Bezcerības izjūta ir emocionāla reakcija uz to, kā mēs uztveram sevi, apkārtējos apstākļus un nākotni. Kas jūtas nomākts, tam rodas bezcerības izjūta, cilvēks pārstāj kaut kam ticēt vai arī savā nomāktībā sāk dusmoties uz neuzticamiem cilvēkiem. Sekas ir gripa un sūdzības par galvas sāpēm. Šos cilvēkus tracina tukša tērgāšana, viņi kļūst nemierīgi, ja nevar izteikt savu viedokli.
Bezcerības izjūta rodas no neticības sev. Ja cilvēks netic sev, tam, ka viņš varēs pārvarēt grūto situāciju, viņā veidojas bezcerības izjūta. Ticības sev trūkums veidojas no tā, ka cilvēks neprot sev piedot, sevi mīlēt un nevēlas sevi mainīt.
Cilvēks arī pats sev var palīdzēt, ja viņš izanalizē savu dzīvi un izprot savas bezcerības izjūtas patieso cēloni. Vairumā gadījumu tās ir vēlmes, kas jāapzinās un no sevis jāatbrīvo.
Dzīves analīzi var veikt, atbildot uz jautājumiem:
Kas manī ir radījis bezcerības izjūtu?
Kāda mācību stunda tā ir?
Ko šī mācību stunda man grib iemācīt?
Kādus stresus es esmu sev piesaistījis?
Kas man ir jādara, lai apgūtu mācību stundu?
Kad esat izpratis neapgūto mācību stundu, tad lūdziet piedošanu savam ķermenim, ka ar stresiem esat tam nodarījis pāri. Lūdziet piedošanu bezcerības izjūtai, ka esat to turējis savā cietumā. Iztēlojieties, ka palaižat savu bezcerības izjūtu brīvībā, ka jūs to atdodat Dievam… Atcerieties, ka Dievs vienmēr palīdz, ja tikai viņam lūdz palīdzību.
Ir ļoti svarīgi saglabāt cerību arī smagos apstākļos. Austriešu psihiatrs Viktors Frankls koncentrācijas nometnē bija novērojis, ka ieslodzītie, kuri zaudēja cerību, drīz vien aizgāja bojā. Taču visniecīgākais cerības stariņš – baumas par uzlabotu pārtiku vai iespējām bēgt – vairākiem koncentrācijas nometnē ieslodzītajiem palīdzēja izdzīvot pat sistemātiska terora apstākļos.
Lai vieglāk būtu gūt ticību sev, jāatceras, ka pasaulē nav tik daudz tumsas, lai izdzēstu gaismu, kas rodas no vienas mazas svecītes. Patiesības gaisma vienmēr izlaužas cauri tumsai.
Lai kas arī jūsu dzīvē notiktu, vienmēr atcerieties, ka Dievs nekad ne no viena nenovēršas. Visas grūtības, problēmas, ar kurām dzīves ceļā sastopaties, ir nepieciešamas, lai jūsu Gars attīstītos, lai jūs kļūtu dzīves gudrāki. Pakļaujot jūs dažādiem pārbaudījumiem, Dievs parāda savu mīlestību. Cilvēkam dzīve uzliek tādus pārbaudījumus, kādus viņš spēj izturēt. Dzīve nekad cilvēkam neuzliek lielākus pārbaudījumus, nekā viņš spēj izturēt, tāpēc, ja jūs dzīve pārbauda ar ļoti smagiem pārbaudījumiem, tas nozīmē, ka jūs esat garīgi nobriedis, lai tiktu ar tiem galā. TICĪBA LABAJAM vienmēr dos jums spēku pārvarēt grūto pārbaudījumu. Ja glabāsiet savā sirdī ticību, jums nebūs jāraud par grūto dzīvi, jūs nonāksiet tur, kur jums ir jānonāk un sasniegsiet to, kas ir jāsasniedz.
sending...
