Limfātiskās sistēmas simboliskā nozīme 17.08.2013

Fragments no topošās Elvitas Rudzātes grāmatas “Ķermeņa filosofija” sērijā “Piedošanas mācība”.

Limfātiskā sistēma medicīnas skatījumā

Limfātiskā sistēma (latīņu val. systema lymphaticum) ir asinsrites sistēmas daļa, pa kuru plūst limfa. Tā ir vadu sistēma, kas sākas audu spraugās ar limfkapilāriem, bet beidzas venozajā sistēmā.

Limfkapilāri, pakāpeniski saplūstot, veido arvien lielākus limfvadus, līdz beidzot izveidojas 2 galvenie limfātiskie stumbri: krūšu limfvads un labās puses limfvads. Krūšu limfvadā, kas atrodas krūšu dobumā starp aortu un mugurkaulu, saplūst ķermeņa limfa, izņemot galvas, kakla un krūšu labo pusi, kā arī labo roku, – no šiem apvidiem limfa ieplūst labās puses limfvadā. Abi šie limfvadi ieplūst venozajā sistēmā iekšējās jūga vēnas un zem atslēgkaula vēnas saplūšanas vietā. Tādējādi šķidrums, kas no asins kapilāriem filtrējas audu spraugās un pilnīgi nepaspēj uzsūkties atpakaļ kapilāru venozajā daļā, difundē limfkapilāros un pa limfvadiem tiek nogādāts venozajā sistēmā.

Limfvadu ceļā retāk pa vienam, biežāk grupām atrodas īpaši veidojumi – limfmezgli, kas ir asinsrades orgāni un aizsargorgāni. Lielākā limfmezglu grupa kājā ir cirkšņu limfmezgli. Tiem cauri plūst visa kājas limfa. No rokām un krūts dziedzeriem limfa plūst cauri paduses limfmezgliem. Galvas un kakla limfa plūst cauri vairākām kakla limfmezglu grupām. Krūšu dobuma orgānu limfa iet cauri limfmezgliem, kas atrodas gar elpvadu un bronhiem.
Vēdera dobumā lielākā limfmezglu grupa atrodas tievās zarnas apzarnī. Šie limfmezgli piedalās arī tauku maiņā, jo caur tiem plūst lielākā daļa tauku, kas uzsūcas zarnās. Tauku uzsūkšanas laikā tievās zarnas limfkapilāri un limfvadi izskatās balti, tāpēc tos sauc par piena sinusiem un piena vadiem. Limfātiskā sistēmā ietilpst arī limfoidālo audu veidojumi – liesa un mandeles.

Limfātiskā sistēma garīgajā skatījumā

Limfātiskā sistēma atspoguļo cilvēka būtību un uzvedību. Pārbiedētam cilvēkam limfvadi sašaurinās, jo stiprākas bailes, jo šaurāki limfvadi. Drosmīgam cilvēkam ir gluži pretēji –  limfvadi ir paplašināti. Ja cilvēks lepojas ar savu drosmi, tad viņam limfvadi ir tik ļoti paplašināti, ka izveidojas pietūkums. Skaidrojot to ar simbolu palīdzību, var teikt, ka ļoti šaura upe, neskatoties uz ātro straumi, nevar savus netīrumus izvadīt ārā, jo ir pārāk šaura. Tieši tāpat ļoti plata upe neizvada ārā savus netīrumus savas lēnās straumes dēļ. Tikai harmonizējot sevi, cilvēka limfvadi sāk elastīgi regulēt savu platumu saskaņā ar vajadzībām.

Limfas sistēmas piesārņošanās rodas no cilvēka vēlmes iegūt. Alkatība padara cilvēku asiņainu Dvēselē, un viņa asinis kļūst biezas.

Asinis baro, limfa attīra. Abas ir dzīvībai būtiskas. Asinis simbolizē sievieti. Sieviete ir Dvēsele kā Zeme, kas rada Debesis – garīgumu. Limfa simbolizē vīrieti. Vīrietis ir Gars, kā Debesis, kas rada Zemi – materiālistiskumu. Veselība simbolizē mīlestību. Limfa ir dzīves sula, asinis ir pati dzīve. Tāpat kā limfa ir asiņu daļa, vīrietis ir sievietes daļa. Tāpat kā asinis daļēji sastāv  no limfas, tā sieviete daļēji sastāv no vīrieša. Jūsu attieksme pret māti un sievietēm kopumā un tēvu un vīriešiem kopumā atspoguļojas jūsu asiņu un limfas stāvoklī. Asinis sastāv no limfas un asinis veidojošajiem elementiem. Tāpat kā Debesis ietver Zemi, lai Zeme neietu bojā, asins serums jeb limfa ietver veidojošos elementus, lai tie neietu bojā.  Gara uzdevums ir  glabāt Dvēseli, lai Ķermenis neietu bojā.

Pietūkums liecina par limfas saslimšanu. Tā iemesls ir dusmas uz partnera vai kāda cita cilvēka bezpalīdzību.

Vairojoties sārņiem ķermenī, tie sablīvējas un veido recekļainas piciņas asinīs un limfā. Asinīs veidojas trombi. Kad trombs aizsprosto asinsvadu, audi netiek pabaroti un atmirst. Tas ir bīstami dzīvībai. Kad aizsprostojas limfvadi, šūnu darbības procesu pārpalikumi no ķermeņa netiek izvadīti ārā, bet uzkrājas limfvados un limfmezglos, kas palielinās un sāpēdami signalizē, ka nepieciešams atbrīvot dusmas. Šis signāls liecina, ka vēl var palīdzēt.

Kad mums ir kauns parādīt citiem savu aizvainojumu vai slikto garastāvokli, mēs norijam aizvainojumu, tā smagumu turam Dvēselē, bet to neizlaižam no sevis laukā. Visi aizvainojumi uzkrājas limfātiskajā sistēmā, bet limfai ar tiem ir jātiek galā. Limfātiskā sistēma sastāv no limfas ceļiem un mezgliem. Pa limfātiskajiem ceļiem jeb limfvadiem enerģija aizplūst brīvībā. Tā, kā jūs atrodat risinājumu kādai materiālajai problēmai, tā strādā jūsu limfātiskie ceļi. Lai organisms sevi kaut kā varētu attīrīt, tas iznes  netīrumus uz ādas. Limfātiskos ceļus aizver stresi, kurus sauc par „bezizejas situāciju” vai „strupceļu”. Tiklīdz mēs lietojam vārdus „gribu” vai „vajag”, tā uzreiz parādās problēma attiecīgā limfātiskās sistēmas mezglā. Mazas vēlmes skar mazos limfātiskos mezglus. Ir lieli limfātiskie mezgli, kuri atbilst lielām vēlmēm.

Limfa saslimst tad, kad mēs sevi sodām par to, ka nedarījām sliktu. Cilvēkiem, kuriem ir slima limfa, ir vēlme dzīvot citu cilvēku dzīvi, bet, tā kā tas neizdodas, tad Dvēselē ir sāpes. Ja cilvēkā pieaug dusmas uz sevi par  savu bezpalīdzību, niecību, nespēju kaut ko panākt, tad limfa netiek galā ar saviem uzdevumiem.

Autore: Elvita Rudzāte