labāk izvēlēties sāls aizvietotāju ar kālija bāzi, nevis parasto sāli ar nātriju.

Viss, kas satur piesātinātās taukskābes (dzīvnieku valsts produkti – gaļa, piens), arī fritēti produkti un ierstie pusfabrikāti kaitē organismam. Piena produkti satur kazeīnu – proteīnu, ko organismam ir grūti pārstrādāt, turklāt tie var veicināt alerģiskas reakcijas. Ja uzturā lieto pārāk daudz gaļas, tas var pārslogot nieres un aknas, samazināt kalcija rezerves un palēnināt gremošanas procesu, kas savukārt var radīt nierakmeņus, aknu slimības un zarnu problēmas. Ar proteīnu bagāta sarkanā gaļa palielina dopamīna un norepinefrīna līmeni smadzenēs, kas pastiprina baiļu un stresa izjūtu. Baltie milti, baltmaize, baltie rīsi noslogo organismu, jo tajos ir maz uzturvērtības, bet daudz kaloriju, kas rada organismam lieku slodzi. 

Ieteicams nelietot produktus ar daudziem konservantiem un citām pārtikas ķīmijas substancēm, tie organismam rada lieku stresu, jo tos ir grūtāk pārstrādāt. Tā organisms patērē enerģiju, kuru varētu izmantot labākos nolūkos, piemēram, imunitātes stiprināšanai.

Autore: Inguna Almbauere

Literatūras un avotu saraksts:

1) Psihosociālā darba vide, Rīga: Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, 2010

2) Reņģe V, Mūsdienu organizāciju psiholoģija, Rīga: Zvaigzne ABC, 2007

3) Gita Balode, Ziedonis Kārkliņš, Dziedinošā pirts, Zvaigzne ABC, 2009

4) Gillian McKeith, Iss dich gesund! Mosaik bei Goldmann, DE

5) Pirtsskolas „Lielzemenes” mācību materiāls, 5.19.2011

6) http://osha.europa.eu/lv/topics/stress/index_html

7) http://premiummedical.lv/petijuma_atskaite.pdf

8) http://www.apollo.lv/portal/life/articles/269378

9) http://osha.europa.eu/lv/topics/stress/index_html

10) http://www.netdoktor.at/health_center/burnout/stress.shtml

11) http://www.liis.lv/vesels/Veseliba/11/11teksts.html

12) http://www.ergo-online.de/site.aspx?url=html/gesundheitsvorsorge/psychische_belastungen_stress/stress_am_arbeitsplatz_und_se.htm

13) http://www.ergo-online.de/site.aspx?url=html/gesundheitsvorsorge/psychische_belastungen_stress/stress_am_arbeitsplatz_und_se.htm

14) http://www.stoligvo.lv/Publikacijas/publikacijas.php?id=7239631338139364994

15) http://www.fairness-stiftung.de/Stress.htm

16) http://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=331&langId=lv

17) http://www.evershedsbitans.com/lat/publikacijas/publikacijas/2008/netradicionalas-medicinas-regulejums-normativajos-aktos

18) http://www.evershedsbitans.com/lat/publikacijas/publikacijas/2008/netradicionalas-medicinas-regulejums-normativajos-aktos

19) http://www.pirtslietas.lv/web/?id=400080

20) http://www.saulesjosta.lv/modules.php?op=modload&name=News&file=article&sid=131&mode=thread&order=0&thold=0

21) http://www.lielzemenes.lv/lv/publikacijas

22) http://www.senioriem.lv/raksti/2012/4/6/pirtnieka-svetnica/

23) http://rekets.wordpress.com/2012/04/07/skanas-mediciniska-ietekme/

——————————————————————————–

[1]http://premiummedical.lv/petijuma_atskaite.pdf

[2]http://www.netdoktor.at/health_center/burnout/stress.shtml

[3] Psihosociālā darba vide, Rīga: Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, 2010, 10.lpp

[4] Psihosociālā darba vide, Rīga: Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, 2010, 10.lpp

[5] Reņģe V, Mūsdienu organizāciju psiholoģija, Rīga: Zvaigzne ABC, 2007, 215.lpp

[6]http://www.liis.lv/vesels/Veseliba/11/11teksts.html

[7]http://www.stoligvo.lv/Publikacijas/publikacijas.php?id=7239631338139364994

[8] Psihosociālā darba vide, Rīga: Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, 2010, 17. – 18.lpp

[9]http://www.evershedsbitans.com/lat/publikacijas/publikacijas/2008/netradicionalas-medicinas-regulejums-normativajos-aktos

[10]http://www.pirtslietas.lv/web/?id=400080

[11] Gita Balode, Ziedonis Kārkliņš, Dziedinošā pirts, Zvaigzne ABC, 2009, 24. lpp.

[12]http://www.saulesjosta.lv/modules.php?op=modload&name=News&file=article&sid=131&mode=thread&order=0&thold=0

[13]http://www.lielzemenes.lv/lv/publikacijas

[14]http://www.lielzemenes.lv/lv/publikacijas

[15]http://www.senioriem.lv/raksti/2012/4/6/pirtnieka-svetnica/

[16]http://rekets.wordpress.com/2012/04/07/skanas-mediciniska-ietekme/

[17]Gillian McKeith, Iss dich gesund!, Mosaik bei Goldmann, DE