Garīgās attīstības līmeņi 20.08.2013
Lekcijās es garīgo attīstību skaidroju kā kāpšanu pa trepēm uz augšu. Esmu iztēlojusies, ka šo pakāpienu ir ļoti daudz, ka apgūstot kaut vai vienu dzīves mācību stundu, mēs pakāpjamies vienu pakāpienu augstāk. Sai Baba skaidro, ka garīgajā attīstībā ir četras Apziņas pakāpes (līmeņi). Es to iztēlojos kā daudzstāvu ēkas trepju telpu – mēs kāpjam pa daudziem pakāpieniem, nonākam līdz otrajam stāvam, tad kāpjam atkal par vairākiem pakāpieniem, nonākam līdz trešajam stāvam utt. No Sai Babas teiktā izriet, ka garīgās attīstības ēkai ir četri stāvi. Sai Baba skaidro: „Pirmā Apziņas pakāpe, kurā nonākam piedzimstot par cilvēku, ir dzīvnieciskais cilvēks. Sākotnēji šajā veidolā mūsu Apziņa ir starp dzīvnieka un Dieva Apziņu, pašā sākumā tuvāk dzīvnieka apziņai. Tādēļ mūs pievelk dzīvnieku pasaule. Tas nozīmē, ka sākumā mūsos ir vairāk dzīvnieciskā, lai gan mums jau ir cilvēka ķermenis. Pēc tam evolūcija mūs virza no dzīvnieka dabas uz Dievišķo dabu. Tas nozīmē, ka mums savā attīstībā jāvirzās uz priekšu, identificējoties ne tikai ar savu ķermeni un prātu. Sākumā mūsu dzīvnieciskā daba liek mums ēst, gulēt un vairoties, vedot cauri patikai un sāpēm, priekam un bēdām, labajam un sliktajam. Tādējādi savā cilvēka Apziņā mēs iegūstam dzīves pieredzi ar jutekļu palīdzību un domājam, ka tā ir pasaules realitāte.
Citiem vārdiem sakot, pirmais Apziņas līmenis ir „Es esmu ķermenis”. Es (Apziņa) nekad nemainās, tomēr tiek ierobežota ar to, ar ko tā identificējas. Sākumā tā identificējas ar ķermeni, ierobežo sevi, attiecoties pret sevi kā pret dzīvniecisku cilvēku, kura svarīgākās darbības ir ēst, gulēt un vairoties. Daudzi no mums identificējas ar ķermeni un aiziet līdz galējībām, lai padarītu sevi skaistāku, justos apmierināti ar sevi un būtu atzīti sabiedrībā. Šajā apziņas līmenī mēs no visas sirds ticam, ka tas mums atnesīs īstu laimi.”
Piedzimstot mēs visi esam pirmajā Apziņas līmenī un identificējam sevi ar ķermeni. Tie cilvēki, kuri ļoti lielu vērību pievērš sava ķermeņa skaistumam, sevi identificē ar ķermeni. Viņiem grūti iedomāties, ka cilvēka patiesais skaistums ir viņa būtība.
Sai Baba otro Apziņas līmeni skaidro: „Otrā Apziņas pakāpe, ar kuru mēs saskaramies cilvēka ķermenī, ir dēmoniskais cilvēks. Kamēr dzīvnieciskā cilvēka stadijā mēs esam identificējušies ar ķermeni, dēmoniskā cilvēka statusā mēs identificējamies ar zemāko prātu. Tā īpašības ir dusmas, mantrausība, baudkāre, skaudība, greizsirdība un lepnība. Šīs īpašības rodas no nepareiza dzīvesveida un nepareiziem ēšanas, domāšanas un rīcības ieradumiem. Šādā stāvoklī mēs esam piesaistīti pasaulīgajam un uzskatām, ka dzīvojam šķirti no citiem cilvēkiem un no Dieva.
Citiem vārdiem sakot, otrais Apziņas līmenis ir „Es esmu prāts”. Šajā līmenī Es (Apziņa) identificējas ar prātu, piedzīvojot un saprotot pasauli ar maņu orgānu starpniecību. Prāta negatīvās īpašības ir dusmu, mantkāres, baudkāres, skaudības, lepnības un greizsirdības jūtas. Tās noved pie pārliecības, ka mēs esam šķirti no citiem, vienmēr rīkojamies egoistiski. Prāts veido mūsu personību un raksturu, radot iespaidu, ka tas ir tieši tas, kas mēs patiesībā esam.”
Vairums cilvēku atrodas otrajā apziņas līmenī un par nākamo apziņas līmeņu eksistenci tikai pasmaida. Es necenšos nevienu par to pārliecināt, jo tā ir katra cilvēka izvēle, vai dzīvot duālā pasaulē, kad mēs gan priecājamies, gan bēdājamies, gan sastopamies ar labo, gan ar slikto utt. Doties tālāk uz nākamo Apziņas līmeni, palikt pirmajā vai otrajā Apziņas līmenī – tā ir mūsu katra izvēle.
Sai Baba trešo Apziņas līmeni skaidro: „Apziņas trešajā stadijā mēs cenšamies dzīvot savu dzīvi kā cilvēciskas būtnes (cilvēciskais Cilvēks). Ne jau tāpēc, ka mums ir cilvēka ķermenis, bet gan tāpēc, ka, dzīvojot savu ikdienas dzīvi, tiecamies to piepildīt ar piecu cilvēcisko vērtību apziņu, t.i., patiesību, tikumību, mieru, mīlestību un nevardarbīgumu. Lai sasniegtu šo stāvokli, ir jāpieliek pūles. Tā ir pārmaiņa no savtīguma uz nesavtīgumu. Ar laiku, pateicoties Dieva žēlastībai, mūs pārcels no trešā Apziņas līmeņa uz ceturto.
Citiem vārdiem sakot, trešais apziņas līmenis ir „Es esmu intelekts”. Es (Apziņa) identificējas ar augstāko prātu (intelektu). Šajā pakāpē mēs droši varam sevi saukt par cilvēcisku būtni – pretēji dzīvniekam cilvēka veidolā. Šajā līmenī mēs attīstām vērtības un pakārtotās vērtības – mīlestību, līdzjūtību un emocionālās sfēras paplašināšanos (mākslā u.c.), dzīvē praktizējot piecas cilvēciskās vērtības. Mūsu uzdevums dzīvē ir kalpot citiem, negaidot atlīdzību. Šajā līmenī mūsu Apziņa ir paplašināta, un mēs darbojamies harmonijā ar Dieva gribu, kura ir atstarota dabā.”
Sai Baba ceturto Apziņas līmeni skaidro: „Ceturtais Apziņas stāvoklis ir Dievišķā Apziņa. Lai to sasniegtu, mums vajadzīga ticība un arī Dieva žēlastība. Sasniedzot šo augstāko Apziņas līmeni, mums vairs nav jādzīvo duālajā pasaulē, tad mēs apjēdzam, ka viss, ko redzam un darām ir tikai enerģijas kosmiskā telpa. Viļņi ir okeāna izpausme, bet tie nav šķirti no okeāna. Tāpat arī radīšana ir Dieva Apziņas izpausme un tādējādi nav šķirta no Dieva.
Citiem vārdiem sakot, ceturtais Apziņas līmenis ir „Es esmu Dievs.” Es (Apziņa) identificējas ar vienīgo iekšējo gaismu, kas ir atmodināta un spēj apzināties, ka nav saistīta ar ķermeni, prātu un intelektu, jo tad ir pilnīgi pārvarēta domāšana un iegūta izpratne, ka cilvēks ir vienots ar Visuma Apziņu. Kad sasniegts šis līmenis, tad vairs nav dualitātes, kas izpaužas kā pretstati, piemēram, prieks un bēdas, karstums un aukstums. Mēs esam Visuma Apziņas neatņemama sastāvdaļa. Rodas atskārsme, ka eksistē vienīgi Es jeb Dievs, un mēs sākam ieraudzīt, ka viss radītais ir Dieva izpausmē. Tas, kurš izzina Augstāko Būtni – Absolūto Garu, pats kļūst par Augstāko Būtni.”
Ceturtā apziņas līmenī ir cilvēki, kurus mēs saucam par viedajiem cilvēkiem jeb Guru. Par tādu es uzskatu arī pašu Sai Babu, jo viņš apzinās, ka ir Dievs. Es nezinu, vai es šīs dzīves laikā sasniegšu ceturto Apziņas līmeni, bet tas nav pats svarīgākais, svarīgi ir, ka es lēnām pa garīgās attīstības kāpnēm kāpju uz augšu. Man ļoti patīk dzīvot uz zemes un pat tad, ja pirms nāves sasniegšu apskaidrības līmeni, domāju, ka vēlāk atgriezīšos uz Zemes, lai palīdzētu cilvēkiem. Es ļoti mīlu dzīvi uz planētas Zeme, tāpēc arī man ir izjūta, ka man būs jāatgriežas atkal un atkal.
Es domāju, ka katrs no jums, iepazinies ar Apziņas četriem līmeņiem, aizdomājas, kurā līmenī pašlaik esat un kas jums ir jādara, lai paceltos nākamajā Apziņas līmenī. Sai Baba saka: „Cilvēks var atrasties četrās attīstības stadijās, un katram Dievs sniedz esošajai situācijai atbilstošu palīdzību. Pirmajā stadijā ir cietēji, otrajā stadijā tie, kas tiecas uz sasniegumiem, trešajā stadijā – cilvēki, kas aizņemti patiesības meklējumos, ceturtajā stadijā – gudrie (viedie).”
Viss, kas ir radīts dabā, iziet evolūcijas jeb attīstības ceļu. Nekas nepaliek uz vietas, viss mainās, arī Visumā notiek izmaiņas. Sai Baba atgādina: „No tā brīža, kad radītais sāk eksistēt, tā daba attīstās uz augstākiem stāvokļiem visos līmeņos. No zinātniskā skatpunkta šis process jāuztver kā matērijas evolūcija. No garīgā skatpunkta tas jāuztver kā Apziņa, kas attīstās cauri dažādiem enerģijas/matērijas līmeņiem līdz tam laikam, kamēr Apziņa atkal savienojas ar savu Avotu – Dievu.”
Mums ir garīgi jāattīstās, lai atkal mēs savienotos ar savu radītāju – Dievu. Cilvēkiem, kuri netic Dievam, šie vārdi liksies smieklīgi, bet tā jau ir viņu problēma. Pienāks laiks, kad arī viņi caur ciešanām sāks garīgi attīstīties.
Sai Baba par garīgo attīstību caur ciešanām māca: „Ciešanas nerodas no ārējiem apstākļiem. Tās rodas no mūsu pieķeršanās rezultātiem. Mēs izvairāmies no grūtībām, kas veido mūsu raksturu. Tas, kā mēs rīkojamies – ar prieku vai ciešanām, parāda, ko esam iemācījušies un kāds ir ar to iegūtais spēks. Tikai pieņemot pārbaudījumus, mēs varam iekļūt augstākajā pakāpē.”
No iepriekš teiktā, varam secināt, ka cilvēks var atrasties četros attīstības līmeņos. Katrā attīstības līmenī cilvēks no Dieva saņem atšķirīgu palīdzību. Pirmajā līmenī ir cietēji, otrajā līmenī ir tie, kas tiecas pēc sasniegumiem, trešajā līmenī ir cilvēki, kuri meklē patiesību, bet ceturtajā līmenī ir cilvēki, kuri ir iepazinuši patiesību. Vairumam cilvēku ir grūti noticēt šādam garīgās attīstības līmeņu iedalījumam, viņos ir šaubas, kaut arī katram dzīvē ir bijuši notikumi, kuri ir radījuši izbrīnu un esošo zināšanu apšaubīšanu. Kāpēc cilvēki šaubās? Sai Baba atbild: „Pašlaik jums ir vērojama apzinātā un neapzinātā sajaukums. Tāpēc rodas pretrunas un šaubas. Bezsamaņas stāvoklī nav nekādu iespaidu. Virsapziņas stāvoklī nav šaubu, tur ir pilnīga noteiktība. Šajā stāvoklī nav ne ķermeņa, ne prāta, kaut arī var būt vīzijas, bet ir stāvoklis, kas ir augstāks par virsapziņu – tā ir Dievišķā apziņa, kur pastāv tikai Dievs. Virsapziņas stāvoklī vēl aizvien pastāv vāja divējādība, tur ir dodošais un ņemošais. Parastā stāvoklī pastāv visi trīs: devējs, dodamais, ņēmējs. Dievišķajā Apziņā ir tikai devējs. Patiesībā viss, izņemot Vienojošo (Dievu), ir meli. Pat garīgā prakse var būt melīga. Tad var rasties jautājums, kā garīgā prakse, kura ir melīga, var aizvest pie tā, kas nav melīgs? To var izskaidrot šādi: sapnis nav reāls, bet tas var kļūt tik saspringts un briesmīgs, ka liek cilvēkam pamosties. Tieši tāpat ir ar garīgo praksi. Lai garīgā prakse kļūtu tik spēcīga, lai spētu cilvēku atmodināt realitātē, viņu ir mērķtiecīgi jāvirza uz virsapziņas līmeni, kur gan ķermenis, kā arī prāts ir pārvarēts. Tieši šādā, dziļi transcendentālā stāvoklī patiesība atspīd visā savā mirdzumā.”
Autore: Elvita Rudzāte