Kāds ir jutīgu cilvēku dzīves uzdevums? 18.01.2014
Mārtiņš jautā: Vēlējos uzzināt par jūtīgiem cilvēkiem. Kāpēc citi ir jūtīgāki un citi ne tik jūtīgi? Kāds ir uzdevums jūtīgajiem šajā pasaulē? Ko jūs ieteiktu jūtīgiem cilvēkiem, kā vieglāk dzīvot? Pats esmu diezgan jūtīgs, viss man sagādā stresu un līdz ar to dzīves kvalitāte ir nekāda, un ļoti daudz veselības problēmas no tā rodas. Pirms pusotra gada pārplīsa kuņģa čūla, tagad turpinu mocīties ar traku gastrītu. Man ir 28 gadi. Paldies jums ka liekat daudz noderīgus rakstus šajā mājas lapā, tiešām daudz noderīga.
Elvita Rudzāte atbild: Ja cilvēks ļoti pārdzīvo visu apkārt sev notiekošo, tas nozīmē, ka viņā ir liels stress “bailes, ka mani nemīl”. Viņš cenšas izpatikt apkārtējai pasaulei, bet tas viņam neizdodas un rada jaunus pārdzīvojumus. Cilvēks iekšēju mieru gūst arvien labāk izprotot dzīvi.
Piemēram, Mārtiņš min savas veselības (kuņģa) problēmas. Kuņģis ir cilvēka personības kvalitāti raksturojošs orgāns. Kuņģis ir cilvēka vienatnes jeb uz ego vērsts orgāns. Tas nozīmē – tajā sakrājas viss, kas ir saistīts ar viņu kā personu, un tas nevar nekur pazust, pirms problēma nav atrisinājusies. Kuņģis simbolizē darba sākumu. Kuņģis saslimst, ja cilvēks liek sev strādāt vai arī, ja cilvēkam ir bailes sākt darbu. Kas baidās sākt darbu, tā kuņģis ir spastisks. Kas nevēlas sākt darbu, tā kuņģis neizdala kuņģa sulu, bet, kas darbu un darīšanas sāk dusmojoties, tam vispirms rodas kuņģa gļotādas iekaisums – gastrīts. Ja dusmas pastiprinās, rodas kuņģa čūla. Ja kuņģa čūla pārplīst, tas nozīmē, ka dusmas ir radījušas atriebīgas domas. Ja dusmas pāraug ļaunprātīgā naidā, kuņģa čūla pārtop par vēzi.
Apskatīsim kuņģa saslimšanas procesu sīkāk: mutē notiek ēdiena sasmalcināšana un sakausēšana. Kuņģī notiek pārtikas sadalīšana barības vielās. Ja cilvēks ir apmierināts ar sevi, tad izdalās tieši tik daudz kuņģa sulas, cik nepieciešams ēdiena sagremošanai, bet, ja bailes būt vainīgam ir tā nospiestas, ka tās kļuvušas par apziņu, ka esmu vainīgs, kuņģa sula vai kuņģa skābe izdalās tikpat lielā mērā vairāk. Apziņa, ka esmu vainīgs, jau ir sevis vainošana. Kuņģa saslimšana rāda, ka cilvēks uzskata sevi par vainīgu darba darīšanā. Lai izpirktu savu vainu, viņš liek sev kaut ko darīt, un, jo vairāk viņš liek, jo smagāka slimība. Cilvēkam, kuram ir vainas apziņa, kārojas ēst kaut ko skābu, jo tas līdzsvaro vainas apziņu. No brīža, kad viņš sāk sevi vainot, rodas pārlieku liela skābju izdalīšanās un gastrīts ar lieko skābju izdalīšanos. Vainas izjūtai pāraugot apvainojumā, kuņģī palielinās skābe neatkarīgi no tā, vai cilvēks vaino sevi vai citus. Atšķirība tikai tā, ka, vainojot sevi, cilvēks nopelna dziļāku un sāpīgāku čūlu. Skābais ir vainas apziņa un skābe ir vainošanas enerģija. Pārāk liels skābes daudzums kuņģī ir pārlieka vainas apziņa. Tā ir nežēlība pret sevi, kas rada kuņģa čūlu. Kuņģa čūla veidojas, ja cilvēks liek sev pacelties pāri bailēm, liek sev sākt darbu. Katru rītu atkārtojas viens un tas pats, līdz rezultāts ir kuņģa čūla. Čūla sāk asiņot, ja cilvēks sāk sevi piespiest kādam atmaksāt. Tas, kurš perina atriebību, šausmīgas kuņģa asiņošanas dēļ var nomirt, lai gan viņš vēl neko nav izdarījis.
Tātad Mārtiņam ir jāmaina attieksme pret sevi un nodarbošanos. Viņam ir jāatbrīvojas no savas vainas izjūtas, bet īpaši no bailēm “mani nemīl”. Viņam ir jāizprot labāk dzīve.
Kamēr cilvēks nesāks izprast dzīvi, viņu tajā notiekošie notikumi satrauks un radīs stresus. Tomēr rodas loģisks jautājums, kāpēc citi cilvēki, kuri neizprot dzīvi un pat neko necenšas izprast, dzīvo mierīgu un bezrūpīgu dzīvi? Tāpēc, ka viņu Gars vēl nav sasniedzis tādu attīstības līmeni, lai sāktu izprast dzīvi. Mārtiņa Gars ļoti vēlas izprast dzīvi, kļūt dzīves gudrāks, tāpēc viņa ķermenis reaģē.
Cilvēki, kuri ir ļoti jutīgi, iepriekšējās dzīvēs ir sasnieguši augstu apziņas līmeni. Viņi spēj just un uztvert to, ko citi vēl nespēj. Taču, jo Dievs tev vairāk ir devis, jo Viņš vairāk no tevis prasa. Cilvēkam ar īpašu jutīgumu ir jāattīsta šī spēja, lai palīdzētu citiem nevis, lai grautu savu veselību. Tāpēc šiem cilvēkiem garīgas attīstības ceļš jeb dzīves izpratnes ceļš ir ļoti svarīgs. Jutīga cilvēka dzīves uzdevums ir kalpot cilvēcei, palīdzēt tai kļūt labākai, ievērojot Dievišķos jeb Dzīves likumus.