Ko lai daru, ja man gribas izlauzties no laulības formas? 29.08.2018

Mārcis jautā: Kādēļ tā dzīvē notiek, ka tieku manipulēts no sieviešu puses? Lieta tāda, ka tāda bija un ir mana māte, tāda ir mana šobrīdējā sieva, ar kuru kopā esmu. Lieta tāda, ka sievai ir romantiski nolūki praktiski nodzīvot līdz 80 gadiem ar vienu personu un dzīvot ilgi. Mani kaitina viņas romantiskie sapņi un jūtos it kā viņa mani mēģinātu sapīt savos sapņos, kamēr es vēlos būt brīvs un izbaudīt brīvību. Mani kaitina viņas romantiskās idejas un brīvības ierobežošana, ka jābūt stabilās un nopietnās attiecībās. Es vēlos būt brīvs un bez attiecību formas, šodien attiecības ir, rītdien var to nebūt, tāda ir dzīve un viņai tas būtu jāsaprot.

Visa šī nopietnu attiecību būšana mani iespiež krātiņā un es jūtos kā cietumā, no kura gribu izlauzties. Mana māte kādreiz darīja to pašu līdzīgi, sakot kā man būtu jādzīvo. Reāli pēc gadiem saprotu, ka lai arī mums ar sievu ir labas, dziļas un tuvas attiecības, man ir sajūta, ka šī laulību forma mani spiež nost un es vēlos būt brīvs, lidot kur gribu un
dzīvot kā gribu, ka neviens mani neierobežo, ka nav nekādu īstu pienākumu pret kādu. Šobrīd jūtu spēcīgu vēlmi izlauzties no visiem ierobežojumiem- tas ir laulības krātiņa. Ko man darīt, ja ir palicis par šauru, romantika mani
kaitina līdz riebumam un es vēlos būt brīvs kā putns debesīs? Pie sievas labprāt kaut kad atgrieztos, jo viņa kā sieviete ir pilna mīlestības, rūpīga, mīloša, gādīga, bet lieta ir tāda, ka man to šobrīd vairs nevajag, jo vēlos sekot savam brīvības saucienam dzīvot sev.

No otras puses, saprotu, ja viņu pametu savas brīvības vārdā, kaut viņa kā sieviete man dzīvē ir daudz palīdzējusi, atbalstījusi, mīlējusi, saprotu, ka nodaru viņai sāpes, kuras reāli pelnījusi viņa nav un par to man ir mazliet sūdīga sajūta. Bet ko lai daru, ja man gribas izlauzties no laulības formas, lai beidzot atļautos dzīvot sev bez viņas klātbūtnes
manā dzīvē?

Elvita Rudzāte atbild: Dievs visiem ir devis brīvo gribu un saprātu, lai cilvēks varētu uzņemties atbildību par savām izvēlēm. Es neesmu pārāka par Dievu, lai atņemtu brīvo gribu, es varu tikai paskaidrot, kāpēc Mārcis jūtas iesprostots laulībā.

Mārcim no bērnības vecāki ir ierobežojuši viņa brīvo gribu, pasakot priekšā, kas ir pareizi, ko drīkst darīt, ko nedrīkst, un tāpēc viņš nav izpratis, kāpēc svarīgi dzīvot saskaņā ar Dievišķajiem likumiem. Viņam dzīvošana pareizi ir sagādājusi mokas, kas radījusi ļoti lielu vēlmi pēc brīvības. Justies laulībā brīvam un tanī pašā laikā atbildīgam, tā ir ļoti svarīga un grūta mācība abiem laulātajiem. Mārča sieva neapzināti ir ierobežojusi savu vīru, kas viņā ir radījusi lielas alkas pēc brīvības. Mārča mamma aiz ļoti lielās mīlestības pret dēlu, arī ierobežoja viņa brīvību un tā tas turpinājās līdz Mārcis ir sadumpojies. Pārmēru labais rada slikto. Tieši Mārča sievas pārmēru lielās rūpes par vīru, atgādinājumi kā ir pareizi, ir Mārcī attīstījuši nevēlēšanos dzīvot tādu dzīvi.

Ko darīt? Mārcis nevar izmainīt savu māti un savu sievu, bet viņš var izmainīt attieksmi pret notiekošo. Iesaku Mārcim ļoti strādāt ar piedošanu savai mātei, kura no bērnības ir ierobežojusi Mārča brīvību, neizprotot, kas ir mīlestība, un kas ir pieķeršanās. Viņa nezināja, ka cilvēks smok nost no pieķeršanās, bet mīlestība dod spēku un brīvības izjūtu. Tas pats attiecas uz Mārča sievu, arī viņa nezina atšķirību starp pieķeršanos un mīlestību, un ja kāds viņai teiks, ka viņa ir pieķērusies vīram, nevis to mīl, viņa būs dusmīga. Tāpēc nevajag neko pārmest Mārča mātei un sievai, bet gan pašam izprast situāciju, mainot attieksmi – priecāties par to, ko Dievs ir devis.

Mārcis neprot priecāties par to, ko Dievs ir devis. Ar prātu viņš novērtē savu māti un sievu, bet ne ar sirdi. Tieši tāpēc viņš jūtas laulībā kā krātiņā. Ja viņš spētu piedot mātei un sievai neprasmi mīlēt, bet priecātos par to rūpēm, priecātos, ka viņš kādam ir ļoti svarīgs, ka kāds viņam ir ļoti pieķēries, tad viņš nejustos laulībā kā krātiņā. Mūsu izjūtas mainās no domāšanas jeb attieksmes pret dzīvi. Mārča gars ļoti vēlas iemācīties justies brīvam tādos apstākļos kādos viņš dzīvo. Aizbēgot no laulības, viņš šo Dieva doto mācību neapgūs un tad rodas jautājums, bet kāda jēga bija nākt iemiesojumā, ja neesi gatavs mācīties un kļūt dzīves gudrāks? Atcerieties, ka mums visiem dzīves jēga ir tikai viena – attīstīties garā. Mārcis attīstīsies garā, ja iemācīsies laulībā justies brīvam, dzīvojot saskaņā ar Dievišķajiem likumiem.

Kā to iemācīties? Apgūstot Lielo Skolotāju doto Mācību. Cilvēks, kas iet apzinātu garīgās attīstības ceļu jūtas brīvs un ļoti atbildīgs. Viņu netracina ierobežojumi, viņš priecājas par katru dzīves šķērsli, kuru pārvar, jo zina, ka atgriešanās pie Dieva ir rožu ērkšķiem kaisīts ceļš. Tie, kas domā, ka tas ir viegli, un meklē šo vieglo ceļu, diemžēl nomaldās no ceļa, bet arī tāda pieredze ir jāiegūst, lai turpmāk nekad neatteiktos no grūtību pārvarēšanas.