Kāpēc man ir veselības problēmas? 18.02.2014
Jānis jautā: Varbūt Jūs man varēsiet palīdzēt! Man ir veselības problēmas – aptaukojusies akna un problēmas ar aizkuņģa dziedzeri. Nesen bija apendecīta operācija. Saprotu, ka visas slimības rodas galvā, bet es nevaru atrast to cēloni un kā lai ar to cīnās, esmu lasījis
Siņeļņikova grāmatas un pašu pirmo V.Lūles grāmatu, bet atbildi savām problēmām neesmu radis. Vēlētos dzirdēt Jūsu viedokli par manām veselības problēmām.
Elvita Rudzāte atbild: Aknas simboliski ir darbarūķis, kurš darbojas ar ļoti lielu spēku, jo aknas uzdevums ir attīrīt organismu no sārņiem. Aknas ir dusmu, ļaunuma, nicinājuma, naida u.tml. uzkrājošais centrs. Aknas grib atrisināt problēmu, kura sadusmo cilvēku. Ja cilvēks ir neizlēmīgs, tad aknas dusmojas uz cilvēku un neveic savu attīrošo uzdevumu. Aknām nepatīk, ja cilvēks šaubās, aknas vēlas skaidru atbildi. Visi ķermeņa orgāni vēlas, lai cilvēks pie viņiem griežas ar maigu attieksmi, izņemot aknas. Aknas vēlas, lai viņām cilvēks saka stingri: „Labi, strādā tagad!”
Aknas ir slimas, ja cilvēks ienīst valsti. Ar valsti tiek saprasts cilvēks pats, ģimene, tuvinieki, darba kolektīvs, kaimiņi, valdība utt. Aknās materializējas naids un, lai cilvēks neietu bojā, aknas izvada dusmas no ķermeņa. To izvadīšanos bloķē bailes – bailes no valsts. Ja cilvēks ir ugunīgi dusmīgs uz vienu vai daudziem cilvēkiem, bet uzskata valsti un dzimteni par svētu, tad viņš izveseļojas no pašas smagākās slimības. Ja kāds, piemēram, valsts ierēdnis, viņu sadusmo un viņš šo cilvēku tūlīt pielīdzina valstij, tad naids pret valsti jau ir sācis iznīcināt viņa aknas. Jo vairāk cilvēkuuzskatāt par sliktiem, jo vairāk jūsu aknās ir sliktā, jo tikai cilvēki veido valsti.
Aizkuņģa dziedzeris simboliski ir cilvēks kā personība. Ja ar cilvēku kā personību viss ir kārtībā, viņa aizkuņģa dziedzeris ir vesels. Aizkuņģa dziedzeris ir materiālais orgāns, tas nozīmē, ka tā saslimšana ir saistīta ar attieksmi pret materiālo dzīvi. Simboliski dzīves izpratnē ar lielām lietām nodarbojas aizkuņģa dziedzeris.
Aizkuņģa dziedzeris ir galīgā robeža, līdz kurai var iet, pārspīlējot dzīves materiālās puses nozīmi. Ja cilvēka materiālā attieksme pret dzīvi pāraug sirds čakras līmeni (mīlestību), viņš iznīcina savu nākotni, kā arī savu bērnu nākotni. Materiālā attieksme nozīmē materiālu mīlestību, saskarsmi materiālas došanas un ņemšanas līmenī, t.i., ja es tevi nodrošinu materiāli, tad tev mani par to ir jāmīl un jāciena. Piemēram, ja cilvēks vēlas, lai pret viņu attiecas cilvēciski un ar cieņu, bet saņem tieši pretēju attieksmi, viņa aizkuņģa dziedzeris saslimst. Jo lielāks ir cilvēka lepnums, jo smagāka ir aizkuņģa dziedzera slimība.
Viena no personības audzināšanas īpatnībām ir pavēles un aizliegumi. Aizliegumi traucē aizkuņģa dziedzera insulīna šūnu darbību, un tādējādi cukura vielmaiņu visā ķermenī, trāpot kā lodes mērķī – tieši un bez žēlastības. Pēkšņs un absolūts protests pret visu rada situāciju, kad aizkuņģa dziedzeris neko nedod ārā. Rezultāts ir akūts aizkuņģa dziedzera iekaisums.
Aizkuņģa dziedzera hronisks iekaisums izvēlas ēdienu tā, kā cilvēks izvēlas sev paciešamus līdzgaitniekus. Ja šim cilvēkam vairs nepatīk neviens, tad viņam pašam jāpamet šī pasaule, jo viņa aizkuņģa dziedzeris vispār vairs nestrādā. Ja viņš sāk vēlēt sliktu tiem nepatīkamajiem, kurus viņš ir padarījis par saviem ienaidniekiem un kuru ņirdzīgos apvainojumus viņam pastāvīgi bijis jānorij, viņam rodas vēzis.
Jebkāds aizliegums kairina aizkuņģa dziedzeri. Jo vecāks kļūst cilvēks, jo mazāk viņam aizliedz citi cilvēki un jo vairāk viņš aizliedz pats sev. Jo gudrāks viņš ir, jo vairāk, gūstot informāciju par visu, kas ir labs un kas ir slikts, viņš prot sev aizliegt. Ja citu aizliegumā ir kāda loģika, tad, aizliedzot sev, tās var pilnībā nebūt. Aizliegšana sev kaut kāda mērķa sasniegšanas vārdā ir visidiotiskākā aizliegšana, jo šis aizliegums šā vai tā netiek ievērots. Un, ja tiek ievērots, tā ir īpaši liela pieķeršanās mērķim, kas ir tas pats, kas pieķeršanās aizkuņģa dziedzerim, kas tādēļ nevar normāli darīt savu darbu. Labā aizliegšana sev īpaši kaitē aizkuņģa dziedzerim. Reizēm ir ļoti nepieciešams mazs sliktais, lai, to piedzīvojot, varētu izvairīties no liela sliktā. Aizliegšana izsaka sevi ar vārdiem: „Nedrīkst, Nevar. Nedari.” Jo vairāk vēlme, lai citi padara manu dzīvi labu, paliek neizdzīvota, neizkliegta, neizbļauta, nepateikta, neizraudāta, jo tuvāk ir cukura diabēts.
Maza labā aizliegšana ar mērķi iegūt lielu labo beidzas ar aizkuņģa dziedzera saslimšanu, jo aizkuņģa dziedzeris necieš aizliegumus. Ja cilvēks domās un jūtās pieņem dzīvi tādu, kāda tā ir un nesāk to novērtēt, tad viss ir kārtībā, un cilvēks ir vesels. Stresi rodas, kad cilvēks pret mācību stundām sāk protestēt, kas savukārt rada slimības. Pieturēšanās pie vecām dogmām, kuras esi pieņēmis no vecākiem un sabiedrības, var radīt aizkuņģa dziedzera slimību, piemēram, ir cilvēki, kas uzskata: ja cilvēks dzīvo viens, tad tas nekur neder. Ja cilvēks atbrīvojas no šīs domas, tad aizkuņģa dziedzeris sāk strādāt.
Apendicīts ir pazemojums bezizejas situācijas dēļ. Tās var būt pazemojošas problēmas darbā, konflikti, kuros viss balstās un arī turpmāk balstīsies uz naudu. Ja pazemojums bezizejas situācijas dēļ kļūst neizturams, rodas strutojošs apendicīts.
Kopsavilkumā, es domāju, ka Jāņa veselības problēmas ir saistītas ar viņa nepareizo attieksmi pret materiālo dzīvi. Viņš ir dusmīgs uz darba devēju vai valsti vai kādu citu cilvēku, kurš viņaprāt ir vainīgs viņa materiālajās problēmās. Jānim ir pilnībā jāmaina attieksme pret sevi kā personību, pret citiem cilvēkiem un valsti, tad viņš varēs atbrīvoties no savām veselības problēmām.