Ko darīt – atdot bankai parādu vai nokārtot maksātnespējas procesu? 11.01.2014
Jana jautā: Vēlos uzzināt Jūsu domas par maksātnespējas procesu. Mums ar vīru ir bankā kredīts, kuru ņēmām dzīvokļa iegādei tā sauktajos labajos laikos. Toreiz dzīvoklim bija daudz lielāka vērtība nekā tagad. Kaut arī dzīvokli pirkām sev dzīvošanai, nevis peļņas nolūkos, tomēr darījām toreiz to tādēļ, ka “tā darīja visi”. Un mūsu prāts arī toreiz teica, ka mums vajadzīgs savs īpašums. Reizēm ir bijušas īslaicīgas problēmas samaksāt mēneša maksājumu, taču tas nekad nav darīts ļaunprātīgi. Vienmēr esam godprātīgi centušies to samaksāt un darām to arī vēl šobrīd. Šobrīd mūsu finansiālā situācija arvien uzlabojas un ikmēneša maksājumu varam samaksāt viegli. Tomēr, mani vecāki, ieguvuši informāciju no kādas paziņas par maksātnespējas procesu, cenšas mūs ar vīru uz to pierunāt, pamatojot ar to, ka dzīvoklim vairs nav tās vērtības, par kuru mēs to iegādājāmies un nav jēgas vēl turpmākos 25 gadus maksāt milzīgas summas, ja no kredīta var atbrīvoties pāris gadu laikā, banka jau tāpat uz mūsu rēķina esot nopelnījusi u.tml.
Mums ar vīru abiem pirmā reakcija uz šo ierosinājumu bija noraidoša. Taču pagaidām mums grūti izprast, vai šī reakcija ir kā brīdinājums, ka nedrīkst atteikties pildīt pienākumu, kuru esam uzņēmušies, vai tīri praktiski bailes no tā, ka pēc šāda procesa vairs nekad uz kredīta neko (pat ledusskapi) nopirkt nevarēsim, nedrošība par nākotni, jo varbūt finansiālu atbalstu vajadzēs mūsu bērniem izglītībai. Varbūt Jūs varētu palīdzēt mums šajās pārdomās, sniedzot savu viedokli par maksātnespējas procesu.
Elvita Rudzāte atbild: Es neatbalstu domu – ar maksātnespējas palīdzību atbrīvoties no parāda, ja ir iespēja parādu nomaksāt. Maksātnespējas process ir domāts tiem, kuri patiešām nevar nokārtot savas saistības, bet parasti ir tā, ka ir iespējams abām pusēm vienoties, lai nokārtotu saistības. Ja tomēr šādu iespēju nav, tad maksātnespējas process ir risinājums.
Visi parādi ir jāatdod pat, ja tie ir radušies muļķības pēc. Mēs visi dzīvē pieļaujam kļūdas un par to nākas agrāk vai vēlāk samaksāt. Tie, kuri izvairās atdot savus parādus, būs spiesti tos atdot vēlāk – šajā dzīvē vai nākamajās dzīvēs. Pie tam vecāki savus parādus enerģētiski nodod saviem bērniem un mazbērniem. Neviens nevar izbēgt no parādu atdošanas.
Es saprotu, ka ir dusmas uz bankām, kuras uz citu nelaimes ir iedzīvojušās, jo nevienam nav noslēpums, ka krīzes laikā bankas izveidoja savus meitas uzņēmumus un izsolēs par lētu cenu nopirka īpašumus, kurus banka atņēma. Daļa no šiem īpašumiem ir jau pārdota par ļoti labu cenu, faktiski banka ir nopelnījusi, bet cilvēks ir parādnieks gandrīz uz visu mūžu, ja viņš neuzsāk maksātnespējas procesu.
Tomēr mēs nedrīkstam nosodīt banku, tā ir viņu izvēle. Man žēl ir to bankas īpašnieku un vadošā personāla, kas piekopa un turpina piekopt šādu politiku, jo iespējams (to mēs nezinām, to zina tikai Dievs) viņi uz sevi ir uzņēmušies smagu karmu, kura arī būs jāizpērk šajā vai nākama’jās dzīvēs.
Atcerieties, ka dzīvē viss ir taisnīgi. Ja kādam ir jāsaskaras ar bankas negodīgo rīcību, tad viņš to ir pats nopelnījis ar savu negodīgo rīcību šajā vai iepriekšējās dzīvēs. Tāpēc, lai izpirktu šo kļūdu, labāk ir visu mūžu bankai maksāt parādu, atstrādājot karmu un zinot, ka nākamajās dzīvēs šāda problēma vairs nepiemeklēs. Mēs nedrīkstam domāt tikai par šo dzīvi. Mēs ar savu rīcību šajā dzīvē, ietekmējam mūsu nākamās dzīves un mūsu bērnu, mazbērnu dzīves. Mēs visi vēlamies būt laimīgi, bet mēs paši esam savas laimes kalēji.
Sociālais uzņēmums “DVĒSELES MIERS” aicina piedalīties sevis dziedināšanas programmā “GARĪGĀ PRAKSE – MANA IKDIENA” attālināti, reizi nedēļā, svētdienās, no 2024.g. no 27. oktobris – 8. decembris, plkst.19.00-21.00. Vislabākais palīgs cilvēkam ir cilvēks pats sev. Ikdienā strādājot ar Lasīt vairāk …