Vai darīt labus darbus, ja gribas saņemt atzinību? 10.10.2018

Ilze jautā: Vienā no Jūsu pēdējiem ieteikumiem lasīju, ka vajag sākt vienkārši darīt labus darbus nesavtīgi. Runa ir par veselību un depresiju. Esmu izdomājusi, ka labprāt izaudzētu kādus 20-30 kaktusiņus, ko aizvestu Ziemassvētku laikā uz kādu no Senioru namiem, klāt pievienojot ar roku rakstītu kartīti ar vēlējumu. Ar sirdi jūtu, ka es būtu priecīga kādu citu iepriecināt un šādā veidā strādāt ar sevi, tomēr pakausī arī skan tas, ka vēlos par šo darbu saņemt pateicību. Līdz ar to rodas jautājums, vai varu šo ieceri īstenot, pat zinot, ka man tā pateicība ir svarīga, un iespējams procesa gaitā es nonākšu, ka manī vairojas vienkārši prieks, par to, ka var iepriecināt kādu citu? Ja patreiz varu godīgi sev pateikt, jā, man vajag, lai manu labo žestu novērtē, vai tomēr varētu būt cerība, ka ejot un darot (jo nodoms jau tiešām man arī ir), kaut kas varētu transformēties, lai vēlme pēc Paldies mazinātos? Vai ir labāk darīt tā jeb nedarīt tad nemaz? Jo patreiz varu godīgi pateikt, ka manī runā gan ego, gan sirds vienlaicīgi.

Elvita Rudzāte atbild: Neviens mēs neesam pilnīgi. Katram ir savi trūkumi, bet pats svarīgākais ir savus trūkumus apzināties. Tas jau ir daudz, ka Ilze ir sapratusi, ka viņai ego pieprasa pateicību. Darot labus darbus, patiešām ego sāk mazināties un kādā brīdī cilvēks konstatē, ka viņš priecājas darīt labus darbus, negaidot atzinību.

Galvenais Ilzei pievērst uzmanību sev brīdī, kad pēc laba darba nesaņems atzinību. Ja būs dusmīga, tad lai parunājas ar savu ego un pasaka tam, ka viņa vairs nevēlas dusmoties par nenovērtēšanu, bet vēlas izjust prieku no došanas.

Jo biežāk viņa piefiksēs situācijas, kad un kāpēc veidojās neapmierinātība un ko šīs situācijas māca, jo ātrāk viņa no tās varēs atbrīvoties un depresija pazudīs.