Holesterīna simboliskā nozīme 10.08.2013
Fragments no topošās Elvitas Rudzātes grāmatas “Ķermeņa filosofija” sērijā “Piedošanas mācība”.
Holesterīns medicīnas skatījumā
Holesterīns ir balta, kristāliska viela, ūdenī nešķīst, šķīst organiskos šķīdinātājos. Atrodas visās cilvēka organisma šūnās, kā arī asins plazmā (150—250 mg%). Visvairāk holesterīna ir virsnierēs, aknās, smadzenēs. Organismā holesterīns sintezējas galvenokārt aknās no etiķskābes, kura savukārt veidojas tauku, kā arī ogļhidrātu un olbaltumvielu noārdīšanās procesā. Holesterīna sintēzi ietekmē dažādi faktori — arī tā daudzums, ko organisms saņem ar uzturu (ar dzīvnieku izcelsmes produktiem). Holesterīns ir šūnas membrānu sastāvdaļa. No holesterīna organismā veidojas žultsskābes, virsnieru garozas hormoni, dzimumhormoni, kā arī D3 provitamīns, kas ultravioletā starojuma ietekmē pārvēršas D3 vitamīnā. Ja ir traucēta holesterīna maiņa, holesterīns un tā atvasinājumi izgulsnējas asinsvadu sienās (raksturīgi aterosklerozei). Pastiprināta holesterīna sintēze bieži novērojama cukura diabēta slimniekiem. Žultsakmeņu slimības gadījumā holesterīns izdalās no žults kristālu veidā (rodas žultsakmeņi).
Holesterīns garīgajā skatījumā
Vai holesterīns patiešām ir briesmīgs sterols, kā bieži tiek uzskatīts? Izsakoties visiem saprotami, pastāv labais, sliktais un īpaši sliktais holesterīns. Pēdējo mēs arī varētu saukt par briesmīgo sterolu. Viss, kas pastāv šajā pasaulē, cilvēkam ir vajadzīgs, tikai piemērotā daudzumā. Ja cilvēks grib kaut ko labāku, tad arī viņš saņem vairāk, nekā vajag, un tas jau ir slikti. Ja grib vislabāko, tad arī tā ir daudz par daudz, nekā vajag, un tas jau ir ļoti slikti. Šis „TAS” ir STIPRĪBA jeb IZTURĪBA:
1) Ja cilvēkam ir jābūt izturīgam, tad viņam ir mērens holesterīna līmenis.
2) Ja cilvēks grib būt izturīgs, viņš grib būt stiprs, tad viņam ir pārāk daudz holesterīna.
3) Ja cilvēks grib būt īpaši stiprs, viņa holesterīna saturu var dēvēt par dzīvībai bīstami augstu.
4) Ir cilvēki, kuru holesterīna saturs ir pārāk zems. Tas nozīmē, ka cilvēks ļoti zemu vērtē savu izturību un vairs nemaz necer uz sevi. Vienkāršāk sakot: cilvēks ir bezcerīgs.
Tā dēvētais labais holesterīns ir ķermeņa darbībai nepieciešamās ķīmiskās vielas steroli, kas pēc izcelsmes var nākt no dzīvnieku, augu vai sēņu valsts. Daba ir devusi cilvēkam visas iespējas. Cilvēks var ēst augus, sēnes, dzīvniekus vai to visu, un ķermenis vienmēr noorganizē savai dzīvei nepieciešamo vielu sintēzi. Ķermenis to dara līdzsvaroti, paliekot vesels, ja cilvēks dzīvo atbilstoši vajadzībām. Tiklīdz cilvēks sāk gribēt to labāko, tā saņemšanai viņam jābūt stipram. Lai viņš būtu stiprāks, viņam jāsaņem vairāk, ātrāk, labākas lietas. Kļūšanu stiprākam atspoguļo holesterīna līmeņa celšanās asinīs, kurai nelabojami seko kritums, tāpat kā lepnībai seko kauns. Ķermenī kopā ar asinīm cirkulējošais liekais jeb sliktais holesterīns kļūst slikts no tā brīža, kad tas sāk nosēsties ciešanu kausa apakšā – ķermeņa audos. Tas pats labais holesterīns sākumā kļuva par sliktu holesterīnu, pēc tam par ļoti sliktu tikai tāpēc, ka tā daudzums pārauga sākumā veselības pēc tam par dzīvības kritisko robežu. Tas nozīmē: viss kļūst vēl sliktāk, ja cilvēks zaudē cerību. Jo spēcīgāks un cīnīties spējīgāks cilvēks grib būt, jo vairāk viņam jāaizsargājas, jo vairāk viņš provocē cīņu ar sevi. Pastāvīga cīņa nogurdina, rada rūgtumu, bezcerību, liek atmest ar roku un padoties. Tādējādi holesterīna līmenis asinīs ir krities un situācijai būtu jābūt labākai, taču patiesībā ir sliktāk, jo holesterīns ir nosēdies uz asinsvadu sieniņām vai audos, un ķermeņa piesārņojums ir palielinājies. Jo lielāka ir cilvēka lepnība par savu stiprumu, jo augstāks ir holesterīna līmenis.
Spēcīga cilvēka kauns par savu vājumu rada holesterīna nogulsnējumus, kas riņķo asinīs tik ilgi, kamēr lepnība cīnās ar kaunu. Tam, kura lepnība kauna dēļ nonāk bezizejā, holesterīna sabiezējums iestrēgst šaurā kapilārā. Radies asinsrites traucējums nepazūd, ja cilvēkam nav cerību iegūt labāko, lai kļūtu labāks. Palielinoties bezcerīgumam dzīves citās jomās, holesterīna nogulsnējumi kā sniega pikas sāk krist uz asinsvadu sieniņām ķermeņa attiecīgajās citās vietās. Nemanāmi asinsvadi ir kļuvuši par kanalizācijas caurulēm. Laba cilvēka asinīm jeb mīlestībai tagad jāplūst pa netīrumu uzkrāšanās rezultātā aizvien šaurākām caurulēm, kamēr kādu reizi tas attopas, ka izeja ir aizmūrēta. Šāda situācija var būt bīstama dzīvībai.
Autore: Elvita Rudzāte