Ko mums māca slikts garastāvoklis un nomāktība? 29.10.2013
Slikts garastāvoklis un nomāktība ir viena veseluma divas puses. Slikts garastāvoklis ir dusmas, kas vērstas uz āru. Nomāktība – tās ir dusmas, ko apspiež bailes.
Ja cilvēkam ir slikts garastāvoklis, viņš var kļūt agresīvs, t.i., aktīvs, piemēram, māte agresīvi pārmet bērnam, ka viņš nav sakārtojis istabu un pati drudžaini sāk to kārtot. Nomākts cilvēks ir pasīvs, piemēram, māte nepārmet bērnam par nesakārtoto istabu, jo uzskata, ka tas ir bezcerīgi, bet tas viņu nomāc. Māte, iekšēji dusmojoties, klusē.
Nomāktība bloķē mīlestības enerģiju un vēlēšanos mīlēt. Ilgstoša nomāktība samazina organisma imunitāti, tāpēc cilvēks var saslimt ar gripu. Gripai raksturīgā paaugstinātā temperatūra sadedzina nomāktības dusmas.
Slikts garastāvoklis un nomāktība veidojas cilvēkiem, kas prot vienīgi pieprasīt, lai dzīve kļūtu labāka, bet nesaprot, ka paši esam dzīves veidotāji.
Lai cilvēks atbrīvotos no slikta garastāvokļa un nomāktības, viņam vispirms ir jāsaprot, kas viņā rada slikto garastāvokli vai nomāktību, t.i., viņam ir jāsaprot neapgūtās mācību stundas. Piemēram, ja slikto garastāvokli rada bērna radītā nekārtība, cilvēkam ir jāapgūst divas mācību stundas – prasīgums pret sevi un citiem, kā arī mīlestība bez nosacījumiem. Šis cilvēks sevī nav atbrīvojis stresu bailes „mani nemīl”, tāpēc viņš ir prasīgs pret sevi un citiem un neprot otru mīlēt bez nosacījumiem. Kad cilvēks ir izpratis mācību stundas, viņam jāatbrīvo piesaistītie stresi.
Apskatīsim piemēru: cilvēks ir nomākts, jo viņam nav darba, viņš baidās par nākotni – kā izdzīvot un samaksāt rēķinus. Cilvēka neapgūtā mācību stunda ir materiālisms, t.i., cilvēks nav izpratis, ka, ja nevar darbu atrast pie darba devēja, tad pašam jādomā, kā sevi nodarbināt. Nekad nav tā, ka nav nekāda darba. Cilvēks nespēj izdomāt, ar ko nodarboties, jo viņā ir bailes un neticība saviem spēkiem. Lai atbrīvotos no nomāktības, cilvēkam ir jāatbrīvo savas bailes no materiālajām problēmām. Kad cilvēks bailes no materiālajām problēmām būs atbrīvojis, viņš jutīsies, it kā būtu noņēmis smagu ķiveri no galvas un atradīs risinājumu. Taču cilvēkam ir arī jārīkojas, ar risinājuma atrašanu vien nepietiek. Esmu ievērojusi, ka cilvēkiem mazāk problēmu sagādā risinājuma izdomāšana, vairāk pietrūkst uzņēmības sākt kaut ko darīt.
Slikta garastāvokļa un nomāktības cēlonis ir iedomātās un reālās dzīves nesakritība – cilvēka dusmas uz sevi un citiem par nespēju dzīvē kaut ko mainīt. Cilvēks nesaprot, ka viņš pats ir savas dzīves veidotājs, ka mainot attieksmi pret citiem un dzīvi kopumā, mainīsies viņa pašsajūta – viņš būs apmierināts ar dzīvi un viņam būs spēks un vēlēšanās iesaistīties jaunos dzīves izaicinājumos. Tātad slikts garastāvoklis un nomāktība mums māca iepazīt un ieraudzīt dzīves gaišo pusi, mainot attieksmi pret negatīviem notikumiem. Tas nav viegli, bet visi tie, kuri to ir sapratuši, dzīvi sāk dzīvot it kā no jauna, izjūtot jaunu dzīves garšu.