Garīgā prakse: “Iesvētījuma Ceļa lūgšana” 25.08.2013
Īsā lūgšana-aicinājums ir ļoti efektīvs garīgā darba instruments. Ja lūgšanu izsaka pareizā noskaņojumā, tā ļauj Dievišķajām Būtnēm momentāni iejaukties situācijā un sniegt palīdzību.
Pirms izteikt lūgšanu jūsu ikdienas praksē, nepieciešams iepazīties ar to diktātu, kurā šī lūgšana tika dota. Parasti Skolotājs, kurš devis lūgšanu, diktātā ir izskaidrojis situāciju un momentu, kādā šī lūgšana var tikt lietota, un devis pareizu ievirzi jūsu centieniem.
Tiem garīgā ceļa gājējiem, kuri savā dzīvē sastopas ar grūtībām un pārbaudījumiem, Jēzus ir teicis: “Jā, mīļotie, jūs esat izvēlējušies mācīties iesvētījumu skolā, neaizejot no parastās dzīves. Jūs izvēlējāties paātrinātu Ceļu. Jūsu dvēsele vēlējās saņemt iesvētījumus šajā dzīvē, negaidot nākamo iemiesojumu un piemērotus apstākļus, lai uzturētos mistēriju skolā kaut kur klusumā un tālu no mūsdienu civilizācijas lielceļiem.
Un šis iesvētījumu Ceļš, Rožu Ceļš ir tas Ceļš, pa kuru jums visiem ir jānoiet. Un es nezinu cita ceļa. Vienmēr jūsu reālās daļas atdalīšanu no jūsu nereālās daļas pavada ļoti sāpīgi un nepatīkami pārdzīvojumi. Un šādu stāvokļu ilgumu un smagumu noteiks jūsu nereālās daļas pretošanās pakāpe. Visu, mīļotie, noteiks tas, cik stiprs ir jūsu ego.
Jūs zināt, ka man izdevās šķirties no savas nereālās daļas 40 dienās, kad es atrados tuksnesī. Un jūs zināt, ka pēc tam bija mana kalpošana, un apskaidrošanās, un krustā sišana, un augšāmcelšanās, un savienošanās ar Dievišķo Gaismu.
Līdz tam laikam, kamēr jūs atrodaties planētas Zeme fiziskajā plānā, jūs pastāvīgi saņemsiet pārbaudījumus un testus. Un, ja jūs šķirsieties no jūsu nereālās daļas, tad jūs nevarēsiet vienkārši atmest ar roku visai pārējai cilvēcei un ielīst kaut kur siltā vietiņā Debesīs.
Neceriet, mīļotie, ka ar jūsu savienošanos ar Gaismu beigsies jūsu attīstība, jūsu sasprindzinājums, jūs darbs un jūsu atbildība. Viss tikai sāksies. Un, jo lielākas būs jūsu spējas, jo lielāku slodzi jūs uzņemsieties un jo lielāka būs jūsu kalpošana.
Vajag iemīlēt spriedzi. Vajag iemīlēt kalpošanu.
Un jūsu Mīlestības augstākā forma būs līdzcietība pret visu cilvēci, pret visām dzīvajām būtnēm, un jūs būsiet gatavi ziedot sevi, lai glābtu cilvēci. Jūs būsiet gatavi ziedot visu savu laiku, visus savus sasniegumus un visus savus ķermeņus.
Iesvētījumu Ceļš, ko es mācu, ir pilnīgas pazemības Ceļš Dieva Gribas priekšā, pilnīgas pašatdeves un pašuzupurēšanās Ceļš.
Nav cita Ceļa, mīļotie, un mūsu uzdevums ir virzīt jūs pa šo Ceļu un sniegt jums vajadzīgo palīdzību.
Visi testi tiek doti vienai īpašībai – šķirties no jūsu nereālās daļas vispirms jūsu apziņā.
Pateicoties bezgalīgajai Debesu žēlastībai, jums ir iespēja nokārtot jūsu testus un pārbaudījumus un nolikt jūsu eksāmenus, neaizejot no parastās dzīves. Jūs turpināt dzīvot savu parasto dzīvi, bet, ja jūs iekšējos līmeņos esat izteikuši vēlēšanos saņemt iesvētījumus, atrodoties parastajā dzīvē, tad jums tāda iespēja tiks dota. Neatkarīgi no tā, vai jūs savā ārējā apziņā esat informēti par jūsu lūgumu vai nē.
Visvairāk attīstītie skolnieki vienmēr atceras, ka Dievam ir tiesības viņus pārbaudīt un dot it kā šķietami visnepanesamākos apziņas stāvokļus. Un visu savu spēku visaugstākā sasprindzinājuma brīdī, kad šķiet, ka saule nekad vairs nespīdēs, viņi pieiet pie altāra un saka savā sirdī: „Kungs, es zinu, ka šis mans stāvoklis nav reāls. Es zinu, Kungs, ka tas ir tikai tests. Es esmu gatavs, Kungs, izturēt visus pārbaudījumus, kurus Tu man sūti. Un es centīšos izdarīt to. Tev ir tiesības dot man jebkurus pārbaudījumus, Kungs. Un es Tev pateicos par visiem pārbaudījumiem, kurus Tu man sūti. Tāpēc, ka es zinu, ka Tu mīli mani un rūpējies par mani. Lūdzu Tevi, Kungs, palīdzi man izturēt šo pārbaudījumu un iziet tam cauri līdz galam.””