Gatis jautā: Pirms kāda laika biju viens vesels problēmu mākonis – zaudēju darbu, problēmas ar alkoholu, smēķēju, azartspēles, tuvu tam lai izjuktu ģimene. Aizbraucu pie cilvēka kas strādā ar Gaismas un Mīlestības enerģiju. Tagad jau divus gadus esmu bez kaitīgiem
ieradumiem strādāju valsts darbā, gaidām ģimenes pieaugumu. Bet problēma ir tur, ka pašā ir tāds kā tukšums, ka es stāvu uz vietas (kad ir jāskrien). Trūkst garīgās izaugsmes. Baznīca nepatīk, jo tur stāv priekšā mācītājs. Izlasīju vienu no Kryona grāmatām – nesapratu. Izlasīju krievu ekstrasensa grāmatu – tas bija melnais mags (nepatika). Kā aizpildīt šo tukšumu? Kur atrast Skolotāju, kurš strādātu ar Gaismas un Mīlestības enerģiju (dzīvoju 250 km no Rīgas)?
Elvita Rudzāte atbild: Skolotājs vienmēr atrod skolnieku un nevis otrādi. Kad cilvēka apziņas līmenis ir sasniedzis zināmu garīguma pakāpi, tad uzrodas Skolotājs atbilstošs garīguma pakāpei. Kad skolnieks ir pakāpies savā garīgumā, tad nāk nākamais Skolotājs. Tam obligāti nav jābūt dzīvam cilvēkam.
No visiem saviem Skolotājiem, kā reāli dzīvus esmu redzējusi tikai trīs savus Skolotājus – Vīlmu Lūli, Avatāru Šri Satja Sai Babu un Tatjanu Mikušinu. Taču mācību apgūšanā, esmu izmantojusi viņu rakstītās grāmatas un citu Skolotāju rakstītās grāmatas. Šobrīd grāmatnīcās ir ļoti liels piedāvājums, bet maz ir vērtīgas informācijas. Tomēr Skolotājs grāmatnīcā pasauc pie sevis. Es par šo fenomenu esmu pārliecinājusies izteikti divas reizes. Pirmā reize bija tad, kad ārzemju komandējuma laikā, mani grāmatnīcā pie sevis pasauca Avatārs Šri Satja Sai Baba. Toreiz es viņa uzaicinājumu nesapratu, biju pārsteigta, ka viņa grāmata piesaistīja manu uzmanību, jo tanī laikā neticēju Dievam, bet viņa grāmatās Dieva vārds tiek pieminēts katrā lapaspusē. Tomēr pēc vairākiem gadiem Viņš vēlreiz mēģināja, un šis mēģinājums bija sekmīgs, jo biju augusi savā apziņas līmenī. Otrs neparasts gadījums man bija salīdzinoši nesen, 2013.gadā, kad ieejot grāmatnīcā mani burtiski aizvilka pie kristietības literatūras, kuru pirms tam nelasīju. Mana roka pati pasniedzās pēc brūnas, uzmanību nepiesaistošas grāmatas, kura bija nolikta augšējā plauktā pašā stūrī. Tā kā esmu gara auguma, tad es to varēju aizsniegt, tā bija Svētās Terēzes no Avilas grāmata “Dvēseles pils”. Es biju sajūsmā par šo grāmatu, es jutu kā tā man atver jaunu redzes loku, dzīves labāku izpratni, bet tā nav viegli uztverama, nedomāju, ka visi lasot šo grāmatu, spēj uztvert tās dziļo domu un sasaistīt to ar mūsdienām. Es zinu, ka zināšanas, kuras guvu no šīs grāmatas, es nodošu tālāk domātājiem, kas mācās Sokrata tautskolā un Piedošanas mācības sekotājiem, bet es vēroju arī viņu sagatavotības līmeni uztvert šo informāciju. Es nesteidzos ar šīs informācijas nodošanu.
Es zinu, kad pienāks laiks, mani uzrunās nākamais Skolotājs. Tas parasti notiek it kā nejauši, bet tad, kad tas ir noticis, cilvēka sirds sāk gavilēt. Ar sirdi mēs jūtam, kurš ir mūsu garīgais Skolotājs šajā brīdī – atbilstoši mūsu šā brīža apziņas līmenim.
Tas, ka kāds piesaista tumšo spēku pārstāvjus, tas liecina, ka viņā pašā ir vēl daudz tumšās enerģijas no kuras nepieciešams atbrīvoties. Par to nav jāraizējas, vienkārši ir jāiet uz priekšu pretī Gaismai. Skolotājs noteikti atnāks, ja tikai cilvēks iekšēji būs gatavs ar sevi strādāt un sevi mainīt uz pozitīvo pusi.
Sociālais uzņēmums “DVĒSELES MIERS” aicina piedalīties sevis dziedināšanas programmā “GARĪGĀ PRAKSE – MANA IKDIENA” attālināti, reizi nedēļā, svētdienās, no 2024.g. no 27. oktobris – 8. decembris, plkst.19.00-21.00. Vislabākais palīgs cilvēkam ir cilvēks pats sev. Ikdienā strādājot ar Lasīt vairāk …