Garīgā prakse: “Stresa “bailes no materiālām problēmām” atbrīvošana” 09.06.2013

Stresa – bailes no materiālām problēmām atbrīvošanas metodika:

1) Sarunājieties ar stresu kā ar savu vislabāko draugu. Pasakiet stresam paldies par to, ka tas ir atnācis celt jūsu garīgās attīstības līmeni. Lūdziet tam piedošanu, ka tik ilgi esat stresu ieslodzījuši savā cietumā, lūdziet, lai tas iet projām. Iztēlojieties, kā stress no jums aiziet.

2) Lūdziet piedošanu savam ķermenim, ka ar savu stresu esat tam nodarījuši pāri.

3) Lūdziet piedošanu visiem tiem, kam ar savu stresu esat nodarījis pāri (vēlams lūgt piedošanu katram atsevišķi par konkrētiem notikumiem).

4) Piedodiet tiem, kas jūsos ir šo stresu radījuši (vēlams piedot katram atsevišķi par konkrētiem notikumiem).

5)Vēlams piedot visiem pārējiem, kas dzīves laikā jūsos šo stresu ir pastiprinājuši (vēlams piedot katram atsevišķi par konkrētiem notikumiem).

6)Piedodiet paši sev savas kļūdas. Mīliet sevi!

Piezīme: Nav tik svarīgi, ko un kādā secībā jūs runājat. Pats svarīgākais ir to darīt no visas sirds.

Stresa “bailes no materiālām problēmām” atbrīvošanas piemērs sievietei, kuras ģimeni bija piemeklējušas materiālas problēmas:

Mīļās bailes no materiālajām problēmām, paldies, ka pie manis atnācāt, lai celtu manu garīgo attīstības līmeni. Piedodiet, ka es jūs piesaistīju, bet citādi es nebūtu kļuvusi gudrāka, es nebūtu sākusi interesēties par garīgo pasauli, apguvusi Piedošanas mācību. Es nebūtu sapratusi, ka manī ir ne tikai bailes no materiālajām problēmām, bet arī bailes „mani nemīl” un “vainas izjūta”. Paldies, ka esat mani vedušas pie prāta. Šodien ir tā diena, kad es jūs atbrīvošu no sevis. Lūdzu, piedodiet man, ka es jūs tik ilgi turēju savā cietumā un nelaidu laukā. Diemžēl es līdz šim nesapratu, ka manī ir bailes no materiālajām problēmām. Jūs savu darbu esat padarījušas, tādēļ tagad varat būt brīvas un iet savu ceļu. Es jūs atbrīvoju no sevis. Lūdzu, ejiet savu ceļu tur, kur jums ir jāiet. (Mēģiniet domās redzēt, kā bailes no materiālajām problēmām aiziet projām.)

Mīļais ķermeni, lūdzu, piedod man, ka es tev ar savām bailēm no materiāalajām problēmām nodarīju pāri. Piedod man, ka tev nācās ciest tikai tāpēc, lai es kļūtu gudrāka.  

Lūdzu, piedod, vīrs, ka es biju tik liela muļķe un nenovērtēju tavu mīlestību, apraku savu mīlestību darbā, nesaprotot, ka mīlestība ir svarīgāka par naudu. Lūdzu, piedod man, ka es tevi nepratu mīlēt bez nosacījumiem.

Mīļais dēls, lūdzu, piedod man, ka es tev nesniedzu pietiekami mīlestības un veltīju sevi tikai darbam un naudas pelnīšanai. Lūdzu, piedod man, ka nepratu tevi mīlēt bez nosacījumiem.

Lūdzu, piedodiet man visi, kam es ar savām bailēm no materiālajām problēmām esmu nodarījusi pāri (vēlams lūgt piedošanu katram atsevišķi).

 Mīļā mamma, es piedodu tev, ka tu manī radīji bailes no materiālajām problēmām un neprati mani mīlēt bez nosacījumiem. Es tev piedodu, ka materiālie labumi tev bija svarīgāki par manu laimi. Es zinu, ka tu biji tikai mana skolotāja, ka apzināti nevēlējāties manī radīt bailes no materiālajām problēmām. Es tev no visas sirds piedodu tavas kļūdas reizēs, kad pastiprināji manī bailes no materiālajām problēmām.

(Vēlams piedot visiem pārējiem, kuri dzīves laikā pastiprinājuši bailes no materiālajām problēmām vai veicinājuši pieļaut kļūdas, piemēram, šajā gadījumā sievietei būtu jāpiedod valstij, ka tā neprot risināt ekonomiskās problēmas un darba devējam, ka tas rada nedrošības izjūtu).

Es piedodu pati sev, ka esmu tāda, kāda esmu. Es tikai mācos. Es tagad saprotu, ka mana dzīšanās pēc naudas bija saistīta ar to, ka es neapzinājos, ka manī ir tik lielas bailes „mani nemīl”, kādēļ es pieļāvu kļūdas. Es tagad saprotu, ka tās bija manas neapgūtās mācību stundas, kuras tagad apzinos. Es esmu skolniece, kura no savām kļūdām mācās. Es mīlu sevi! Es piedodu sev visas savas kļūdas.

Autore: Elvita Rudzāte