Par nesavtīgu mīlestību, pazemību, samierināšanos un piedošanu attiecībās 23.01.2014
Videga jautā: Paldies par jaukiem rakstiem, kas sniedz atbildes un reizē mulsina un liek domāt… Gribu uzdot arī savu pirmo jautājumu. Šķiet gan, ka būs jautājumu virkne… Šoreiz par nesavtīgu mīlestību, par pazemību, samierināšanos un piedošanu attiecībās.
To jau esmu sapratusi, ka visgrūtākais uzdevums mūsu nemirstīgajām dvēselēm, šīs zemes dzīves ietvaros spēt nesavtīgi mīlēt, paciest un piedot. Brīžiem šķiet, ka tā ir kā māksla, kas ne visiem ir saprotama un ne visiem ir talants ar to nodarboties. Kā apgūt šo mākslu, vai ir robeža līdz kurai jāpacieš pāridarījumi, vai tie ir jāatzīst, jāpieņem, jālūdz piedošana un saprotot to visu var pateikt – Paldies, es sapratu, ļaujiet man iet tālāk? Vai arī jāsamierinās un jāpaliek esošajā situācijā, lai pacietīgi izpirktu savu karmas algu? Kas var izmērīt un izskaitļot katram, cik ilgs ir ciešanu laiks? Kā var zināt, ka esmu izcietis un varu sākt jaunu posmu? No kā tas ir atkarīgs? Kādām būtu jābūt sajūtām?
Daudzos rakstos es pamanu vārdu savienojumu „bail būt nemīlētam?”, no kurienes tas rodas, kāpēc mums tik ļoti trūkst mīlestības sevī un kā to vairot? Jā, mīlot sevi, vairojot mīlestību citos, bet vai tiešām ir iespējams mīlēt visus vienādi – šeit uz zemes, šajos „miesas mētelīšos” ietērptiem? Kur mēs kā Dievišķas dvēseles tik ļoti pazaudējam šo spēju nesavtīgi mīlēt jebkuru, jebkuros apstākļos? Reizēm šis jautājums tik ļoti mulsina – īpaši domājot par attiecībām. Palikt, iet tālāk, ja iekšējā sajūta to liek, zinot, ka otrs nesaprot to tā kā es? Vai nav tā, ka pašam sevī jāatrod tā dvēseles skaidrība un jāsaprot kā rīkoties? Es gribētu ticēt, ka atbildes, kas skar mūsu dzīvi ir te pat – mūsu sirdīs, tikai mēs tās paši nedzirdam, neticam sev, gribam, lai kāds cits tās pasaka priekšā? Kā, lai cilvēks sajūt pareizās atbildes savā dzīvē uz būtiskiem jautājumiem? Kādā no rakstiem bija atbilde, ka situācijā, ja laulātie šķiras, nav apgūta mīlestība, vai tas ir attiecināms uz visiem gadījumiem? Vai ir pieļaujams, ka attiecīgās laulības ir kā mācību stunda, kuru izejot, ir iespēja satikt sev dvēseliski tuvāku cilvēku, vai jāsamierinās ar esošo situāciju līdz mūža galam? Protams, ne vienmēr abi saprot vienādi, kas ir jāiemācās, jo katrs apgūst savu mācību vienās un tajās pašās attiecībās.
Elvita Rudzāte atbild: Ja cilvēks pieļauj, ka viņam dara pāri, nekādus secinājumus neizdara, norakstot to, ka tā ir viņa karma, tad viņš nekļūst dzīves gudrāks, bet mēs visi piedzimstam, lai caur dzīves grūtībām attīstītos Garā jeb lai kļūtu dzīves gudrāki. Pāridarījumi nevis ir jāpacieš un ar tiem jāsamierinās, bet gluži otrādi – ar tiem nedrīkst samierināties un tie ir jāatbrīvo.
Kā to izdarīt?
1) Vispirms ir jāsaprot, ka es pats esmu sev piesaistījis grūtu situāciju. Viss, kas ar mums notiek, ir absolūti taisnīgi. Mums ar pazemību Dieva priekšā ir jāpieņem grūtās situācijas kā mūsu neapgūtās dzīves mācību stundas, kā mūsu dzīves skolotāji.
2) Pēc tam ir jāizprot kāpēc es esmu piesaistījis šo partneri, kas man ir jāiemācās, jo skaidrs ir tas, ka tikšanās nebija nejauša. Lai saprastu savu neapgūto mācību, nepieciešams saprast, kas man otrā cilvēkā neapmierina un kaitina. Tās ir manas neapgūtās mācību stundas.
3) Tad ir jāmēģina izprast savas neapgūtās mācību stundas. Sirds dziļumos katrs zina atbildes uz visiem jautājumiem, bet var gadīties, ka nespējat savu sirdsbalsi saklausīt. Tādā gadījumā jāmeklē palīdzība no malas pie dzīves izpratnes skolotājiem.
4) Kad esat izpratis savu neapgūto mācību stundu, tad piedodiet pāridarītājam un lūdziet piedošanu, ka neapzināti esat viņu izprovocējis uz nepareizu rīcību, lai kļūtu dzīves gudrāks. Cilvēks piedošanai atveras tikai tad, kad ir izpratis mācību stundu. Ja mācība nav izprasta, cilvēks sevī tur aizvainojumu un nespēj līdz galam piedot.
5) Pēc tam praktizējiet kādu garīgo praksi, kura jums ir pieņemama, lai dzēstu karmisko saiti ar partneri. Iesaku lasīt Apskaidrošanās lūgsnu. Neaizmirstiet lūgt palīdzību Dievam, Augstākajiem spēkiem, jūsu Skolotājam, lai palīdz jums izprast neapgūto mācību stundu un atbrīvo no karmas. Dažiem cilvēkiem lūgšanas ir jāveic vairāk kā gadu, to cītīgi darot katru dienu.
6) Kad praktizējot garīgo praksi, sirdī sajutīsiet mieru, tas nozīmē, ka jūsu sirds ir atvērusies mīlestībai. Sūtiet no sirds savam partnerim mīlestības enerģiju. Dariet to katrā brīvā brīdī, kad jums ir laiks. Sūtot nesavtīgu mīlestību, jūs sajutīsiet, ka arī pats tiekat mīlēts, jūs beidzot sajutīsiet mīlestību visapkārt un bailes “mani nemīl” pašas pazudīs kā nebijušas. Jūs vairs nejutīsiet mīlestības trūkumu.
7) Ja esat visu veikuši nesavtīgi un no sirds, bet pāridarījumi turpinās, tas nozīmē, ka mācību stunda nav izprasta. Skolotājs (nepatīkamā situācija) aiziet, kad skolnieks (kas cieš no pāridarījuma) ir izpratis neapgūto mācību stundu. Kā var zināt, kad skolotājs aiziet? Nepatīkamā situācija, pat ja viņa turpinās, viņa vairs nesagādā ciešanas vai nepatīkamā situācija pazūd, jo partneris ir sācis pats no sevis mainīties. Nemēģināt pāraudzināt partneri, jums tas neizdosies. Jūs varat mainīt tikai sevi, tad mainīsies arī partneris.
No savas pieredzes varu teikt, ka tie cilvēki, kuri tiešām ievēro šos 7 punktus, piedzīvo attiecībās jaukus brīnumus. Šķiršanās nav nepieciešama, jo problēmas aiziet. Ne velti Jēzus ir teicis: “Ko Dievs ir savedis kopā, to Dievs var tikai šķirt.” Tāpēc es neatbalstu šķiršanās. Tāpēc es saku, ka šķiroties karma netiek atstrādāta un nākamajā dzīvē atkal būs jauna tikšanās, jauni kopīgi pārdzīvojumi. Nav teikts, ka atkal būsiet partneri, var gadīties, ka būsiet vecāka un bērna attiecībās vai brāļa un māsas attiecībās, bet šīs attiecības būs grūtas. Dievs cilvēkam ir devis brīvo gribu. Ja cilvēks izvēlas, ka viņam šajā dzīvē ir par grūtu izprast savas neapgūtās mācību stundas, tad Dievs neiebilst, ka cilvēks sāk citas attiecības, šķirot laulību, bet tā ir tikai Dieva dotā atelpa tikai uz laiku. Nākamajā dzīvē nāksies apgūt neapgūto mācību stundu.
Esmu bieži dzirdējusi sakām, ka mēs savas karmiskās attiecības esam atstrādājuši, tāpēc varam šķirties. Tas ir naivi, es par to pasmaidu.
Ja esat jau šķīris attiecības, tad dariet visu, lai tagad izprastu neapgūtās mācību stundas pēc iespējas labāk, lai nākamajā dzīvē, kad tiksities ar šīs dzīves partneri, grūtās situācijas būtu pēc iespējas vieglāk pārvaramas. Tikšanās ir neizbēgama, tāds ir Dievišķais likums.