Krista jautā: Jau laiku meklēju skaidrojumu lēmuma pieņemšanai. Lēmumam sekos rīcība. Manu tēti piekāva 2 jaunieši. Tētis mira. Jauniešiem ir ierosināta krimināllieta. Lietas ierosinātājs-policija. Lietas izskatīšana ilgst jau vairākus gadus. 1 instances tiesas lēmums jauniešus apsūdzēja par vainīgiem, piešķirot nosacītu soda izciešanu. Jaunieši lēmumu pārsūdzēja. Visu tiesvedības gaitu es rāmi vēroju bez lielas iesaistes. Esmu cietušā statusā, manas ģimenes intereses pārstāv valsts nozīmēts prokurors. Iekšēji aizvainojuma nav. Ir sajūta-šī lieta risina ko netverami dziļāku par 2 pušu aktuālo situāciju. Aktuāls kļuva jautājums-kā es rīkošos, ja jauniešus par bargu naudu šobrīd algots advokāts tomēr attaisnos.
Tiesas rit viena pēc otras un saasinās jautājums – kā rīkoties. Pastāv iespēja iesaistīt advokāta rokas vadītu palīdzību ‘taisnīguma’ izcīņai par labu jauniešu sodīšanai, pastāv iespēja-nedarīt neko, ļaut lietām ritēt savu gaitu. Tomēr.. pirms baušļa par otra vaiga griešanu ir cits – ‘ja esi bijis tik vājš un sitienu vaigā saņēmi, tad griez otru vaigu..’.
Taisnīgums. Kāds ir taisnīgs risinājums šajā, 2 mazo pasauļu – ģimeņu (apsūdzētie/cietušie) situācijā. Būšu pateicīga par komentāru.
Elvita Rudzāte atbild: Dievišķais Taisnīguma likums māca – viss, kas notiek, ir absolūti taisnīgi.
Cilvēkiem to ir grūti saprast, jo nezina par iepriekšējo dzīvju eksistenci un Karmas likumu. Tikai Dievs lemj kādu sodu piespriest jauniešiem, jo tikai Viņš zina, kāpēc Kristas tēvs nonāca konflikta situācijā ar jauniešiem, un kāpēc viņam šajā konflikta situācijā bija jāzaudē dzīvība. Visticamāk tas bija saistīts ar iepriekšējām dzīvēm, tā bija karma, kas caur šo situāciju tika izlādēta.
Tomēr arī karmas izlāde neatbrīvo jauniešus no atbildības. Tāpēc viņiem ir jāstājas tiesas priekšā un tiesa pieņems lēmumu, kas būs taisnīgs, jo tiesneši ir tikai instruments Dieva rokās.
Bieži no malas skatoties uz situāciju, liekas, ka tā ir netaisnīga, bet tas ir tikai tāpēc, ka cilvēki neredz patieso cēloņu-seku saistību, un dažkārt cilvēka acīs nepareiza rīcība ir pareiza Dieva acīs, un otrādi, dažkārt pareiza rīcība cilvēka acīs ir nepareiza Dieva acīs. Dzīve ir patiešām sarežģīta, un lai to izprastu, nepieciešams pārzināt Dievišķos likumus un mācības.
Tanī pašā laikā nedrīkst atļaut aizrauties spēlītēs tiem, kas neko no savām kļūdām nemācās. Pastāv tiesībsargājošās institūcijas, kuru uzdevums ir apturēt tos, kas aizrāvušies savās spēlītēs, un kuriem pienācis laiks izpirkt savu karmu.
Vai jaunieši kaut ko ir mācījušies, to es nezinu, bet es zinu, ka viņiem kā smaga nasta visu dzīvi līdzi vilksies šis notikums, īpaši mūža otrajā pusē, un ticiet man, tas ir tik smags sods, ka grūti iztēloties vēl smagāku sodu. Pat, ja viņi savu kļūdu neapzinās un nenožēlo, ar to viņiem būs jāsastopas aci pret aci, ja ne šajā dzīvē, tad kādā no nākamajām dzīvēm, ja vispār viņiem tiks dota iespēja vēl iemiesoties. Nekas nepazūd, neviena kļūda nepaliek nesodīta, bet par to nedrīkst priecāties. Tie, kas gaida cita sodīšanu, tie neapzinās sevī paslēpušos atriebību. Tāpēc, lai kas ir noticis, svarīgi vienmēr ir piedot, lai tevī nebūtu negatīvās enerģijas, atstājot visu Dieva ziņā. Kristai nav jābaidās, ka puiši izbēgs no soda, ja viņi to patiešām ir pelnījuši, jo no soda nav iespējams izbēgt, tikai ne vienmēr cilvēki ierauga kādā veidā sods tiek saņemts. Ne vienmēr taisnīgs sods ir cietums. Sods var izpausties gan slimības, gan citu ciešanu veidā. Bet varbūt puiši Kristas tēvam atdeva atpakaļ tikai karmu? To mēs nezinām, tāpēc mēs nevaram nevienu tiesāt, bet vērot situāciju no malas, neieliekot tajā savu enerģiju.
Vai Kristai pārsūdzēt tiesnešu lēmumu, tas viņai jālemj pašai, ieklausoties savā sirdī, bet arī pārsūdzot, nedrīkst tajā ielikt savu enerģiju, jo tā ir nelietderīgi tērēta enerģija.
sending...
