Fragments no topošās Elvitas Rudzātes grāmatas “Ķermeņa filosofija” sērijā “Piedošanas mācība”.
Neauglība medicīnas skatījumā
Neauglība ir pieauguša cilvēka organisma nespēja radīt pēcnācējus. Laulību uzskata par neauglīgu, ja 2 gadu laikā, nelietojot pretapaugļošanās līdzekļus, grūtniecība neiestājas. 60-70% gadījumu neauglīga ir sieviete, bet 30-40% neauglīgs ir vīrietis.
Neauglības cēlonis var būt dažādas patoloģiskas pārmaiņas dzimumorgānos, kā arī citu orgānu, it īpaši iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbības traucējumi. Sievietes neauglība var būt primāra, ja tā pastāvējusi jau no dzimumbrieduma perioda, un sievietei nav bijusi grūtniecība, vai arī sekundāra, ja tā radusies vēlāk – pēc dažādiem patoloģiskiem procesiem, un iepriekš ir bijusi grūtniecība.
Visbiežākais neauglības cēlonis ir olvadu necaurlaidība, kas rodas pēc iekaisuma, nereti pēc slimošanas ar gonoreju. Bieži neauglība ir aborta sekas, it sevišķi, ja pārtraukta pirmā grūtniecība. Neauglības cēlonis var būt arī dzimumorgānu infantilisms, olnīcu darbības traucējumi, nepareiza dzemdes guļa u.c.
Vīrieša neauglību var radīt samazināts spermatozoīdu daudzums ejakulātā (oligozoospermija) vai arī to pilnīgs trūkums (azoospermija), kas var būt saistīts ar sēklinieku un priekšdziedzera darbības traucējumiem (īstā azoospermija) vai sēklas izvadceļu nosprostojumu (neīstā jeb obturācijas azoospermija). Īstā, iedzimtā azoospermija parasti ir abpusējas sēklinieku aiztures gadījumā, bet īstā iegūtā azoospermija un oligozoospermija var rasties pēc slimošanas ar orbītu, prostatītu, gonoreju, u.c.Neauglība var būt arī tad, ja spermatozoīdu daudzums ir pietiekams, bet tie ir nekustīgi (akinospermija) vai nedzīvi (nekrospermija). Šāda nepilnvērtīga sperma var rasties pēc smagas vispārējas organisma saslimšanas, hroniskām infekcijas slimībām, intoksikācijām (piemēram, ar alkoholu), kā arī hroniska prostatīta rezultātā. Neauglību var radīt arī mehāniski traucējumi (piemēram, dzimumlocekļa anomālijas), kas neļauj spermai dzimumakta laikā iekļūt sievietes makstī.
Dažreiz spermatozoīdu un olšūnu olbaltumvielu komponentu nesaderības gadījumā rodas t.s. relatīvā jeb šķietamā neauglība, kad abi partneri ir veseli, bet sievietes organisms ir sensibilizēts pret attiecīgā partnera spermatozoīdiem.
Neauglība garīgajā skatījumā
Neauglībai var būt daudzi dažādi cēloņi. Pamatā tā ir nepareiza attieksme pret ģimenes dzīvi un bērniem. Izplatītākie neauglības cēloņi ir:
1) Ja sieviete vīram vēlas pierādīt savu mīlestību, dzemdējot tam bērnu un ja vīrs vēlas pierādīt sievai savu mīlestību, apaugļojot sievu, tad bērna nebūs.
2) Ja abi vecāki grib izpatikt tikai sev, ja viņiem ir kauns par partneri. Šādu ģimeni kopā satur darbs, nauda, slava vai sevis piepildīšana, kas viņiem ir svarīgāka par bērna piedzimšanu. Ļoti bieži tieši slavenībām ir problēmas ar bērnu radīšanu.
3) Ja vēlme izpatikt ir izaugusi par nevēlēšanos. Ja vēlme tiek izkliegta, tad pāris šķiras. Ja tā tiek apspiesta, pāris dzīvo kopā, nejūtot, cik trula un vienmuļa ir dzīve.
4) Ja meitai ir kauns no mātes, jo tad viņā arvien dziļāk ir apslēptas viņas ginekoloģiskās problēmas, tostarp slimības. Tātad, ja sievietei ir ginekoloģiskas problēmas, tad ir jāskatās, kādas ir mātes un meitas attiecības.
5) Ja meita mātes priekšā nekad nevar atvērt savu dvēseli. Šādā situācijā meitai dzīvē daudz jācieš. Ja starp māti un meitu ir ļoti sarežģītas attiecības, tad meitai ir liels risks saslimt ar dažādām ginekoloģiskām slimībām, kas savukārt traucē apaugļošanās procesā.
6) Ja māte uzskata, ka bērni ir tikai traucēklis un kauns, tad bērnu var meitai nebūt, jo šāds domāšanas veids iespiežas meitas zemapziņā.
7) Ja vecāki cenšas ar bērna palīdzību patikt viens otram. Ir ļoti daudz cilvēku, kas bērnus vēlas tikai tāpēc, lai dāvātu tos otram cilvēkam kā dāvanu, lai izpatiktu. Bērns nav rotaļlieta, un tāpēc, ja bērns to jūt pirms nākšanas pasaulē, viņš vienkārši nenāk.
Pastāv arī citi iemesli, kuri jāmeklē, veicot abu partneru dzīves analīzi.
sending...
