Krists jautā: Kādu laiku jau eju garīgās attīstības ceļu, taču brīžiem jūtos bezspēcīgs savu emociju kontrolē. Dažkārt pilnīgi jūtu, ka manī varētu teikt pa pilītei krājas līdz es eksplodēju. Runa iet par ģimenes dzīvi. Jūtu, ka mans prāts aptumst un tad ir kā pērkona negaisa laikā. Parādās pa kādam lamu vārdam emociju karstumā un kļūstu agresīvs, esmu gatavs arī iesist sievai. Pēc mirkļa, kad esmu nomierinājies sāku visu apzināties un jūtos vainīgs, ka nespēju tikt ar to galā. Runa iet par to, ka bērns 5 gadi ir pilnīgi nevaldāms, neklausa nemaz. Acīmredzot neko nesaprotu no bērnu audzināšanas.
Pieņemsim bērns ārā nosalst braucot ar velo, ienākot iekšā atsakās pats novilkt sandales vecākiem kā kalpiem ir viss jādara viņas vietā, pēc tam stunda paiet pierunājot uzvilkt zeķes, ja reiz bija auksts. Visu laiku ir protesti, skandāli, mana nervu sistēma dažkārt neiztur. Kad bērnam bija līdz 2 gadi, ja radās konflikts, tad teicu nāc samīļoties, salīgām mieru. Tagad viņa atsakās bieži vien samīļoties, salīgt, bet vēlas lai viss notiek pēc viņas prāta. Bērns nepārtraukti pieprasa spēļmantas pirkt, tikko viena vēlme izpildīta tajā pašā dienā vajag nākamo. Es nogurstu vienu un to pašu atkārtot, ka nevar visu laiku gribēt un pirkt jaunas mantas. Ka nav tik daudz līdzekļu un ka tas arī nav vajadzīgs. Taču bezjēdzīgi, bērns to atsakās uztvert.
Jāsaka, ka abi ar sievu esam pilnīgi pretēji uzskatos un mums regulāri rodas domstarpības. Kaut vai es bērnam gandrīz neko nepērku, tikai īpašos gadījumos, sieva savukārt dusmojas uz bērna nepaklausību utt. taču tik un tā regulāri nopērk diezgan padārgas spēļmantas, domājot ka bērns būs laimīgs. Taču tas ir ļoti īslaicīgi. Es uzskatu, ka saslimstot ir jāārstējas maksimāli ar dabīgām zālēm un jāseko līdz uzturam, lai tas būtu veselīgs, sieva savukārt atzīst antibiotikas, ķīmiskās zāles un ātrās uzkodas, Coca Cola utt. Es saprotu, ka ģimenē trūkst mīlestības un mēs ejam mūsu vecāku pēdās, pieļaujot tās pašas kļūdas. Egoisms, sapratnes un komunikācijas trūkums. Taču man nesanāk uzlabot attiecības. Bērns necieš garlaicību nepārtraukti pieprasa kādas izklaides, lai draugi nāk ciemos, vai jāiet uz laukumu. Ja nekas tāds nenotiek sākas tracis saprotams, ja vecākiem nav tik daudz enerģijas un vēlmes nepārtraukti izdabāt. Lielā problēma ir bērna vēlme skatīties youtube savā planšetē un vēlme pēc saldumiem, kas nepakļaujas kontrolei. Dažkārt cenšoties ieviest kārtību pēc tam nožēlo, ka vispār sāki kaut ko teikt, jo bērns nepakļaujas kontrolei.
Elvita Rudzāte atbild: Bērns tikai ārēji parāda, kas notiek vecākos iekšēji. Vecāki nerisina savas problēmas, neapgūst viens no otra saņemtās mācības, tāpēc barjeras starp vecākiem kļūst arvien lielākas, kas bremzē mīlestības enerģijas plūsmu, radot mīlestības trūkuma izjūtu. Tukša vieta nepaliek. Kur ir mīlestības trūkums, tur vietā nāk dusmas, kas var radīt nesaskaņas un pat vardarbību.
Bērns izjūtot mīlestības trūkumu ne tikai protestē ar savu uzvedību, bet mēģina to slāpēt pieprasot pirkt jaunas mantas. Tieši tāpat dara pieaugušie. Arī pieaugušie slāpē mīlestības trūkumu, pērkot materiālus labumus.
Bērna lielā vēlme pēc saldumiem tikai norāda uz to, ka viņā ir lielas bailes. Droši vien viņš baidās no tēva dusmām un ģimenes izjukšanas.
Vecākiem ir jāizprot savas neapgūtās mācības, ko neapzināti viens otram māca. Tā kā paši netiek galā, tad nepieciešama palīdzība no malas, kur tiek analizētas konkrētas dzīves situācijas. Iesaku vecākiem apmeklēt Ģimenes mācības 1.moduli “Stipras ģimenes 9 atslēgas” (skatīt informāciju un pieteikties šeit), kā arī piedalīties brīvdabas konferencē “Ģimenes vērtība – kā to apzināties un kāpēc to vajadzētu attīstīt?” (skatīt informāciju un pieteikties šeit).
Sociālais uzņēmums “DVĒSELES MIERS” aicina piedalīties onkoloģiskos slimniekus (pieaugušos) psihosociālās rehabilitācijas programmas “Per aspera ad astra” septiņu nodarbību ciklā “IESPĒJU UN RESURSU MEKLĒŠANA”, 12.09.2024.- 24.10.2024. “Per aspera ad astra” tulkojumā no latīņu valodas – “Caur ērkšķiem Lasīt vairāk …