Fragments no topošās Elvitas Rudzātes grāmatas “Ķermeņa filosofija” sērijā “Piedošanas mācība”.
Insults (Latīņu val.: insultus) ir asinsrites traucējums galvas smadzenēs, kuru sauc par cerebrālo insultu, vai muguras smadzenēs, kuru sauc par spinālo insultu.
Insults var būt išēmisks, t.i., kādā no smadzeņu asinsvadiem traucēta asinsapgāde, un hemorāģisks, t.i., palielinātas asinsvadu sienu caurlaidības dēļ rodas asinsizplūdums.
Insults garīgajā skatījumā
Insulta rašanās iespējas ir divas:
1) Plīst smadzeņu asinsvads;
2) Aizsprostojas smadzeņu asinsvads.
Abos gadījumos smadzeņu šūnas paliek neapasiņotas, t.i., bez mīlestības un aiziet bojā.
Smadzeņu asinsvads plīst, kad cilvēku pārņem piepeša dusmu lēkme un naidīga vēlme atriebties tam, kas viņu uzskata par muļķi. Tas nozīmē, ka dusmās pārvērtusies mīlestība izraujas no rāmjiem, t.i., no asinsvada. Cilvēka apvainotājs var būt cits cilvēks, ļaudis, situācija, valsts utt. Tā kā pārskaities cilvēks zaudē spēju domāt, tad asinsvadam jāplīst, lai neļautu cilvēkam kļūt par noziedznieku.
Smadzeņu asinsvads aizsprostojas, kad cilvēks, kas cieš no nepilnvērtības kompleksa, zaudē cerību pierādīt, ka viņš nav tāds, kā domā citi. Cilvēks galīgi salūzt, jo ir pilnībā zaudējis pašcieņu. Kam saglabājies kaut piliens ticības sev un kas, pateicoties tam, spēj domāt ar paša galvu, tas sevi nezaudē. Asinsvada aizsprostošanās nozīmē, ka cilvēks tur sevī pārāk daudz. Insults atnāk kā palīgs, lai ar sevi piesegtu cilvēka slepeno bezpalīdzību un salauzto gribu. No insulta smaguma pakāpes un atrašanās vietas ir atkarīga prāta zuduma pakāpe un spēja kustēties. Kam prāts paliek, bet vainas izjūta pastiprinās, tam atveseļoties nav lemts. Bet, kas jūt prieku, ka slimība viņu paglābusi no pazemojošā stāvokļa, tas izārstējas. Kas baiļpilnam cilvēkam raksturīgā liekulībā apgalvo, ka vēlas izārstēties vien tiktāl, lai spētu pats par sevi rūpēties, tam arī turpmāk nāksies par sevi rūpēties. Pilnīgi izveseļoties viņam neļauj bailes atkal izrādīties apkrautam ar darbiem vai nokļūt situācijā, kas ir analoga tai, kura izveidojās pirms slimības. Secinājums: ja vēlaties izvairīties no insulta, atbrīvojiet bailes no dusmu pilnas neapmierinātības. Tad jūs vairs nekļūsiet par dusmu objektu un pat neuzvelsiet dusmas citiem. Jūsu brīnišķīgās smadzenes strādās kā vajag. Jūs būsiet apmierināts ar sevi un nevēlēsities būt labāks par citiem.