ENEAGRAMMA 16.07.2013

Kā saskatīt un uztvert pareizi objetīvās likumsakarības? Vai vērot apkārtējo pasauli? Vai lasīt viedo atziņas?

Izpētes mērķis ir Eneogramma – universālās valodas simbols.

Objektīvās zināšanas

Mēs dzīvojam pasaulē, kas sastāv no ķermeņiem un enerģijas. Debesu ķermeņi- planētas, zvaigznes un miglāji salīdzinot ar mūsu ķemeņiem ir milzīgi. Atomi ir ļoti mazi, taču arī to ķermeņiem ir forma, vieta telpā un dzīves ilgums. Visu ķermeņu enerģija ir nepārtrauktā mijiedarbībā.

Dzīvo un nedzīvo ķermeņu starpā ir acīmredzama atšķirība. Nedzīvie ķermeņi atrodas nepārtrauktā iziršanas un sabrukšanas stadijā. Tie var dzīvot ilgi, tomēr to dzīve ir iepriekšnoteikta un galu gala tie pārstās eksistēt. Toties dzīvo ķermeņu dzīves laiks var būt pat ļoti īss, bet kamēr dzīvo tie spēj pašatjaunoties.

Cilvēce vienmēr ir meklējusi mūžīgās pašatjaunošanās noslēpumu. Aptuveni pirms 4500 gadiem Mezopotāmijā parādījās viedo brālība, kas zināja šo kosmisko noslēpumu. Tā bija vispārējās vienotības un daudzveidības ideja, kas balstās uz senām novērojumu metodēm un principiem. Ilgu laiku nodotas no paaudzes uz paaudzi zināšanas glabājās Babilonijā, līdz 2500 gadu atpakaļ Persiešu cara Kambisa laikā tās apguva Zoroastrs, Pitagors un citi gudrie. Vēlāk, pirms 1000 gadiem, zināšanu glabātāji pārceļoja uz ziemeļiem– Buhāru.

Tie, kas izprata šo ideju un redzēja tajā objektīvo zināšanau pamatus, tiecās atrast formu kā to nodot citiem. Zināšanu nodošana sekotājiem ir viens no svarīgākiem uzdevumiem. Kā nodrošināt pareizu idejas uztveri un izvairīties no pārpratumiem?

Eneagramma kā universāla valoda

“Eneagramma – tā ir mūžīga kustība, tā pati mūžīgā kustība, ko cilvēki meklēja no laiku pirmsākuma, un nevarēja atrast. Tagad ir skaidrs, kāpēc viņiem neizdevās atrast mūžīgo kustību, – viņi meklēja ārpus sevis to, kas atrodas iekšienē; mēgināja konstruēt mūžīgo kustību tāpat, ka to dara ar mašīnu, kurpretim, patiesa mūžīgā kustība ir citas mūžīgās kustības daļa, un to nevar atklāt atdalīti no tās. Eneagramma ir pastāvīgas kustības shematiska diagramma, t.i. mūžīgā dzīnēja aparāts. Bet, protams, ir jāiemācās lasīt šo diagrammu. Šā simbola sapratne un prasme to pielietot sniedz cilvekam ļoti lieli spēku. Ta arī ir mūžīga kustība, kā arī alķīmiķu filozofijas akmens.

Eneagramma ir nonākusi līdz mums cauri gadsimtiem. Visos laikos ir dzīvojuši cilvēki, kas jutuši neapmierinātību ar savu iekšējo stāvokli un vietu dzīvē, kuri meklējuši atbildes uz jautājumiem par dzīvību un nāvi.

Zināšanas par Eneagrammu izriet no ļoti augsta līmeņa avota. Šis simbols ir daudzus tūkstošus gadu vecs, tomēr tikai 20. gadsimta sākumā ar to tika iepazīstināta Rietumu garīgā tradīcija, un to paveica G.I.Gurdžijevs. Viņš piedēvēja to Sarmana brālībai. Sarmana brālība bija glabājusi šo noslēpumu un savas zināšanas pārveidoja Sakrālo deju un simbolu valodā. Sakrālās dejas Gurdžijevs vēlāk izmantoja savā mācībā par cilvēka transformāciju. Tagad tās sauc par Sakrālām Kustībām un Gurdžijeva dejām.

Gurdžijevs apgalvoja, ka visus procesus uz Zemes un Kosmosā var aprakstīt ar Eneagrammas simbola palīdzību.

Gurdžijeva mācība pazīstama kā “Ceturtais ceļš”. Viens no mācības aspektiem ir mācība par Eneagrammu.

Gurdžijevs runāja par universalu valodu.

Eneagramma ir universālās valodas pamata hieroglifs, kuram ir tikpat daudz līmeņu, cik ir dažādu cilvēku līmeņi.”

Eneagrammas cikliskums

Piecpadsmitajā gadsimtā matemātiķi atklāja decimalo skaitīšanas sistēmu. Un tad ievēroja – dalot 1 uz 3 vai 7, rodas jauna tipa skaitlis ar periodisku decimālo daļu.

1 : 3 = 0.333… = 0.(3)

1 : 7 = 0.14285714… = 0.(142857)

Analoģiski, dalot uz 6 vai uz 9 iegūstam:

1 : 6 = 0.1666… = 0.1(6)

1 : 9 = 0.111 = 0.(1)

1 / 7 = 0,142857

2 / 7 = 0,285714

3 / 7 = 0.428571

4 / 7 = 0.571428

5 / 7 = 0.714285

6 / 7 = 0.857142

Šai sakarā ir zināmi divi Pitagora izteicieni. Vienu reizi viņš teica: “Viss ir viens”, citu reizi: “Viss ir skaitlis 7”. Tādējādi daļa 1/7=0,142857 arī simbolizē VISU. Analoģiska cikliskā virkne veidojas dalot ar 7 jebkuru veselu skaitli (kas nav 7; 14; utl). Nobīdās tikai perioda sākums.

Šīs īpašības tika apvienotas apbrīnojamas vērtības simbolā – Eneagrammā. Vārds „eneagramma” cēlies no grieķu vārda „ennea” (deviņi) un „grammmos” (zīme, punkts, vieta).

Šajā cikliskumā Gurdžijevs redzēja universiālas pasaules likumsakarības. Tas ir ļoti vienkāršs modelis, tomēr dod priekšstatu par likumsakarībām.

Ar skaitļu kodu var aprakstīt noslēgtas parādības vai sistēmas. Piemēram, muzikālo gammu, cilvēka organismu, planetaro sistēmu. Skaitļu 1 4 2 8 5 7 izvietojums aplī un saites starp tiem atspoguļo aprakstāmās sistēmas elementu mijiedarbību. Un pats svarīgākais- ne tikai statiski, bet arī dinamiski (kustībā). Tā ir atspoguļots Gurdžijeva Septiņu likums jeb Oktāvu likums.

Skaitļi 3 6 9 veido vienādmalu trijstūri un norāda Trīs spēku likumu. Lai notiktu radīšanas akts ir jābūt aktīvā, pasīvā un neitralizējošā spēku darbībai.

Eneagramma virtuvē

Apskatīsim eneagrammas piemēru. Pusdienu gatavošanas un pasniegšanas process virtuvē ir ciklisks process, kas atkārtojas katru ēdienreizi.

Procesu sadalām septiņās daļās un piešķiram vietu aplī.

1- virtuve ir gatava, trauki, rīki, ierīces, iekārtas un darbinieki ir gatavi.

2- virtuve darbojas, konkrēti nepieciešamais ir izvēlēts.

4- produkti tiek mehāniski vai citā veidā sagatavoti izvēlēto ēdienu gatavošanai.

5- ēdienu gatavošana.

7- galda klāšana, ēdienu servēšana un pasniegšana.

8- ēšana, ēdiena baudīšana.

Savukārt punktos 3 6 9 ir šī cikla saskare ar ārējo pasauli.

3- produktu atvešana. Parasti tie neaug virtuvē, tos ir jāatved.

6- viesi ierodas pusdienot no vietām, kas ir ārpus šīs virtuves.

9(0)- virtuves piederumi nerodas virtuvē, tie ir jāsagādā. Te ir cikla beigas un vienlaicīgi jauna cikla sākums.

Trīs ārējie spēki, šajā piemērā – virtuves piederumi, produkti un viesi, ir noteikti nepieciešami. Kad kāds no tiem pietrūkst, process apstāsies.

Eneagrammas dziļākā jēga ir atšķirība starp funkciju ciklu 1-2-3-4-5-6-7-8-9 un gribas ciklu 1-4-2-8-5-7. Tieši gribas cikla secība rāda galvenā pavāra intelektu un domāšanu.

Virzību no 1 uz 2 var saukt par darba sākšanu. Pirms sasniegt 2 ir jāpalūkojas uz 4. Tas dos atbildi – kādi trauki un piederumi būs nepieciešami.

Kad process ir punktā 2, ir jāzin kādi produkti būs pieejami un ko viesi ēdīs.

Eneagrammas puses pa labi un pa kreisi ir atšķirīgas. Pa labi ēdiens vēl ir negatavs. Vēl var teikt, ka pa labi lietas risinās ārpusē. Pa kreisi, sākot ar 5, tās kļūst iekšējas. Lai ēdiens būtu lietojams, produktos jāveic iekšējās struktūras izmaiņas. To paveic ar uguns palīdzību.

Šajā pusē arī rūpējas par ēdiena pievilcību, smaržu- visu kas ietekmē viesu sajūtas.

Katrā ārējo spēku punktā notiek saskarsme ar citu noslēgtu ciklu. Piemēram produktu atvešana punktā 3 ir vienlaicīgi ārēja iedarbība uz produktiem, kas rezultātā tos neatgriezeniski izmaina.

Kad gatavais ēdiens atstāj virtuvi lai tiktu pasniegts galdā, ir jārūpējas par virtuves trauku un piederumu tīrīšanu un sakārtošanu. Virtuvei ir jābūt gatavai nākamajam ēdiena gatavošanas ciklam. Tātad no 7 domās jāpāriet uz 1.

Eneagrammas iespējas

“Lai saprastu Eneagrammu, vajag iztēloties to kustībā. Nekustīga Eneagramma – tas ir miris simbols; dzīvais simbols ir kustībā”.

Jebkurš pabeigts veselums, kosmoss, organisms, augs ietver sevī Eneagrammu. Bet ne katrai Eneagrammai ir iekšējais trīsstūris. Iekšējais trīsstūris norāda uz augstāko elementu klātbūtni šajā organismā.

Eneagrammā var iekļaut visas zināšanas, un ar tās palīdzību tās var interpretēt. Šeit vietā ir apgalvojums, ka cilvēks pa īstam zina, t.i., saprot, tikai to, ko viņš ir spējīgs iekļaut Eneagrammā. To, ko viņs nevar iekļaut, viņs nesaprot. Cilvēkam, kurš prot rīkoties ar Eneagrammu, grāmatas un bibliotēkas nav vajadzīgas. Visu var iekļaut Eneagrammā un izlasīt tajā. Cilvēks var atrasties pilnīgā vientulībā tuksnesī, bet, uzzīmējot smiltīs Eneagrammu, viņš spēs izlasīt tajā kosmosa mūžīgos likumus, turklāt, katru reizi viņš atklās kaut ko jaunu, ko iepriekš nebija zinājis.”

Galvenā atziņa – Eneogramma kā simbols ir pārāks par mūsu ikdienas valodu ceļā uz objektīvo zināšanu iegūšanu.

Autors: Ivars Pīlāgs