Mīlestības trūkumu izjūt ne tikai bērni, kas auguši bez vecākiem vai šķirtās ģimenēs, līdzīga problēma piemeklē arī bērnus, kuri aug pie īstajiem vecākiem, kuri dzīvo kopā, taču viņu starpā un pret bērnu nevalda mīlestība. Šī problēma īpaši aktualizējusies pēdējo 20 gadu laikā, jo visi vecāki ir ļoti aizņemti darbā un naudas pelnīšanā. Vecāki domā, ka bērnam nepieciešams labs ēdiens, silta māja, labs apģērbs, izklaides un citas baudas, bet nezina, ka bērns bez visa tā var lieliski iztikt, bet nespēj iztikt bez vecāku mīlestības. Ir bijuši vairāki gadījumi, kad mammas uz manām lekcijām ir paņēmušas līdzi bērnus. Es, izmantojot iespēju, esmu bērniem uzdevusi jautājumu – kādu ģimeni tu izvēlētos: ģimeni, kur tu esi materiāli ļoti labi nodrošināts, bet vecāki ir ļoti aizņemti darbā, vai nabadzīgu ģimeni, kura tev sniegtu ļoti daudz mīlestības? Visi bērni izvēlējās nabadzīgu ģimeni, kura sniegtu daudz mīlestības. Kāpēc? Tāpēc, ka neviena dzīva būtne nespēj dzīvot bez mīlestības. Bērnam galvenais ir vecāku mīlestība. Bērni ir gatavi paciest materiālās problēmas, ja tikai ģimene ir mīloša. Viņi nav prasīgi un saprot savus vecākus.
Pie manis nāk daudzas sievietes, kurām ir problēmas attiecībās ar partneri, un es redzu, ka visām viņām ir viens problēmas cēlonis – vecāku mīlestības trūkums, jo viņi ir ļoti daudz strādājuši, lai iegūtu materiālo labklājību, aizmirstot sniegt saviem bērniem mīlestību vai vienkārši nav pratuši savus bērnus mīlēt bez nosacījumiem, nepārtraukti tos salīdzinot ar citiem bērniem un pārmetot, kāpēc tu neesi tāds kā viens vai otrs paziņa.
Patiess gadījums
Man palīdzību lūdza pusmūža sieviete, kura bija šķīrusies no vīra un nemācēja izveidot jaunas attiecības. Sievietē bija milzīgi kompleksi, ka viņa ir nekam nederīga sieviete, kas sievietei radīja veselības problēmas. Izvaicājot sievieti par viņas bērnību, atklājās, ka sievietes vecāki pret viņu ir bijuši ļoti prasīgi. Māte savu meitu bija rājusi, pērusi, ja kaut kas netika izdarīts perfekti. Tēvs bija ledaini auksts un nekad nesamīļoja meitu. Kad meitene pieauga un apprecējās, viņai sākās problēmas ģimenē, jo viņa neprata mīlēt savu vīru, kurš sāka viņu pazemot.
Sievietes kompleksi bija saistīti ar vecāku vēlmi salīdzināt savu bērnu ar citiem bērniem un nevēlēšanos savu bērnu mīlēt bez nosacījumiem. Tā kā sieviete mīlestību ģimenē neredzēja ne starp vecākiem, ne pret sevi, tad viņā izveidojās nepareizs priekšstats par laulības dzīvi, tāpēc viņa neprata mīlēt savu vīru, un viņai izveidojās problēmas arī attiecībās ar saviem bērniem. Sievietei šajā dzīvē neapgūtā mācību stunda bija iemācīties mīlēt bez nosacījumiem. Sieviete strādāja ar sevi, un bija vērojamas pozitīvas izmaiņas – viņas attiecības ar bērniem un bijušo vīru uzlabojās.