Alerģijas cēloņi 26.10.2013

Fragments no topošās Elvitas Rudzātes grāmatas “Ķermeņa filosofija” sērijā “Piedošanas mācība”.

Alerģija medicīnas skatījumā

Alerģija (Latīņu val.: allergia) ir paaugstināta jutība pret organismā vai vidē esošām specifiskām vielām – alergēniem.

Pēdējo 20 gadu laikā alerģijas izplatība palielinājusies divas reizes. Tas saistīts ar daudziem faktoriem: ekoloģiskās situācijas pasliktināšanos, dzīvesveida un ēšanas paradumu maiņu, jaunu alergēnu parādīšanos, stresu, darba apstākļiem u.c.

Alerģiskās reakcijas rašanās pamatā galvenā loma ir cilvēka imūnajai sistēmai. Tieši imūnā sistēma aizsargā organismu no tam bīstamiem un svešiem elementiem. Imūnās sistēmas darbības mehānisms ir ļoti sarežģīts, bet tā pamatā ir antivielu ražošana cilvēka vai dzīvnieka asinīs kaitīgo elementu neitralizācijai.

Alerģijas gadījumā organisma sargs – imūnsistēma – acīmredzami pārkāpj pieļaujamās pašaizsardzības robežas. Pašas nekaitīgākās vielas imūnā sistēma uzskata par organismam bīstamām, un imunitāte sāk aizsargāties, asi reaģējot uz jebkuru vielu. Tieši šo agresīvo imūnās sistēmas atbildi uz ārējās vides faktoriem (hiperjutīgumu) sauc par alerģiju, bet antigēnus, kas rada šādu neadekvātu organisma reakciju, par alergēniem.

Alerģijas izpausmes ir dažādas, atkarībā no tā, kurš cilvēka orgāns visvairāk tiek skarts (dažreiz alerģiskas reakcijas var kombinēties). Alerģisks acu bojājums – alerģisks konjunktivīts, alerģisks deguna gļotādas bojājums – alerģiskas iesnas (rinīts), alerģisks bronhu bojājums – bronhiālā astma, alerģisks ādas bojājums – nātrene.

Alerģija var parādīties jebkurā vecumā. Pirmajos dzīves gados slimības attīstību galvenokārt provocē pārtikas alergēni (govs piens, olas, zivis, graudaugi, augļi un dārzeņi oranžā un sarkanā krāsā), vecākiem bērniem un pieaugušajiem alerģiju parasti rada citi alergēni:

–       mājsaimniecības (putekļi, mājas putekļu ērcītes);

–       ziedputekšņi (augi un koki);

–       mājdzīvnieku alergēni (vilna, ādas daļiņas, izdalījumi);

–       sēnītes (pelējuma un rauga sēnītes);

–      baktērijas (galvenokārt mikrobu izdalītie toksīni, piemēram, zelta stafilokoks);

–     medikamenti u.c.

Alerģija garīgajā skatījumā

Alerģija simbolizē protesta dusmas.

Alerģiskās slimības ir kā apburtais loks, no kura atbrīvoties cilvēks spēs tikai tad, kad iemācīsies atbrīvot visu savu stresu pirmcēloni – bailes „mani nemīl”. Kad bailes atbrīvojas, tām līdzīgi viegli atbrīvosies stress „nevēlēšanās” jeb „protests”. Baiļu atbrīvošanas procesa sākumā ķermenī parasti sākas vētraina reakcija – caur izsitumiem uz ādas un gļotādām var sākties sārņu izvadīšana, un slimniekam šķiet, ka slimība saasinājusies. Jo pamatīgāk no visas sirds jūs nodosities domu darbam, jo vairāk netīrumu izkūp, un tiem vairs nevajadzēs parādīties.

Alerģiju var radīt sārņu uzkrāšanās aknās. Aknas vairs nespēj attīrīt organismu, un āda spiesta nākt tai palīgā. Aknas netiek galā ar savu uzdevumu, jo bailes no dusmām un naida to nobloķējušas. Ja aknas ir bezpalīdzīgas, aiz tām slēpjas sirds čakras enerģijas nepietiekamība. Tātad nav kārtībā mīlas jūtas. Alerģija ir mīlestības, baiļu un dusmu radīts mutulis, kas savā būtībā ir protesta forma, kas rodas no paniskām dusmām.

Bērns ir ģimenē valdošo attiecību spogulis. Vecāku naids vai dusmas pret visu, kas ir slikts un netiek labots, ko nav paveicis dzīvesbiedrs vai  valdība, iznīcina viņos mīlestības jūtas. Bērns to jūt – no vecāku mīlestības sabrukuma līdz ģimenes sabrukumam, kad sirdi bloķē mēmas sirdssāpes. Tāpēc alerģija bērniem var rasties no tā, ka viņi redz vecāku dusmas, neapmierinātību, strīdus. Redzēdami, kā tiek iznīcināta vislielākā vērtība – mīlestība, bērni cenšas glāb, kas vēl glābjams. Viņi kļūst nemierīgi, nervozi, mēģina caursist baiļu sienu, lai ļautu plūst mīlestībai, tomēr neviens viņus nesaprot, un bērni sasirgst ar alerģiju.

Ja alerģija rodas bērnam, tas nozīmē, ka bērnam ir paniskais bailes „mani nemīl”, kas veidojas no vecāku vēlmes piespiest bērnu veikt uzdevumu, ko bērns pats nevēlas. Alerģija ir protests pret piespiešanu vai protests pret vecāku meliem. Āda norāda attieksmi pret godīgumu. Pats sliktākais ir melot pašam sev.

Ja mazulis ir alerģisks, tad ziniet, ka slimības „izmazgāšanai” ir divi patiesi labi līdzekļi: tīrs ūdens no ārpuses un kazas piens no iekšpuses.

Pieaugušo alerģiskās slimības liecina, ka ķermenis cilvēku mīl un cer uzlabot emocionālo stāvokli. Tas jūt, ka negrib iet bojā, saslimstot ar vēzi, un tāpēc, lai glābtu sevi, caur ādu izdala negatīvos stresus.

Alerģija uz sejas simbolizē protestu, ka dzīvē viss ir citādi nekā domāts. Seja pauž attieksmi pret ilūzijām. Kas sev rada pasakaini burvīgu sapņu pasauli un naivi tic tās iemiesojumam dzīvē, tā ilūzijas noteikti sabrūk.

Alerģiskas iesnas rodas, ja cilvēks apvainojas pirms laika, piemēram, ja cilvēks ierauga kādu, kuru nevēlas redzēt, tad viņš apvainojas pirms netīkamais cilvēks kaut ko ir pateicis. Tas ir pilnīgs emocionālās paškontroles trūkums.

Alerģijas ir dažādas, piemēram, jutīgums pret dzīvnieku apspalvojumu bieži saistīts ar to, ka grūtniecības lakā māte izbijusies no tiem vai tie viņu ir sakaitinājuši, vai arī māte necieš suņus, jo tiem ir paradums bērniem nolaizīt sejiņu. Ja bērns ir alergēns pret suņa vilnu, pavērojiet viņa māti – tā diezin vai būs līdzsvarots cilvēks. Alerģija pret suņa vilnu nozīmē protestu pret  mazāko brīvības ierobežojumu, t.i., pret verdzību. Verdzība ir pazemojums. Protests pret pazemojumu pastiprina pašu pazemojumu. Saistībā ar verdziskumu šim stresam ir daudz  dažādu nianšu, piemēram, protesta skumjas sava pazemojošā verdziskā stāvokļa dēļ izraisa alerģiskus mitrus izsitumus uz ādas. Ja cilvēks sevī apspiež protestu, nevēlēdamies  izrādīties neaudzināts, tad viņam rodas bronhiālā astma.

Ja bērns baidās, ka viņu nelaidīs ārā, un tas viņu sanikno, šim bērnam var rasties tā dēvētais siena drudzis – alerģija pret augu ziedputekšņiem. Ja siena drudzis piemeklējis brieduma gados, padomājiet, vai neesat jutis nepatiku pret siena vākšanu laukos vai sarūgtinājumu par kādu konkrētu gadījumu dabā.

Bērnam alerģija pret pārtikas produktiem rodas, ja vecāki iznīcina mīlestību, visu savu laiku veltot naudas pelnīšanai, kas primāri ir nepieciešama pārtikas iegādei.

Alerģija pret zivju ēdieniem ir protests pret pašuzupurēšanos. Bet, ja cilvēkam zivju ēdieni vienkārši nepatīk, tad tas nozīmē, ka viņam arī pašuzupurēšanās vienkārši nepatīk.

Alerģija pret graudaugiem – celiakija  – neprasme apjēgt dzīves likumus. Medicīnas skatījumā celiakija ir gremošanas trakta slimība, kas bojā tievo zarnu un kavē uzturvielu uzsūkšanos. Cilvēki, kam ir celiakija, nepanes glutēnu – kviešu, rudzu un miežu olbaltumvielu. Garīgajā skatījumā visas slimības, kuras ir gremošanas traktā tievajā zarnā, ir saistītas ar ikdienas darbu, ko, kā visiem zināms, veido sīkumi. Barības pārstrādes process zarnās vispirms notiek tievajā zarnā. Tas nozīmē, ka dzīves gudrību apgūšana sākas ar sīkumu izpratni, ar kuriem savukārt sākas lielā dzīves izpratne. Visa tievā zarna raksturo dzīves un darba vidus periodu. Kas mīļuprāt nododas dzīves sīkumiem un nepurpina darbiņu dēļ, tam tievā zarna ir vesela. Cilvēkiem, kurus sīkās lietas jeb ikdienas sīkumi satrauc un tracina, tiem var saslimt tievā zarna. Tievā zarna rāda, kā cilvēks attiecas pret mātes, sievas un sievišķīgajiem darbiem. Glutēns simbolizē vēlmi būt labākam, pārākam par citiem. Tāpēc celiakija var rasties, ja cilvēku tracina cilvēki lielībnieki (īpaši sievietes lielībnieces), kuri vēlas sevi parādīt par labākiem, gudrākiem, varenākiem nekā patiesībā ir. Piemēram, ja cilvēku tracina cilvēks, kurš lielās, ka pērk tikai firmas zīmes apģērbu, jo šis cilvēks uzskata, ka citas drēbes pērk tikai lauķi, tad cilvēkā, kurš nosoda šādu attieksmi, var izveidoties glutēna nepanesība.

Autore: Elvita Rudzāte