Ko darīt ar vientulību? 03.07.2019
Anna jautā: Man ir 35 gadi, pēdējais partneris pameta, jo aizgāja pie citas, jo vēlējās attiecības bez saistībām un pienākumiem, brīvi un neuzņemoties atbildību. Laika gaitā piedevu un nekādu aizvainojumu šajā situācijā nav. Bet ir tā, ka man ir 35 gadi, jau ilgāk esmu viena un apzinos, ka man nekad šajā dzīvē līdz pat dzīves galam nekad vairs nebūs attiecību. Pilnīgi visi vīrieši, kas kaut cik vēl der ģimenes dzīvei vai attiecībām ir jau aizņemti, tie kas nav, tie meklē vieglu seksu, izpriecas, ir nopietnas psihiskas problēmas vai kas cits, kādēļ attiecības nav iespējamas.
Šobrīd ir tā, ka apzinos, ka viena palieku, ka viss, mans ģimenes veidošanas laiks ir beidzies, jo 35 gadi ir par vēlu un atrast ģimenei partneri- neiespējami, jo tādu nav. Katru dienu vakaros nāk asaras, apzinoties, ka līdz pat savai nāves dienai es palieku viena. Jā, ir draugi, ir ģimene, viss normāli, bet savas ģimenes man nebūs nekad, jo vīrieši pēc 40 ģimeni vairs negrib, jo ir par vēlu, tāpat arī mans auglīgais laiks drīz beigsies un iet uz beigām. Un nav pilnīgi neviena, kuram es interesētu, kuram būtu vēlme veidot attiecības, jo viņi pilnīgi visi ir aizņemti vai attiecībām neiespējami. Ko tādā gadījumā darīt un kā dzīvot 35 gadu vecai sievietei, apzinoties, zinot un pieņemot, ka nebūs attiecību, nebūs ģimenes, ka dzīves noslēguma posms ir jāpavada vientulībā?
Vienkārši nav vairs brīvu vīriešu un tie, kas vēl brīvi ir, tiem ir vairākas sievietes, alkohols un vispār attiecības neinteresē, bet ar tādu ko veidot arī ir tikai ciešanas un nelaimes.
Elvita Rudzāte atbild: Nepiekrītu Annai, ka viss ir beidzies. Es savā darbā sastopu brīvus, atbildīgus un interesantus vīriešus, bet neesmu pārliecināta, ka viņi vēlētos veidot attiecības ar Annu, jo viņa ir ļoti pieķērusies laicīgai dzīvei, nespēj uz dzīvi paraudzīties plašāk.
Vīrietis, kas jūt tik lielu pieķeršanos no sievietes puses, no tādas sievietes bēg ne tikai tāpēc, ka sieviete vēlas ģimeni, bet tāpēc, ka viņš jūtas kā sievietes īpašums un tieši tāpēc viņš nejūtas brīvs. Laulībā partneri var būt uzticīgi viens otram, bet tanī pašā laikā justies brīvi, neuzskatot partneri par savu īpašumu. Neuzticība nav brīvība, neuzticība ir mīlestības meklēšana. Brīvība ir spēja uz dzīvi raudzīties plašāk, saprotot, ka viss, kas dzīvē notiek, ir absolūti taisnīgi.
Annas neapgūtā mācība ir vientulība. Iespējams tieši tāpēc Dievs viņu nav savedis kopā ar vīrieti, kas būtu atbildīgs un vēlētos ar Annu veidot ģimeni, jo Dievs vēlas, lai Anna sāk izzināt sevi un dzīvi, lai aug garā jeb paplašina savu apziņas līmeni. Ja Anna sastaptu vīrieti ar ko veidot ģimeni, vai viņa mācītos vai ieslēgtos savā ģimenes čaulā un vairāk ārpus ģimenes neko negribētu redzēt?
Vientulība rodas cilvēkā pašā, ārējie apstākļi šo izjūtu var tikai pastiprināt vai padarīt blīvāku. Vientulība atnāk, zaudējot nozīmīgas attiecības. Cilvēkam ir vajadzīgs kāds, kuram pieķerties, tas dod paļāvību, drošības izjūtu. Bērnībā tā ir māte, kura aprūpē bērnu. Kad māte aiziet, bērns raud, dusmojas, skumst. Pieaugušā dzīvē cilvēks jūtas līdzīgi, zaudējot dzīvesbiedru vai ilgojoties pēc dzīvesbiedra, kura nav. Vientulības izjūta iet vienā solī ar nomāktību, bailēm, dusmām, bezspēcības izjūtu, izmisumu, tukšumu. Visticamāk, ka cilvēks līdz tam ir gājis garu ceļu. Ja cilvēkam bērnībā ir pietrūcis mīlestības, gādīgas uzmanības, ja bērns ticis sāpināts, cietis no vardarbības, ja vecāki nav rūpējušies un pametuši bērnu novārtā, viņam veidojas izjūta, ka pasaule nav droša, tai nevar uzticēties, viņš nav tā vērts, lai viņu kāds mīlētu, viņš šaubās, vai kādam var būt nozīmīgs. Bērnā izveidojas stress – bailes „mani nemīl”. Vientulības izjūta pauž dziļu iekšējo diskomfortu, kas jānovērš. Cilvēkam ir jāiemācās no jauna uzticēties, mīlēt, dot un pieņemt mīlestību, paļauties.
Cilvēki, kuri jūtas vientuļi, negrib dot, bet vēlas saņemt.
Par vientulības etaloniem uzskata svētos un vientuļniekus. Svētie cilvēki ir pilnīgi, viņiem patiešām nav nepieciešamas dzīves baudas, par kurām sapņo vairums cilvēku – sekss, nauda, vara, ģimene u.c.
Patiesu vientuļnieku pasaulē ir maz, viņi par dzīvi nežēlojas. Šos cilvēkus parasti uzskata par dīvaiņiem, bet, tā kā daudzi no viņiem rada izcilus darbus, mēs novērtējam viņus kā personības. Viņos līdzsvarā ir gan sievišķais, gan vīrišķais, kas veido pilnību. Vientuļnieki var atrasties skaļā pūlī, neietekmējoties no tā un neizrādot emocijas. Šāds cilvēks jebkurā sabiedrībā izturas vienādi, saglabājot savu vienpatību. Ne svētie, ne vientuļnieki nejūtas vientuļi, jo viņi ir sasnieguši pilnību.
Cilvēku, kuri jūtas vientuļi, vidū sastopami arī nopietni, sadzīviskas gudrības pilni ļaudis, kuri neizprot savu būtību un skumst, nespējot sev atrast pretējā dzimuma partneri. Šie cilvēki nesaprot, ka tiem piemīt prasīgums pret sevi un citiem, ka viņi nīcina savu vērtību ar stresiem.
Tātad vientulības izjūtas cēlonis ir neprasme dot mīlestību bez nosacījumiem, kas savukārt rodas no bailēm „mani nemīl”.
Ja jūs vēlaties apvienoties ar pretējo dzimumu, veidojot pilnību, jums ir jāatbrīvo savi stresi. Atbrīvojiet sevī stresus: bailes “mani nemīl”, vainas izjūtu, nepatiku pret tukšu runāšanu, cilvēku sīkumainību, bailes kļūt vientuļam, bezcerības izjūtu, šaubas, nedrošību, neticību sev, pārsātinātību, vilšanos cilvēkos, vēlmi atstāt šo pasauli, neprasmi atrast garā tuvu cilvēku, uzņēmības trūkumu, noliegumu un citus stresus. Stresu atbrīvošanai varat izmantot to garīgo praksi, kura jums ir pieņemama, piemēram, lūgšanas, domu spēku, meditāciju, dejošanu, dziedāšanu utt.
Ja cilvēks patiesi otru mīl, viņš nekad nebūs vientuļš. Pat, ja viņam nebūs dzīvesbiedra, viņš mīlēs kaimiņu bērnus, un kaimiņu bērni katru dienu apciemos vientuļnieku, kurš viņus mīl bez nosacījumiem. Cilvēks, kurš mīl bagātību, lemts vientulībai, jo bagātībai nav mīlošas Dvēseles. Iemācieties savu mīlestību dāvāt citiem un, to darot, izjust prieku, tad jūs būsiet laimīgi un nekad nejutīsities vientuļi. Ja jūs mīlat dzīvi un cilvēkus, tad fiziskā ķermeņa vientulībai nav nozīmes – tas nejūt savu vientulību, jo ar to ir viņa mīlestība, kas, citiem sniegta, vienīgi pieaug.