Baiba jautā: Ar vīru audzinām 11 mēnešus vecu meitenīti Mariju. Mums mājās ir mierīga un klusa gaisotne, jo mazulīte ir vienīgā un gan es, gan
mans vīrs ar viņu ikdienā dzīvojamies. Dažkārt pie mums viesojas brālēni, kas ir 2 – 3 gadus veci puikas. Viņi skrien, kliedz, dzīvojas kā jau bērni, bet mirklī, kad tie pienāk Marijai klāt, izrauj no rokām mantas, vai sit viens otram un spiedz, lai kaut ko panāktu. Es to nespēju pieņemt un nezinu kā, lai rīkojas. Vai tas nozīmē, ka Marija to visu mācās darīt? Vai tas atkarīgs no katra bērna individuāli kāda ir viņu uzvedība?
Elvita Rudzāte atbild: Tās ir mācību stundas Marijai un viņas vecākiem. Marija aug “siltumnīcas apstākļos” – par viņu rūpējas, viņu mīl, mājās ir harmonija. Ja vecāki sargās Mariju no negatīvā, tad Marijā var izveidoties maldīgs priekšstats par dzīvi. Viņai var likties, ka dzīvē viss ir skaisti, labi un mierīgi, bet brīdī, kad viņa sastapsies ar realitāti (bērnudārzā, skolā, darbā), tas viņai radīs milzīgu traumu psihē. Ja nesagatavots bērns sastopas ar negatīvo, viņš var saslimt ar dažādām nervu slimībām.
Protams, tas nenozīmē, ka Marijas mātei ir jānoskatās kā brālēni Marijai dara pāri. Mātei savs bērns ir jāaizstāv, lai bērns justu, ka viņš savā problēmā nav pamests viens, bet tas ir jādara ar mīlestību, lai Marija redzētu, ka visu negatīvo var harmonizēt ar mīlestību. Piemēram, ja brālēni savā starpā ķildojas, tad Marijas mātei jāmēģina puikām izskaidrot kāpēc nevajadzētu ķildoties, kāpēc strīds ir radies un kā strīdu atrisināt mierīgā veidā. Marija mācīsies no mātes piemēra, ka visas problēmas var mierīgi atrisināt. Ja brālēni atņem Marijai mantu, tad Marijas mātei ir jāizskaidro Marijai, ka brālēni nesaprot, ka viņi pieļauj kļūdu un, ka Marija jau var arī padalīties ar savu mantu. Marijai caur šo piemēru ir jāiemācās, ka tā nedrīkst darīt – nedrīkst ar varu, neprasot kādam kaut ko atņemt, bet to viņa varēs saprast tikai tad, kad izjutīs kā cilvēks jūtas, kad viņam kaut ko atņem, neprasot viņa viedokli.
Ja Marijas māte aizliegs brālēniem ciemoties pie Marijas, tādējādi pasargājot Mariju no it kā sliktas vides, tad jārēķinās, ka neapgūtās mācību stundas var atnākt citā veidā – tās var atnest līdzi nākamais bērniņš, kurš nebūs tik mierīgs kā Marija, kurš būs ļoti aktīvs un neklausīs savus vecākus, lai parādītu vecākiem un māsai, ka pasaulē eksistē arī sliktais. Es neapgalvoju, ka tā būs, bet tāda varbūtība pastāv, jo mēs visi attīstāmies caur slikto. Tāpēc dzīvē gandrīz līdzsvarā pastāv labais (51%) un sliktais (49%).
Katram bērnam, piedzimstot ir savs raksturs, kurš kā summa veidojas no iepriekšējās dzīvēs apgūtajām un neapgūtajām mācību stundām. Vide, kurā bērns dzīvo attīsta raksturu uz labo vai slikto pusi. Tas nozīmē, ka mierīgiem, harmoniskiem vecākiem var piedzimt ļoti aktīvs bērns, kas it kā ar varu izsit vecākus no līdzsvara, un otrādi – ļoti aktīviem vecākiem var piedzimt pavisam mierīgs un lēns bērns, lai parādītu aktīvajiem vecākiem, ka pasaulē visi cilvēki nav vienādi. Tātad bērna uzvedību ietekmē gan bērna raksturs, gan vide, kurā viņš dzīvo.
Visi Skolotāji māca, ka bērni ir jāsargā no sliktas vides. Es tam piekrītu, bet nedrīkst pārspīlēt ar šo jautājumu. Bērnam ir jāiepazīst sliktais, jo citādi bērns “pazudīs dzīvē”. Tas ir līdzīgi kā dzīvnieki, kuri ir piedzimuši nebrīvē pie cilvēkiem, ja šo dzīvnieku nesagatavotu palaiž brīvībā, viņš aiziet bojā.
Sociālais uzņēmums “DVĒSELES MIERS” aicina piedalīties sevis dziedināšanas programmā “GARĪGĀ PRAKSE – MANA IKDIENA” attālināti, reizi nedēļā, svētdienās, no 2024.g. no 27. oktobris – 8. decembris, plkst.19.00-21.00. Vislabākais palīgs cilvēkam ir cilvēks pats sev. Ikdienā strādājot ar Lasīt vairāk …