Fragments no topošās Elvitas Rudzātes grāmatas “Ķermeņa filosofija” sērijā “Piedošanas mācība”.
Ādas sēnīšslimības medicīnas skatījumā
Ādas sēnīšslimības (Latīņu val.: dermatomveoses) ir ādas infekcijas slimības, ko ierosina patogēnas sēnes – dermatomicētes.
Galvenie infekcijas avoti ir slimi cilvēki un dzīvnieki (govis, zirgi, kaķi, suņi, peles, žurkas), to mati, nagi, ādas zvīņas, kas ir inficētas ar šīm sēnēm.
Ādas sēnīšslimības garīgajā skatījumā
Sēnīterodas tad, kad cilvēks vēlas atbrīvoties no sliktā, padarīt slikto nebijušu. Jo vairāk cilvēks slikti attiecas pret kaut ko vai kādu, jo nebijušāku cenšas kaut ko padarīt, jo vairāk viņš to necieš un jo kaitinošāka sēnīte viņam rodas attiecīgajā vietā. Ja cilvēks nevar iznīcināt sev nepatīkamu cilvēku vai situāciju, neatrodas arī zāles, kas iznīcinātu viņa sēnīti. Sēnīte vienmēr ir saistīta ar vēlmi iznīcināt savu kaunu.
Sēnīte rodas no bojāejas enerģijas. Kauns izraisa nāvi, tātad – iznīcību un briesmas. Jo lielāka ir iznīcība, jo vairāk ir sēnīšu. Jo akūtāks ir kauns, kas iznīcina, jo akūtāka sēnīte. Jo attīstītāka sabiedrība, jo vairāk hronisku sēnīšu, tāpēc ka attīstītas sabiedrības cilvēki dzīvo ar hronisku kauna izjūtu.
Ādas sēnīte simbolizē kaunu par godīgumu.
Limfmezglu sēnīte simbolizē kaunu par melīgumu. Limfmezglu vispārīgā sēnīte var rasties tikai no domas vien, ka kāds varētu saprast manus melus.
Sēnīte var kļūt akūta, ja kāds uzzinājis par cilvēka kaunu, un tas ir vēl lielāks kauns. Sēnītes saasināšanās no rauga vai rauga izstrādājumu ēšanas nozīmē, ka cilvēks jūt kaunu par savu lepošanos, taču viņš nespēj nelepoties. Viņš grib pierādīt, ka ir labāks, zinot, ka nav labāks.
Jo lielāka skopulība mīt Dvēselē jeb, jo vairāk stresu ir apspiests, jo lielāks ir strupceļš – brīvības trūkums. Ja Dvēsele nonākusi bezizejā, un kurpes ir ciešas, tad nepietiek vietas kustībai jeb brīvībai, un rodas sēnīte uz kāju pirkstiem.
Sēnīte starp IV-V kāju pirkstu, kad mazais pirkstiņš pārāk cieši turas pie IV pirksta sāniem, liecina par to, ka cilvēks vairs nevēlas nodarboties ar svešiem cilvēkiem, kas nāk pie viņa ar savām problēmām. Viņš vairs nevēlas darīt citu darbu, staigāt citu ceļu. Viņš necieš tos, kas netiek galā ar savām problēmām, un vēlas, lai viņš risinātu viņu problēmas. Viņš nevēlas just kaunu citu kauna dēļ.
Kāju sēnīte vēsta par to, kā cilvēks grib atbrīvoties no tiem, kas viņam pieķērušies, viņu moka un šādi kļūst par viņu apkaunojošu nastu.
Kāju nagu sēnīte vēsta par to, ka cilvēks nav apmierināts ar ikdienas darbiem, ar to, kā tie virzās uz priekšu. Viņam ir izjūta, ka darbi tikai krīt virsū, neviens nepamana un nenovērtē grūto situāciju. Tāpēc cilvēkā veidojas izjūta, ka ar viņu nerēķinās, nepieņem un viņam nekas nesanāk. Cilvēks vēlas, lai viņu slavētu, atbalstītu, bet tā nav. Piemēram, Ja vīram ir veiksmīga sieva, un pats nevar lepoties ar veiksmi, tad vīram var rasties nagu sēnīte un pretēji, ja sievai ir veiksmīgs vīrs, bet pati jūtas nevērtīga, tad sievai var rasties nagu sēnīte.
Roku pirkstu nagu sēnīte vēsta par to, ka cilvēks ar nagiem pieķēries citam, citiem, kā viņš šo citu, šos citus iznīcina, taču kā viņš pats, to nesaprotot, grib padarīt savu kaunu neesošu, iznīcināt. Visbiežāk visi nagi iet bojā, ja cilvēks ar nagiem pieķēries otram cilvēkam kā medījumam, šādi vēloties apliecināt, cik labs cilvēks viņš ir. Cilvēkam, kura dzīve ir beigusies līdz ar viņam dārga cilvēka nāvi, noteikti ir pirkstu nagu sēnīte. Kauns par pieķeršanos citiem kā ar nagiem iznīcina roku pirkstu nagus.