Viss skaistais, kas ielīksmo sirdi un dvēselē rada prieka gaviles, ir Garīgs.

    — Satja Sai Baba

    Visam, ko mēs darām – vai labu vai sliktu, vai apzināti vai neapzināti – seko rezultāts.Tādēļ darīt labu ir nepieciešamība – lai sekas būtu labas.

    — Satja Sai Baba

    Dzīve nav vienvirziena kustība. Mums jābūt gataviem gan dot, gan ņemt.

    — Satja Sai Baba

    Esiet labi, dariet labu, redziet labu. Tas arī ir ceļš pie Dieva.

    — Satja Sai Baba

    Dievišķo var sasniegt vienīgi, pārstājot izcelt citu un slēpt savas kļūdas.

    — Satja Sai Baba

    Dieva īstās mājas ir cilvēka sirds. Dievam nav dārgāka tempļa par cilvēka sirdi.

    — Satja Sai Baba

    Kad jums parādīsies Mīlestības spēks, jūs iegūsiet visus spēkus!

    — Satja Sai Baba

    Ne jau tas, kas zākā, apvaino, bet gan tas, ko mēs uzskatām par apvainojošu; tāpēc tevi neizaicina nekas cits kā paša uzskati.

    — Epiktēts

    Centies mainīt pasauli, kaut mazliet! Saskati būtisko un palīdzi citiem! Nekaitē! Vienmēr domā, kā vari būt noderīgs!

    — Ričards Brensons

    Mūsu laikmetā ceļš uz svētumu noteikti iet cauri darbības pasaulei.

    — Dags Hammarskjolds

    Ja vēlaties vienmēr būt laimīgi, lūdziet labklājību citiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja kādam iespējams palīdzēt, kādēļ lai es par to justos nelaimīgs?Ja kādam nav iespējams palīdzēt, ko līdz būt nelaimīgam?

    — Šantideva

    Neskrien pakaļ pagātnei un nepazaudē sevi nākotnē.Pagātnes vairs nav. Nākotne vēl nav pienākusi. Dzīve rit šeit un tagad.

    — Buda

    Meditācijai un medicīnai ir vienas saknes – tas, kas dziedē, kas tevi padara veselu un pilnīgu, ir medicīna, bet augstākā līmenī – meditācija.

    — Senindiešu gudrība

    Nezinot, cik patiesība tuvu, cilvēki to meklē tālumā – cik žēl! Viņi līdzinās tiem, kuri, ūdens vidū stāvot, kliedz aiz slāpēm.

    — Hakuins

    Nepietiek ar zināšanu, mums tā jālieto praksē. Nepietiek ar gribēšanu, mums ir jārīkojas.

    — J.V. Gēte

    Jo lielāks ir spēks, kas piekritis tev kalpot, jo lielāko godprātību tas prasa no tevis.

    — Sokrats

    Mūsu šaubas ir nodevēji un liek mums pazaudēt labo, ko mēs varētu iegūt, liekot mums baidīties mēģināt.

    — Šekspīrs

    Mēs esam tādēļ, ka Dievs ir.

    — Emānuels Svēdenborgs

    Cilvēka dzīves mērķis un nolūks ir vienojoša zināšana par Dievu.

    — Oldoss Hakslijs

    Jaunais cilvēks būs mistiķis – vai viņa nebūs vispār.

    — Karls Rāners

    Mieru tu iegūsi vienīgi tad, ja pats to sniegsi!

    — Marija fon Ēbnere Ešenbaha

    Katra diena ir laba diena.

    — Budistu sakāmvārds

    Nedzen upi, ļauj tai plūst.

    — Āzijas gudrība

    Tajā acumirklī, kurā tu sapratīsi, kas patiesībā esi, visi šīs pasaules noslēpumi tev būs kā atvērta grāmata.

    — Bhagavadgīta

    Naids nekad nenovērsīs naidu- vienīgi mīlestība var pārvarēt naidu.Tas ir mūžīgs likums.

    — Buda

    Esi mīlošs, esi laipns, ej labestības ceļu.

    — Buda

    Neizglītotie savās likstās parasti vaino citus; iesācēji – paši sevi; pilnīgi izglītotie nevaino nedz kādu citu, nedz arī paši sevi.

    — Epiktēts

    Nav grūti mīlēt labu cilvēku. Grūti mīlēt cilvēku tādu, kāds viņš ir.

    — Juris Rubenis

    Viss, kas tev dzīvē ir vajadzīgs, ir tevī. Tu ieklausies savā iekšējā balsī, lai nevajadzētu iztaujāt nevienu citu.

    — Jozefs Kiršners

    Dvēsele vienmēr redz, ar ko slimo miesa. Ķermenis ir dvēseles templis, par ko jārūpējas.

    — Hipokrāts

    Stāvot pie jūras un tikai tajā lūkojoties vien, to pārpeldēt nevar.

    — Rabindranats Tagore

    Labāk ir pieņemt nepareizus lēmumus nekā neizlemt neko, jo no savas rīcības kļūdām tu vari mācīties.

    — Jozefs Kiršners

    Visi šķēršļi un grūtības ir pakāpieni, pa kuriem mēs kāpjam augšā.

    — Fridrihs Nīče

    Iziet cauri pasaulei, nedarot sevi pilnīgāku, ir tas pats, kas iznākt no pirts netīram.

    — Ališers Navoji

    Cilvēks kļūst vesels, neslēpjot savas slimības, nevis izliekoties vesels.

    — Juris Rubenis

    Reizi dzīvē laime klaudzina pie ikviena cilvēka durvīm, taču bieži vien šajā laikā cilvēks sēž tuvējā krodziņā un nedzird tās klauvējienu.

    — Marks Tvens

    Prāts pieder pats sev, un tas spēj pārvērst elli par Debesīm, bet Debesis par elli.

    — Džons Miltons

    Dzīves māksla ir prasme gaidīt. Ar varu atplēsts pumpurs nekad īsti neuzplauks.

    — Zenta Mauriņa

    Lai kāds būtu jūsu darbs, veiciet to kā ziedojumu Dievam.

    — Satja Sai Baba

    Prāts ir vienīgais laimes vai nelaimes, verdzības vai brīvības cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Kad jūs uz kādu norādāt ar pirkstu, tad atcerieties, ka trīs pirksti ir vērsti pret jums pašiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja jūs citos atrodat trūkumus, tad ar trīskārt saasinātu uzmanību vērsieties pret saviem trūkumiem.

    — Satja Sai Baba

    Patiess garīgums ir prasme atrast savas kļūdas un tās izlabot.

    — Satja Sai Baba

    Gudrība un citas cēlas īpašības rodas tikai sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Mēs varam sasniegt atbrīvošanu, izpildot savus pasaulīgos pienākumus, bet tikai tad, ja mūsu prāts vienmēr paliks iegremdēts Dievišķajā.

    — Satja Sai Baba

    Laime nav mērķis, bet pienākuma pildīšanas dabīgas sekas.

    — Pauls Dāle

    Cilvēka laime – viņa griba.

    — Gēte

    Laime padara priecīgu, nelaime – gudru.

    — Latviešu sakāmvārds

    Pasaules dvēseli baro cilvēku laime. Un arī to nelaime, ļaunums vai skaudība. Īstenot savu Likteni ir cilvēka vienīgais, patiesais uzdevums.

    — Paulu Koelju

    Laimi nes mīlestība, nevis patiesība.

    — Juris Rubenis, Māris Subačs

    Tici un dari, sevi un pasauli. Dari laimi, un būs laime.

    — Rainis

    Augstākā gudrība un laime ir dievišķas kārtības izprašana un piemērošanās tai.

    — Edvarts Virza

    Cilvēks, kas domā tikai par sevi un meklē visur izdevīgumu, nevar būt laimīgs. Gribi dzīvot sev – dzīvo citiem!

    — Seneka

    Nemeklējiet laimi pasaulē, laime ir jūsos pašos, esiet uzticīgi sev.

    — Ērihs Marija Remarks

    Vēlēšanās kalpot vispārības labā jāpadara par dvēseles nepieciešamību, par priekšnoteikumu personiskajai laimei.

    — Antons Čehovs

    Laime ir ar tikumību apvienota labklājība.

    — Aristotelis

    Cilvēks vairo savu laimi par tik, par cik viņš dara laimīgus citus.

    — Bentams

    Labākais veids, kā atbrīvoties no ienaidnieka, ir apzināties, ka viņš nav tavs ienaidnieks.

    — Buda

    Dari to, kas nes svētību, nevis savā labā, bet tādēļ, lai visas Visuma būtnes darītu laimīgas.

    — Buda

    Bailes dzīvot un bailes mirt aizver laimei vārtus.

    — Drukpa Rinpoče

    Lietas rodas un atkal izzūd. Laimīgs ir tas, kas to vienkārši mierīgi vēro.

    — Buda

    Ja vēlies zināt savu nākotni, tad aplūko sevi tagadnē, jo tā ir cēlonis tavai nākotnei.

    — Buda

    Ceļš uz prieku ved caur laipnības izrādīšanu, spēcinot sirdi ar līdzcietību.

    — Buda

    Vislaimīgākais cilvēks ir tas, kas dāvā laimi vislielākajam cilvēku daudzumam.

    — Didro

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu sakāmvārds

    Nedzenies pēc laimes: tā vienmēr atrodas tevī pašā.

    — Pitagors

    Kurš ir laimīgs? – Tas, kura miesa ir vesela, gars mierīgs un izkopj savas dotības.

    — Taless

    Dzīve – tas ir ceļš mājup.

    — Melvils

    Lielā māksla dzīvot laimīgi slēpjas spējā dzīvot tagadnē.

    — Pitagors

    Dzīve gūst savu bagātību no pasaules, bet nozīmi no mīlestības.

    — Tagore

    Dzīvot vajag tā, lai nevajadzētu nāves baidīties un arī tās vēlēties.

    — Tolstojs

    Tur kur ir sirds, mīt arī laime.

    — Poļu sakāmvārds

    Īstu jēgu atminam, kad mūsu “es” kalpo mazajam “tu”, tuvcilvēkiem, un lielajam “Tu” – Dievam.

    — Zenta Mauriņa

    Laime ir ceļa redzējums. Laime ir perspektīva. Bet šim ceļam ir jēga tikai tad, ja tas ved uz kopību ar cilvēkiem, un domu un jūtu bagātību.

    — Saulcerīte Viese

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu gudrība

    Runā, ka pilnīgai laimei cilvēkam ir nepieciešamas tikai dažas lietas: kāds, kuru mīlēt, darbs, ko darīt, un kaut kas, uz ko cerēt.

    — Toms Bodets

    Skaistums nav ķermenī, to rada raksturs un šķīstība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēku bez rakstura nevar nosaukt par cilvēku. Viņš ir tikai dzīvnieks.

    — Satja Sai Baba

    Raksturs ir cilvēka patiesā rota, tā pazaudēšana ir visu viņa ciešanu un bēdu cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tāds, kuram ir stiprs raksturs.

    — Satja Sai Baba

    Īsts humānisms pastāv vienīgi domu, vārdu un rīcības saskaņā.

    — Satja Sai Baba

    Tas, kurš saglabā harmoniju savās domās, vārdos un darbos, ir Patiess Cilvēks.

    — Satja Sai Baba

    To, kurš ir izpratis Dieva vienoto dabu (bez duālisma), var uzskatīt par Patiesu Cilvēcisko būtni.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tas, kurš apzinās cilvēcei piemītošo Dievišķumu.

    — Satja Sai Baba

    Lai kādu ļaunumu tu otram nodarītu, tu to nodari vispirms sev.

    — Ričards Bahs

    Piepildi dzīvi ar to, ko vienmēr esi sapņojis darīt, un tev vairs neatliks laika justies slikti.

    — Ričards Bahs

    Izvairies no problēmām, un tu nekad tās nepārvarēsi.

    — Ričards Bahs

    Vēlies nākotni bez grūtībām? Kāpēc gan tu parādījies šajā laikā un telpā, ja nevēlies saskarties ar grūtībām?

    — Ričards Bahs

    Tava misija ir soļot pa gaismas taku, lai cik melna nakts valdītu visapkārt.

    — Ričards Bahs

    Tavas iedzimtās īpašības ir atkarīgas no jūtām, kādas tu turi savā sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Nekad nerunā nepatiesi vai ar mērķi kādu sāpināt.

    — Satja Sai Baba

    Mūsu raksturs atspoguļojas mūsu vārdos, uzvedībā un ikdienas darbos.

    — Satja Sai Baba

    Lai atbrīvotos no ego, ir jākontrolē savas pasaulīgās domas un jūtas.

    — Satja Sai Baba

    Dariet citiem to, ko vēlaties, lai citi darītu jums.

    — Satja Sai Baba

    Līdzjūtība ir patiesa dievlūdzēja raksturīgākā īpašība.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā īpašība, kas tiek gaidīta no dievbijīgā, ir iecietība.

    — Satja Sai Baba

    Lepnība un iedomība ir vispeļamākās īpašības.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēkam ir dota Dievišķā gudrība, lai viņš ieraudzītu savu patieso būtību.

    — Satja Sai Baba

    Galva ir slikto domu avots, sirds – cēlo domu avots.

    — Satja Sai Baba

    Nepietiek paziņot, ka jūs esat šķīsti. Tā būs taisnība, ja citi to teiks.

    — Satja Sai Baba

    Domu, vārdu un rīcības vienotība ir Patiesa Cilvēcība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēks var iekarot visu pasauli, kad viņa domas ir šķīstas.

    — Satja Sai Baba

    Tu neiemantosi cieņu, ja tavas domas būs pretrunā ar taviem vārdiem.

    — Satja Sai Baba

    Nekad savu domu nepārvērt rīcībā steigā.

    — Satja Sai Baba

    Sirdij ir jābūt tik mīkstai kā sviests. Prātam ir jābūt tik vēsam kā mēnesgaisma, un runai ir jābūt tik saldai kā medus.

    — Satja Sai Baba

    Prāta līdzsvars ir Patiesas Cilvēciskās būtnes galvenā pazīme.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēka svētums dara viņu labu.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā darbība, kurā cilvēkam jāiesaistās, ir kalpošana citiem cilvēkiem.

    — Satja Sai Baba

Liekā svara problēma 29.07.2013

Viena no lielākajām mūsdienu problēmām, kas skar ļoti daudzas ģimenes, ir liekā svara problēma. Jums varbūt ir grūti noticēt, ka korpulence ir pašaizsardzība, kuras uzdevums ir maksimāli tālu turēt tos, kas sagādā skumjas. Jo vairāk neapmierinātības ir resna cilvēka apkārtējā vidē, jo apaļāks viņš kļūst un  gluži kā magnēts uzņem sevī čīkstuļu skumjas. Jo lielāka cilvēka iekšējā bezpalīdzība, jo viņš ārēji apjomīgāks. Bezpalīdzība pieaug tāpēc, ka palielinās vēlēšanās visiem darīt labu, bet, tā kā citi tālab laimīgi nekļūst, bezpalīdzība palielinās, jo cilvēks nespēj neko mainīt. Dusmas padara cilvēku resnu, jo tās uzkrājas taukaudos.

Parasti korpulenti cilvēki ir labsirdīgi, jo savas dusmas viņi cenšas nevienam neizrādīt. Resni cilvēki ir tipiski labdari, jo viņu ļaunums nav vis vērsts pret cilvēkiem, bet pret dzīvi, tās kārtību un šķēršļiem dzīves gaitā. Viņus tracina muļķība, bezjēdzība, izšķērdība, slinkums, dzīves dārdzība, tekoši ūdens krāni, dabas piesārņošana, politiķu patvaļa, ekonomikas lejupslīde, pašu plānais maciņš, utt.

Aptaukošanās problēmu ir bezjēdzīgi risināt ar zālēm. Tiesa, ar milzīgu piepūli var samazināt cilvēka apetīti, bet tad cilvēks kļūst par ķermeņa vergu. Ja cilvēks kļūst par ķermeņa vergu, tas nozīmē, ka viņš pret sevi izturas vardarbīgi.

Lai labāk izprastu aptaukošanās problēmu, apskatīsim ķermeņa daļu aptaukošanās simbolisko nozīmi. Kakls, plecu daļa un rokas aptaukojas tiem, kas jūt dusmas – mani nemīl, man nekas neizdodas, mani nesaprot, viss ir pavisam citādi, nekā es gribētu. Kam resns kļuvis viduklis, tā taukaudos iemitinājies aizvainojums un vainas izjūta. Jo vairāk šausta citus, pats baidīdamies izrādīties vainīgs, un krāj šīs dusmas sevī, jo resnāks kļūst viduklis. Jostas vieta atbilst tagadnei, šim brīdim. Kas nav atbrīvojies no vakardienas nepatikšanām, tam ceļš pretī nākotnei ir cīniņš, un viduklis ir resns. Cilvēkam ar resnu ķermeņa lejasdaļu raksturīgas dusmas saimniecisku jautājumu, darba, naudas problēmu dēļ. Ķermeņa lejasdaļa atbilst pagātnei. Kas nav atbrīvojies no dusmām, kas saistītas ar pagātni, tam ir aptaukojusies ķermeņa lejasdaļa. Tur koncentrējas dusmas, kas saistītas ar bērnību un jaunību. Savukārt, ja aptaukojusies ir ķermeņa augšdaļa, tad problēma ir saistīta ar nākotni. Kas sadusmots raujas uz priekšu nākotnē, tā ķermeņa augšdaļai jābūt iespaidīgai.

Aptaukošanās nozīmē, ka cilvēks no dzīves grib vairāk saņemt, nevis dot. Novājēšana nozīmē, ka cilvēks dzīvei vairāk grib dot. Stalts, proporcionāls ķermenis liecina, ka cilvēks atdod tik, cik saņem.

Viegli aptaukojas tie cilvēki, kuru mātes sevī uzņēmušas neskaitāmus stresus un nežēlīgi cīnās ar dzīvi. Arvien biežāk aptaukošanās problēma skar bērnus. Kāpēc? Tāpēc, ka vai nu vecāki grib vairāk saņemt, nekā dot, vai arī tas atspoguļo mātes nežēlīgo cīņu ar dzīvi. Lai atbrīvotos no liekā svara, vispirms piedodiet dusmām “dzīvē viss ir pretēji tam, kā es gribētu”. Protams, bez fiziskām aktivitātēm un pareizas ēšanas neiztikt.

Uzturs kompensē pozitīvās enerģijas zudumu ķermenī un līdzsvaro ķermenī ieplūstošo negatīvo enerģiju, tādējādi neļaujot ķermenim iet bojā. Vēlēšanās apēst kādu ēdienu vai produktu izraisa zemapziņas nepieciešamība kompensēt enerģijas zudumu.

Apetīte ietver informāciju par to, kas jūsos notiek. Ja jums gribas kaut ko skābu, piebarot nepieciešams vainas izjūtu. Bieži skābu sagrib bērni, kad viņi jūtas vainīgi savu vecāku vai skolotāju priekšā. Ja jūtat nepārvaramu kāri pēc saldā, jūsos iemājojušas lielas bailes. Tās nepieciešams piebarot. Tāpēc cilvēki, kas bieži ēd kūkas, konfektes un citus kārumus, patiesībā ir nobijušies no dzīves, un saldumi palīdz to saldināt. Atbrīvojot bailes, zūd pārlieka kāre pēc saldumiem, savukārt, atraisot vainas izjūtu, zūd nepieciešamība pēc skābā.

Vēlme ēst gaļu nozīmē, ka jūs esat sadusmojies, bet dusmas var pabarot tikai ar gaļu. Vīriešiem, kas strādā fizisku darbu, uzturā lietot gaļu ir nepieciešams, jo citādi viņiem pietrūks spēka.  

Nesamērīga piena lietošana veicina dzīves pasivitāti. Kam garšo piens, tam piemīt tieksme noliegt savas kļūdas, toties ievērot citu kļūmes. Kam piens netīk, tas grib zināt pat visbriesmīgāko patiesību. Viņš drīzāk pieņem rūgtu īstenību, nevis saldus melus. Kas necieš pienu, tas necieš melus. Kas pārlieku daudz lieto pienu, no tā patiesību var negaidīt.

Kam garšo zivis, tas gaida brīnumu, ko labprāt pats arī radītu. Tieksme pēc zivju ēdieniem liecina par cilvēka vēlēšanos, lai viss nokārtotos. Zivju lietošana uzturā zemapziņā nozīmē dvēseles miera meklējumus. Kam garšo zivis, tas mīl dvēseles mieru, kā vārdā viņš arī pūlas. Kam zivis netīk, tas nevēlas ne apātiju, ne dvēseles mieru. Viņš bīstas no pasivitātes, bezdarbības, slinkuma. Kas necieš zivis, tas necieš vienaldzību, slinkumu un pat dvēseles mieru. Viņš grib, lai dzīve ap viņu mutuļot mutuļotu. Kam garšo saldūdens zivis, tas pasaulē vēlas dzīvot klusi, lai neviens viņu neaiztiktu un lai viņš pats neaiztiktu citus. Kam garšo sālītas zivis, tas ar dūrēm sit sev pa krūtīm un paziņo: “Lūk, te stāv patiesi labs cilvēks!” Sāls palielina izlēmību, pārliecību par sevi. Pārspīlējumi šo īpašību iznīcina.

Ja cilvēks maz dzer ūdeni, viņš pasauli redz un uztver saasināti. Ja cilvēks dzer daudz ūdeni, pasaule viņam ir izplūdusi un neskaidra, tomēr viņš ir labdabīgi noskaņots un labvēlīgs. Pastāv uzskats, ka cilvēkam nepieciešams lietot daudz šķidruma. Tas tā nav, cilvēkam nepieciešams lietot tik daudz šķidruma, cik ķermenis prasa.

Apskatīsim citu pārtikas produktu enerģētiku:

Piemēram:

  • Liesa gaļa – godīgi atklātas dusmas;
  • Trekna gaļa – slepenas nodevīgas dusmas;
  • Labība – atbildība pasaules priekšā;
  • Rudzi – interese, lai apgūtu dziļas dzīves gudrības;
  • Kvieši – interese, lai apgūtu virspusējas dzīves gudrības;
  • Rīsi – precīzi sabalansēts pilnīgs pasaules redzējums;
  • Kukurūza – visu viegli saņemt no pasaules;
  • Mieži – pašpārliecinātība;
  • Auzas – zināšanu alkas, ziņkārība;
  • Kartupeļi – nopietnība;
  • Burkāni – izsmējīgums;
  • Kāposti – sirsnība;
  • Kāļi – tiekšanās pēc zināšanām;
  • Bietes – prasme viegli un saprotami izskaidrot sarežģītus jautājumus;
  • Gurķi – ilgas, sapņainums;
  • Tomāti – ticība sev;
  • Zirņi – loģiskā domāšana;
  • Sīpoli – savu kļūdu atzīšana;
  • Ķiploki – pašpārliecināta nepiekāpība;
  • Āboli – saprātīgums, spriestspējas;
  • Dilles – pacietība un izturība;
  • Citroni – kritisks prāts;
  • Banāni – vieglprātība;
  • Vīnogas – apmierinātība;
  • Ola – tiekšanās pretī pilnībai;
  • Medus – sniedz mātes mīlestību.

Viss, pārmērīgi lietots, izraisa pretēju produkta enerģētikas rezultātu!!!

Augu barības propagandēšana – tas ir lieliski, taču pareizāk būtu sākt atbrīvot dusmas, jo tad automātiski rodas nepatika pret gaļas ēdieniem, un tā nav varmācība pret sevi. Pastāv uzskats, ka nepieciešams uzturā lietot tikai augu barību, jo tas esot veselīgi. Es gribētu piebilst, ka tas ir atkarīgs no tā, kur cilvēks ir dzimis. Piemēram, dienvidu valstīs lietot augu uzturu ir iespējams, jo visu gadu augi ir pieejami, bet ziemeļos augus var lietot tikai tad, ja tos ieved no dienvidiem. Izvēloties pārtiku, būtiski ir izmantot tos augus, kas aug valstī, kur cilvēks ir dzimis, tāpēc mums, Latvijas iedzīvotājiem, dienvidos augušās dabas veltes nav pašas veselīgākās un uzturam vajadzīgākās. Mums vairāk ir nepieciešami dārzeņi un augļi, kas aug Latvijā. Uzskatu, ka nav nekā slikta, ja cilvēks lieto gaļu vai zivis nelielās devās. Nevajag ar to pārspīlēt, bet arī šie produkti mūsu organismam ir nepieciešami. Ja cilvēks nevēlas lietot uzturā gaļu vai zivis un labprātīgi, nevis piespiedu kārtā, priekšroku dod augu valsts produktiem, tad, protams, tas ir vislabākais variants cilvēka organismam.

Svarīgi ir atcerēties, ka, cīnoties ar liekā svara problēmu, nepieciešams atbrīvot dusmas un tad sajust, kurš ēdiens ir nepieciešams organismam. Ja sajūtat, ka nepieciešama zivs, tad ēdiet zivi. Galvenais –  neesiet varmācīgi pret sevi.  Jūs droši vien esat dzirdējuši par svara vērotājiem. Svara vērošanā pozitīvais ir tas, ka tiek pievērsta uzmanība tam, ko ēd, turklāt ēd mazās devās un bieži. Svara vērošanas negatīvā puse ir sacensība starp svara vērotājiem par to, kurš ātrāk nokritīsies svarā. Kad kādam apnīk sacensība un sevis mocīšana, tad cilvēks pieņemas svarā divtik.

Ar badošanos un stingrām diētām arī ir jāuzmanās, jo, ja cilvēks neatbrīvo dusmas, bet sāk badoties, tad viņa ķermenis saraujas, un dusmas tiek saspiestas. Dusmu saspiešanas vietā var izveidoties ļaundabīgais audzējs. Badošanās tūri un stingru diētu cilvēks var uzsākt tad, ja viņš ir atbrīvojis savas dusmas. Tikai tādā gadījumā stingrā diēta un badošanās palīdzēs ķermenim attīrīties no sārņiem. Kas nolemj sākt ar diētu, bet neko nezina par stresu atbrīvošanu, tam būs grūti vai pat neiespējami to ievērot.

Kad cilvēks, sapņodams par skaistu figūru, katrā ēdienreizē atsakās no viena lieka kumosa, viņa ķermenis reaģē mazāk sāpīgi, lai gan lēni. Ķermenis arvien labāk saprot, ka tagad viņam katru reizi nāksies uzņemt vienu porciju negativitātes mazāk. Tā caur ēšanas prasmi veidojas izpratne. Tāpēc labākā diēta ir ar katru reizi, lietot arvien mazāk ierasto ēdiena daudzumu.

Kas iemācās pareizi domāt, tā fiziskais ķermenis pierod iztikt, lietojot arvien mazāku daudzumu barības, un cilvēkam diēta vairs nav nepieciešama.

Autore: Elvita Rudzāte