Kas ir raksturs? 09.01.2014

Raksturs ir dzīves pieredzes summa. Šī summa ietver visu iepriekšējo mūžu un tagadējās dzīves pieredzi. Atbilstoši iepriekšējo dzīvju pieredzei, lai iemantotu pilnīgu gudrību, mums nepieciešama vēl lielāka pieredze, tāpēc meklējam un atrodam vecākus, kas mums piedāvā šos pārbaudījumus. Tāpat arī dzīvesbiedru, draugus, dažādus notikumus. Mēs mācāmies caur slikto un labo. Raksturs veidojas, uzkrājot īpašības no dzīves uz dzīvi. Iepriekšējo dzīvi jūs noslēdzāt ar tādu raksturu, kāds tas jums bija, kad piedzimāt šajā dzīvē, bet jūs piekritīsiet, ka šodien jūsu raksturs ir ievērojami mainījies, salīdzinot ar to, kāds tas bija pirms vairākiem gadiem. Jūsu raksturs vēl mainīsies, jo to ietekmē vide, kurā jūs dzīvojat, jūsu garīgā attīstītība un citi faktori.

Mans Skolotājs Šri Satja Sai Baba par raksturu saka: „Raksturs ir ideāla domu, vārdu un darbu harmonija, ja jūs sakāt to, ko domājat, bet to, ko runājat, to arī domājat. Tas ir raksturs. Muļķis ir tāds cilvēks, kura domas nesakrīt ar vārdiem un darbiem. Raksturs ir pats galvenais. Bezrakstura cilvēka dzīve ir līdzīga caurai krūzītei. Tajā nevar noturēties ūdens. Tieši tāpat izmeklētas cilvēka īpašības nevar saglabāties bezrakstura cilvēka dzīvē. Bezrakstura cilvēks var krist līdz dzīvnieka līmenim. Dažkārt dzīvnieki pat ir labāki par cilvēkiem, jo savā uzvedībā ievēro noteiktus likumus un ierobežojumus.

Politika bez principiem, zinātne bez cilvēciskuma, komercija bez tikumības un izglītība bez rakstura ir ne tikai bezjēdzīgas, bet arī bīstamas. Es atkal un atkal atkārtoju: izglītības kopsavilkums ir raksturs, kultūras kopsavilkums ir pilnība, zināšanu kopsavilkums ir mīlestība, gudrības kopsavilkums ir brīvība. Ja sirdī mīt patiesums, raksturs ir jauks, ja raksturs ir jauks, mājās ir harmonija, ja mājās ir harmonija, nācijā ir kārtība, ja nācijā ir kārtība, pasaulē ir Miers!”

Tātad, ja jūsu domas, vārdi un rīcība nesakrīt, tas nozīmē, ka jūs esat bezrakstura cilvēks. Tas gan nenozīmē, ka jums nepiemīt raksturs, bet tas nozīmē, ka jūsu raksturā ir negatīvas īpašības, no kurām ir jāatbrīvojas, jo, ja jūs no tām neatbrīvosieties, tad sirdī jūs nevarēsiet būt patiesi, līdz ar to mājās nebūs harmonijas, nācijā nebūs kārtības un pasaulē nebūs Miera. Mēs katrs kā indivīds esam atbildīgi par to, kas notiek mūsu mājās, darbā, valstī un pasaulē. Mēs gan dažkārt domājam, ka par to ir atbildīgi valsts vīri, bet tā tas nav. Valsts vīri ir mūsu atspulgs. Diemžēl tādi nu mēs esam. Pēc katrām vēlēšanām mēs dusmojamies uz ievēlētajiem politiķiem, bet kurš tad viņus ievēlēja? Mēs. Tāpēc vispirms mainīsimies paši, tad mēs redzēsim, kā visa valsts, ieskaitot politiķus, mainās. Tāpēc mums ir ļoti jāpadomā par Telugu rindās teikto: „Bez rakstura jūs esat sliktāks par pērtiķi. Nācijas prestižs ir atkarīgs no tās tikumības. Nācija ir pelnījusi nācijas nosaukumu tikai tad, kad tā tiešām ievēro augstus standartus tikumībā un individualitātē.” Es domāju, ka mūsu nācijas galvenā problēma ir tā, ka mēs neievērojam cilvēcisko vērtību – patiesību, tāpēc mūsu rīcība nav tikumīga. Lai arī daži cilvēki ziedo savu naudu, lai aizkavētu latviešus izbraukt uz dzīvi ārzemēs, viņi savos vārdos nav patiesi, jo vairāk uztraucas nevis par citu labumu, bet paši par savu īpašumu, tādēļ viņu rīcība nav tikumīga, un viņu ziedotā nauda bezmērķīgi „aizlido vējā”.

Jūs noteikti esat bijuši arī citās valstīs un ievērojuši, ka dienvidnieki ar savu temperamentu atšķiras no cilvēkiem, kuri dzīvo ziemeļos utt. Vai mums latviešiem visiem ir vienāds raksturs? Nē, bet tomēr mūsu raksturā ir iezīmes, kuras raksturīgas visai mūsu nācijai, protams, ar atsevišķiem izņēmumiem.

Sai Baba par raksturu atšķirību saka: „Mēs varam izdalīt divus rakstura aspektus: 1) individuālais raksturs; 2) nacionālais raksturs. Individuālais raksturs parādās uzvedības noteikumos. Patiesai nācijai jābūt raksturam. Bez tā jūs esat sliktāki par pērtiķiem.” Mums kā nācijai būs raksturs, ja mēs attīstīsim savu individuālo raksturu. Atcerieties, ka ar iekšējām bailēm mēs esam vāji un bezpalīdzīgi. Vājš cilvēks neko nevar sasniegt šajā dzīvē. Jābūt drosmīgam un bezbailīgam savā pārliecībā, bet, lai mēs tādi varētu būt, mums ir jātic pašiem sev. Ticība sev ir galvenā bagātība. Tā ir nepieciešama ikvienam bez izņēmuma. Ja jums piemitīs šīs īpašības, tiksiet galā ar ikvienu uzdevumu.

Pastāv atšķirība starp optimistu un pesimistu. Ekonomiskās krīzes laikā optimists būs apmierināts par to, ka ir paēdis, kaut arī nevar atļauties iegādāties jaunu apģērbu, bet pesimists bēdāsies, ka nauda pietiek tikai ēdienam. Nevajag dot vaļu pesimismam, jums jābūt apmierinātiem par to, kas jums ir. Ar šo apmierinātību var sasniegt visu.

Autore: Elvita Rudzāte