Kas potenciāli var piemeklēt tos, kas nedalās ar naudu un mantu? 10.04.2019

Evija jautā: Klausoties Jūsu video, izpratu, ka bagātiem cilvēkiem ir slikta karma, vēlos precizēt, kā ir ar cilvēkiem, kuri nav bagāti stāvus, bet ir turīgi, un nopelna pietiekami, tomēr dalīties nemēdz, respektīvi, skaita katru kapeiku, un rada izbrīnu ar to, bieži sastopu cilvēkus ar mazākiem ienākumiem, un tie ir ļoti sirsnīgi un dalās savā matērijā, kas mani pārsteidz! Kamdēļ tā notiek, kas var potenciāli piemeklēt tos, kas tomēr nedalās tā kā to vajadzētu, ja reiz
Dievs ir iedalījis tiem finansiālus resursus…

Elvita Rudzāte atbild: Ne man spriest, kas ar katru notiks, jo to zina tikai Dievs. Karmas likums ir ļoti sarežģīts ar ļoti daudz niansēm, tāpat katram cilvēkam šajā dzīvē ir jāapgūst savas mācības. Piemēram, ja cilvēkam ir jāiemācās taupīt, tad pareizi viņš rīkosies, ja apdomās katru ieguldījumu.

Bieži cilvēki, daloties ar to, kas viņiem ir, ir izšķērdīgi. Vienmēr ir jāprot novērtēt situāciju, vai būs pareizi atbalstīt šo lūgumu, vai tas patiešām ir saprātīgs lūgums un dod labāko labumu kādu var dot. Tas ir ļoti grūts uzdevums visiem tiem, kas dala finanšu resursus, jo bieži viņu dotais tiek izmantots savtīgos nolūkos. Tāpēc jābūt ir ļoti gudriem, izprotot, kad patiešām nedrīkst atteikt palīdzību un kad labāk ir to atteikt, lai palīdzības prasītāji par kaut ko aizdomātos.

Piemēram, kad es viesojos Indijā pie sava Skolotāja Avatāra Šri Satja Sai Babas, tad Viņš īpaši uzsvēra, lai ubagiem nedod naudu, bet lai šo naudu iegulda labdarības fondā, kas palīdz ubagiem. Kāpēc bija tāds norādījums? Tāpēc, ka Indijā ubagošana ir profesija, un daudzi cilvēki no mazotnes speciāli tiek sakropļoti, lai viņi varētu šajā profesijā strādāt. Dodot naudu ubagiem, tiek veicināta šīs profesijas attīstība un bērnu sakropļošana. Pie tam Sai Baba ubagiem bija uzcēlis ēkas dzīvošanai, Viņš nodrošināja ēdināšanu un apģērbu tikai ar vienu nosacījumu, ka ubagi nāk no rītiem un vakaros uz daršanām (kaut kas līdzīgs kopīgām lūgšanām, tikai tajās indieši dzied vēdas līdzīgi kā mēs visi kopā dziedam dziesmas svētkos). Ubagiem domātās ēkas stāvēja tukšas, ubagi neizmantoja šo iespēju, bet pilsētas ielas bija pilnas ar ubagiem. Tas arī bija pierādījums, ka patiesībā ubagošana ir profesija.

Ļoti bieži ir tā, ka skatoties cilvēka acīm, šķiet, ka otrs pieļauj kļūdu, bet Dieva acīs var tā nebūt, jo tikai Viņš zina kāda katram loma šajā dzīves spēlē, un otrādi, skatoties cilvēka acīm šķiet, ka rīkojies pareizi, bet Dieva acīs tā ir liela kļūda. Iesaku ievērot teicienu: “Neskaties otram kabatā.” Šī teiciena būtība –  skaties uz sevi un domā, vai pats savus resursus pareizi tērē, vai palīdzi tiem, kam vajadzētu palīdzēt un vai neatsakies no Dieva dotām iespējām.