Imants jautā: Paldies par atbildi, līdzīgi biju pats domājis, kas ir saistīts ar karmas izpirkšanu. Patinot manas dzīves filmu atpakaļ, redzu, ka daudz kas man ir liegts kā pārējiem cilvēkiem, un ar to sadzīvoju. Tā sadzīvoju, ka esmu pie tā jau pieradis un citādi nespēju iedomāties. Esmu jau 60 g. v. un faktiski visu laiku esmu nodzīvojis viens bez ģimenes, neskatoties uz citu izbrīnu – Tu, normāls vīrietis, bet esi viens, kāpēc tā?
Nogalinājis nevienu neesmu un diez vai uz to būtu spējīgs, jo cienu visas dzīvības formas, gan dzīvniekus, gan dzīvo dabu. Laikam jau tā ir liela žēlastība, ka joprojām esmu vesels, ir darbs un jumts virs galvas. Tikai kādreiz iedomājos vai atmaksa nenāks pēkšņi, kā alga, un visu sapelnīto nesaņemšu vienā dienā?
Man ir darbs maiņās un es nevaru saplānot uz priekšu. Gribētos gan pabūt un paklausīties jūsu seminārus, jo viss ko jūs sakāt, rakstiet, man liekas ļoti loģiski un pieņemami.
Elvita Rudzāte atbild: Pat, ja atmaksa nāks pēkšņi un vienā dienā, tā ir jāpieņem ar pazemību. Kad cilvēks situāciju pieņem ar pazemību, tad viņā nav ciešanu. Pie tam nekad nav tā, ka problēmai nav neviena risinājuma. Dievs parasti piedāvā vairākus risinājumus, nepieciešams tikai sadzirdēt savu sirds balsi, tā pateiks priekšā kā rīkoties konkrētajā situācijā.
Pastāv teiciens: “Viss, kas notiek, notiek tikai uz labu.” Tātad ikviena problēma arī ved cilvēku tur, kur viņš pats nebūtu uzdrošinājies aiziet. Īpaši tie, kas ir pieķērušies laicīgajai dzīvei, tiek izsisti no līdzsvara, lai viņiem parādītu, ka bez laicīgās dzīves eksistē vēl cita dzīve.
Bieži cilvēki pēc smagu problēmu pārvarēšanas saka paldies tai, jo tikai pateicoties problēmai, cilvēki ir atklājuši garīgās attīstības ceļu, kas ir ļoti interesants. Ne velti cilvēki, kas ir sasnieguši augstu garīgās attīstības līmeni, nemaz nevēlas ģimeni un sabiedrību. jo viņi izbauda iespēju būt vienam kopā ar Dievu. Tomēr ne visiem Dievs atļauj būt vieniem, jo sabiedrība nemainīsies, ja nebūs kāds, kas to mudinās mainīties un paplašināt apziņas līmeni.
Katram cilvēkam ir savi uzdevumi. Tāpēc katram nepieciešams padomāt, ko tieši no viņa gaida Dievs? Tas ir galvenais uz ko jākoncentrējas. Ja cilvēks pildīs Dieva uzdevumus, tad viņš kaut kādā mērā arī mīkstinās savu slikto karmu, kas radusies no pagātnē pieļautām kļūdām. Nav lielākas laimes, kā pildīt Dieva uzdevumus, neskatoties uz to, ka tie paņem visu tavu brīvo laiku, ka tev vairs nav brīvdienu un atvaļinājumu, ir tikai darbs. Tomēr šis darbs dod tik lielu piepildījuma izjūtu, ka esi gatavs daudz ko upurēt un pārvarēt grūtības, lai tikai spētu pildīt Dieva uzdevumus.
Tiem, kam nav iespējas apmeklēt manus seminārus, var tos klausīties internetā: