Ko darīt, ja tuvinieks ir fanātiski ticīgs? 21.11.2013

Anda jautā: Mana dzīvesdrauga brālis ar sievu Zani jau vairākus gadus diemžēl dzīvo citā valstī – Anglijā, Londonā. Brālis strādā celtniecībā, brāļa sieva audzina mazo meitiņu, kurai drīz būs 2 gadiņi. Jauki cilvēki un jauka ģimene, brāļa sieva vienmēr bija jauka, smaidīga, sirsnīga, viņai bija ārkārtīgi grūta bērnība, viņa bērnībā piedzīvoja ļoti smagas mācību stundas – māte lietoja alkoholu, mainīja vīriešus, kuri bija dzērāji, dzīvoja ārkārtīgā nabadzībā, bieži atstājot abas mazās meitas ar brālīti mājās vienus pat vairākas dienas. Apmēram sešpadsmit gados viņa iepazinās ar mana dzīvesdrauga brāli, abi iemīlējās, ārkārtīgi liels atbalsts viņai tika sniegts no mana dzīvesdrauga vecāku puses (manam dzīvesdraugam ir brīnišķīgi vecāki, kuri uzaudzinājuši tikpat brīnišķīgus bērnus – manu dzīvesbiedru, 2 brāļus un jauku māsu), ģimene ļoti labi uzņēma dēla draudzeni. Pēc dažiem gadiem tomēr abi pašķīrās, līdz dzīve viņus atkal saveda kopā, pirms diviem gadiem abi apprecējās un Anglijā piedzima meitiņa. Brāļa sieva materiāli cenšas atbalstīt savu māti, kura ik pa laikam maina dzīvesvietas, jo nespēj samaksāt īres maksu, audzina jaunāko meitu, kura mācās internātskolā, apstākļi ir bēdīgi, viņas civilvīrs nekur nestrādā, lieto alkoholu. Šogad Zanes mātei konstatēja dzemdes vēzi, noris ārstēšanas process.

Mana dzīvesdrauga māsa šogad septembrī nolēma nokristīt savus mazuļus – meitiņai ir 2 gadiņi un dēliņam 5 gadiņi, aicinot mūs ar dzīvesdraugu par krustvecākiem meitiņai un brāli ar Zani par krustvecākiem dēliņam. Taču brāļa sieva paziņoja, ka finansiālu problēmu dēļ nevarēs atlidot uz Latviju un atteicās no krustvecāku lomas. Viņa arī mēģināja mana dzīvesdrauga māsai ieskaidrot, ka bērnus nav jākristī, ka bērns vēl nesaprot, kas ir kristības (???). Visi bijām izbrīnīti par brāļa sievas šādu nostāju, bet situāciju atrisinājām – mēs abi ar dzīvesdraugu kļuvām abiem māsas bērniņiem par krustvecākiem. Parasti Zane vienmēr no Anglijas mūs visus apsveic ar pašas darinātām jaukām apsveikuma kartiņām, taču šoreiz tā nenotika…., arī telefoniska apsveikuma nebija. Ar māsu pārrunājām, ka notiek kaut kas dīvains.

Tad pēkšņi, nevienam nesakot, oktobra beigās uz Latviju atlidoja Zane ar mazo meitiņu (mēs taču būtu viņu sagaidījuši lidostā un atveduši uz mājām). Zane apciemoja savu māti slimnīcā, aizbrauca paciemoties pie savas māsas ģimenes un tad apmetās pie mana dzīvesdrauga vecākiem, paziņojot, lai nevienam, pagaidām, nesakot, ka viņa ir ieradusies. Mans dzīvesdraugs, apciemojot savus vecākus, protams, satika Zani un pavēstīja to arī man. Pēc pāris dienām Zanes meitiņai bija vārda diena, un mēs ar dzīvesbiedru un viņa māsu sarunājām doties apsveikt mazo, par to caur vecākiem tika paziņots Zanei, kura piekrita, ka ierodamies.

Kad mēs ar dzīvesdraugu ieradāmies vecāku mājās, Zane pat nepanāca pretī mūs sagaidīt, sēdēja virtuvē un runājās ar vīramāti un savu māti, kura bija jau izrakstīta no slimnīcas un arī atbraukusi ciemos. Parasti mēs sirsnīgi apskaujamies, kad satiekamies. Abi jutāmies savādi – it kā nebūtu gaidīti. Vēlāk, pusdienojot, sarunājāmies par dažādām tēmām un Zane paziņoja, ka esot pirms divām dienām nokristījusies – vienīgais veids kā esot pareizi kristīties – pilnīgi iegremdējoties ūdenī. (Zani ticībai bija pievērsusi vecākā māsa, kura ir baptistu ticībā). Pēc šī rituāla Zane saaukstējās (aizkrita ausis un radās iesnas). Brāļa sieva paziņoja, ka lasa Bībeli, ir pievērsusies ticībai, runāja par daudziem dēmoniem, kas esot visapkārt, ieteica mana dzīvesdrauga māsai nevest bērnus uz Disnayland, jo nosaukumā esot iekodēti trīs sešinieki – tā esot sātana zīme utt. Tagad viņa klausoties tikai kristīgo radiostaciju, jo pārējās stacijas pārraida tikai dēmonu mūziku, esot pārdevusi visas savas rotaslietas, atdevusi māsām lielāko daļu no savas garderobes, atstājot tikai pašu nepieciešamāko, jo materiālajām vērtībām neesot nekādas nozīmes, arī mazajai meitiņai līdzi paņemtas tikai pašas vienkāršākās ikdienas drēbītes. Ķermeņu daļas nedrīkstot skūt (ne paduses, ne citas zonas), visam jābūt dabiskam. Mana dzīvesdrauga māsa Zanes meitiņai uzdāvināja skaistu kleitiņu, kura Zani atstāja pilnīgi vienaldzīgu, ar attieksmi paužot, ka materiālās vērtības viņu vairs neinteresē, teica: „paēduši un veseli esam, ko vairāk vajag ?”

Vakara gaitā vēroju Zani, kura bija kļuvusi drūma, nomākta, vienaldzīga, atturīga, smaids viņas sejā neparādījās visu vakaru (man likās, ka viņa pie sevis domā – man ar Jums vairs nav pa ceļam). Arī mazā meitiņa bija sadugusi, nedraudzīga, centās sev pievērst uzmanību, skaļi spiedzot, ja kas viņu neapmierināja, raujot no galda visu, kam varēja piekļūt, citiem mazajiem atņemot rotaļlietas, iekožot utt.

Maza atkāpe – es jau kopš 14 gadu vecuma pastāvīgi lasu garīgo literatūru, cik nu Padomju laikos varēja tai piekļūt (man tagad ir 42 gadi), tagad tā ir plaši pieejama, esmu lasījusi daudz labu grāmatu, tai skaitā arī Satja Sai Baba vēstījumus, līdz pirms 2 gadiem nonācu līdz Gaismas Skolotāju diktātiem, kurus burtiski „apēdu”, tāāādu garīgo lidojumu piedzīvoju pirmo reizi ! Biju arī Tatjanas Mikušinas seminārā Rīgā.

Man Zanei bija daudz ko teikt…, taču mums nebija iespēja pabūt divatā, atbilstošākajā sarunas momentā mazliet pieminēju Gaismas Skolotāju vēstījumu citātus, reinkarnāciju, mūsu evolūcijas mērķi un virzību, taču sastapos ar pretestību – „kas tie tādi par dēmoniem, kāda pārdzimšana ?” utt., jutu, kā sāku satraukties un sarunu pārtraucu, teicu, ka atnesīšu palasīt šos diktātus.

Pēc dažām dienām mana dzīvesdrauga tētim bija dzimšanas diena – nākošajā dienā Zane lidoja atpakaļ uz Angliju. Šoreiz paņēmu līdzi dažus Gaismas Skolotāju diktātus izdrukātā veidā, kurus, pēc saviem ieskatiem, domāju, ka Zanei iesākumā vajadzētu palasīt, kā arī aprakstu par Tatjanu Mikušinu un Gaismas Skolotājiem, arī vairākas īsās lūgšanas. Gribēju arī iedot Šri Činmoja diskā ierakstītu skaistu flautas mūziku, taču pēdējā brīdī pārdomāju, to nepaņēmu līdzi, jo jutu taču, ka nekas no manis dotās literatūras netiks pieņemts un tā arī bija – Zane „uzmeta acis” pirmajai lapai, kur bija apraksts par Gaismas Skolotājiem, izlasīja pāris rindiņas un teica, ka viņai pietiekot grāmatu, ko vest līdzi, pajautāja tikai, vai šajā mājas lapā (sirius-riga.lv) viss iepriekšminētais ir rakstīts un atdeva visu atpakaļ. Piebildīšu, ka Zane gan vīratēvam dzimšanas dienā, gan vīramāsas abiem mazajiem uzdāvināja lūgšanu grāmatiņas.

Nākošajā dienā mana dzīvesdrauga vecāki viņu aizveda uz lidostu, taču viņa neaizlidoja, jo laicīgi nebija nodevusi bagāžu, kurai bija par daudz svara, līdzpaņemtās Bībeles viņa negribēja atstāt, vairs nevarēja paspēt samaksāt par papildu kilogramiem. Atceļā Zane paziņoja, ka palikšot pie savas māsas ģimenes citā pilsētā, palūdza, lai māsasvīrs pabrauc gabaliņu pretī, taču viņam pusceļā mašīnai aptrūkās degviela, palika uz ceļa, un mana dzīvesdrauga vecākiem bija jāiegādājas tuvākajā degvielas uzpildes stacijā degviela, lai māsas vīrs Zani varētu nogādāt pie sevis.

Gribēju pajautāt Elvitas domas – kas varētu tālāk notikt garīgajā attīstībā ar Zani ? Viņa ir ieciklējusies uz māsas doto informāciju, uzskata to par vienīgo pareizo un nevēlas neko citu ne dzirdēt, ne apgūt. Visur saskata dēmonu un sātana klātbūtni, materiālās vērtības viņa ir sākusi pārspīlēti noliegt, sapratnes par kosmosa uzbūvi, mūsu evolūciju utt. viņai nav nekādas, jo trūkst informācijas. Uztraucos par sava dzīvesdrauga brāli – Zanes vīru, kā viņi spēs sadzīvot ? Es redzu, ka Zanes skatījums ir ļoti šaurs un aprobežots, jūtams nosodījums pret apkārtējiem. Arī es esmu tikai garīgā ceļa pašā sākumā, vēl neprotu viņai palīdzēt, arī attālums mūs šķir. Saprotu, ka viņai nav vēl pienācis īstais laiks, lai paplašinātu savu apziņu, taču redzu, ka viņa iet aplamu ceļu.

Kā līdzīgos gadījumos cilvēki ir nonākuši vai nenonākuši pie patiesās sapratnes ceļa ? Elvita, kāds būtu Jūsu skatījums šajā situācijā ? Ko Jūs varētu ieteikt ?

Elvita Rudzāte atbild: Turpmākais Zanes garīgās attīstības ceļš ir atkarīgs tikai no Zanes pašas. Ja Zane ir izvēlējusies iet kristietības ceļu, tas ir apsveicami, šajā aspektā nav nekā nosodāma. Tas arī ir ceļš pie Dieva. Jā, šobrīd daudzi kristieši nepareizi izprot dēmonus, tumšos spēkus, viņiem nav pieejama plašāka izpratne par procesiem, kas notiek Smalkajā plānā, tāpēc dažkārt daži no viņiem, bet ne visi, negatīvi vēršas pret citādi domājošiem cilvēkiem.

Zanes negatīvā un atturīgā reakcija pret tuviniekiem ir saistīta ar to, ka viņai šķiet, ka tuvinieki ir apsēsti ar dēmoniem. Šobrīd Zane jūtas labi tikai to cilvēku klātbūtnē, kuri dzīvo tā kā viņasprāt būtu pareizi dzīvot. Un tā tas ir visiem cilvēkiem, visi mēs vēlamies dzīvot tādā vidē kādu uzskatām par pareizu. Zanes meitiņa ārēji pauž negatīvu attieksmi pret citiem cilvēkiem, kā Skolotājs savai mammai, lai Zane saprastu, ka viņas attieksme pret citādi domājošiem cilvēkiem nav pareiza. Jēzus mācīja mīlēt visus cilvēkus. Jēzus mācīja nenosodīt nevienu cilvēku pat, ja šis cilvēks ir pieļāvis kļūdu. Zane šīs mācības pagaidām nesaprot, bet iespējams vēlāk sapratīs. Ja Zane lasa svētās grāmatas, tad agri vai vēlu viņai skaidrībai vajadzētu nākt.

Zanei ir ļoti smaga karma no iepriekšējām dzīvēm, un šajā dzīvē viņas Gars vēlas izprast ļoti daudzus jautājumus. Jāpriecājas par Zani, ka daļu savas mācību stundas viņa ir sapratusi, vismaz netiklu dzīves veidu, kā viņas māte, viņa nevēlas dzīvot, un labi ir tas, ka viņa spēj piedot savai mātei tagad rūpējoties par to. Vēl Zanei garš ceļš ir priekšā. Labi ir tas, ka viņa vismaz zina par Gaismas Skolotājiem, par informācijas atrašanas avotu. Kad Zanes apziņas līmenis būs gatavs šai informācijai, viņa pati to sāks meklēt. Neko nedrīkst sasteigt. Mēs skolā arī mācāmies no pirmās klases, pēc tam otrajā, trešajā utt. Mēs nekad necenšamies pirmklasnieku pārcelt piektajā klasē. Tieši tāpat tas ir ejot garīgās attīstības ceļu. Ja Zanes Gars grib izprast, kas ir ticības fanātisms, tad viņa, protams, sava kristietības fanātisma dēļ pieļaus kļūdas, bet cerēsim, ka viņa tomēr tās izpratīs, un sapratīs ar ko fanātisms atšķiras no patiesas Ticības. 

Anda uztraucas par savu brāli, Zanes vīru. Cilvēcīgi tas ir saprotams, bet jāsaprot arī tas, ka viņam ar Zani ir cieša karmiska saite. Ja viņam būs grūti kopā ar Zani, tad tās ir viņa neapgūtās mācību stundas, kuras viņa Gars vēlas apgūt šajā dzīvē. Bet nav teikts, ka viņam būs grūti, jo kristietība māca sievai mīlēt savu vīru un būt tam uzticīga. Ja Zane mīlēs savu vīru, tad viņš jutīsies laimīgs, un bērni būs veseli. Ja Zane mēģinās ar radikālām metodēm pievērst savu vīru un bērnus ticībai, tad ģimenē nebūs mīlestības, bet radīsies dusmas, un bērni sāks slimot.

Ko darīt tuviniekiem? Tikai ar izpratni un mīlestību atbalstīt Zani viņas izvēlētajā grūtajā ceļā. Neapvainoties, ja Zane no tuviniekiem novēršas un vairs nevēlas kontaktēties. Ja Zane piespiestu sevi kontaktēties ar tuviniekiem pati pret savu gribu, tad viņa būtu nepatiesa un pārkāptu Dievišķo Patiesības likumu. Ko darīt Zanes vīram, tikai ar mīlestību atbalstīt sievu, un varbūt ir pienācis laiks padomāt par atgriešanos Latvijā. Iespējams Zanes radikālais uzskats pret materiālajiem jautājumiem ir kā skolotājs viņas vīram, ka materiālie jautājumi nav galvenais dzīvē un, ka ir pienācis laiks atgriezties dzimtenē, jo beidzot Zane ir sapratusi, ka cilvēki var dzīvot arī pieticīgāk. Pilnīga materiālo jautājumu noliegšana ir otrs grāvis, bet varbūt viņiem nepieciešams iekrist šajā grāvī, lai saprastu arī materiālo labumu vērtību? Galvenais, nenosodiet Zani par viņas uzvedību un rīcību, jo tanī brīdī jūs būsiet kļuvuši tādi paši kā Zane, kas nepieņem citādi domājošos.