Kāds ir izglītības mērķis? 27.03.2014
Ja es šo jautājumu uzdotu jums, ko jūs atbildētu? Vairums cilvēku teiktu, ka izglītības mērķis ir iegūt labas zināšanas, lai veiksmīgi iekļautos darba tirgū. Tam es arī varētu piekrist, bet ir viena nianse – ja mēs nesaprotam garīgo pasauli, varam veiksmīgi iekļauties darba tirgū, bet mūs pastāvīgi vajā dažādas problēmas, kuras mūs nomāc un rada ciešanas. Manis vadīta firma ar izglītības pakalpojumiem nodarbojas jau vairāk nekā 15 gadus, bet es līdz šim nekad nebiju aizdomājusies, kāds ir patiesais izglītības mērķis. Manī notika tāda kā iekšējā revolūcija, kad es, lasot Avatāra Šri Satja Sai Babas grāmatas, sapratu, kas ir patiesa izglītība un kāds ir tās mērķis.
Sai Baba par izglītības mērķi saka: „Ja uzdod jautājumu, kas ir izglītība, tad ļaudis saka, ka tā ir zināšanu apguve. Taču ar zināšanu apguvi vien nepietiek, apgūtās zināšanas jāpielieto arī darbībā. Kas ir izglītošanās nobeigums? Raksturs ir izglītošanās nobeigums. Kas izglītībā ir galvenais? Koncentrēšanās ir galvenais izglītībā. Kāds ir izglītošanās mērķis? Izglītošanās mērķis ir ne tikai apgūt zināšanas, ne tikai attīstīt cilvēciskās īpašības, bet sasniegt Dievišķību. Izglītība ir domāta dzīvībai, nevis dzīvošanai. Ja izglītība būtu domāta dzīvošanai, vai tad putni un zvēri, kuriem taču nav nekādas izglītības, vispār varētu dzīvot? Bet viņi dzīvo. Tātad izglītošana vajadzīga nevis dzīvošanai, bet dzīvībai. Izglītības mērķis ir iegūt garīgu skaidrību. Laicīgā izglītība ir pārejoša. Vienīgi zināšanas par „Es” ir mūžīgas. Tās var iegūt tikai ar padevību Dievam un mīlestību uz Dievu.” Tātad izglītības mērķis ir prāta transformēšana un paškontrole.
Mūsu līdzšinējais priekšstats par izglītību un tās mērķi ir bijis maldīgs. Mums jau skolā māca izvirzīt mērķus un pēc tam tos sasniegt, bet mērķi var būt egoistiski un mums kaitēt. Ļoti daudzi studenti, izvēloties studijas, koncentrējas uz statusu vai naudas daudzumu, kuru iegūs, pabeidzot studijas. Viņi aizmirst par saviem talantiem vai spējām, labākajā gadījumā atstājot tās kā hobijus. Sai Baba atgādina: „Mūsdienu izglītība ir orientēta vienīgi uz to, lai sasniegtu egoistiskus mērķus. Cilvēki grib būt pārliecināti, ka viņu nodarbošanās atnesīs viņiem materiālu labumu. Izglītība nav izdzīvošanai, bet dzīvei. Tas ir jāņem vērā vispirms. Ne amatam, ne atalgojumam nav nozīmes. Jūsu izglītībai ir jānes labums sabiedrībai. Jums ir jākalpo sabiedrībai. Izglītību neiegūst tāpēc, lai sasniegtu egoistiskus mērķus un apmierinātu personiskās ambīcijas. Ļoti savādi ir tas, ka studenti izvēlas studijas, neņemot vērā savas spējas un talantus, bet gan domājot, kura specialitāte viņiem nesīs vairāk naudas. Vecāki domā līdzīgi. Tas ir nepareizi, tas ir nepareizais ceļš. Vispirms ir jāpateicas sabiedrībai, kurā jūs piedzimāt un tikāt audzināti. Jums jāciena savi vecāki, jākalpo viņiem, jāpriecē viņi. Jūs nedrīkstat palaist garām nevienu iespēju, lai darītu viņus laimīgus.
Biznesa vadības maģistri pēc diploma saņemšanas kļūts menedžeri. Tas ir labi, bet jums ir jāzina dažas patiesības, kuras jūs neatradīsiet grāmatās. Jūs savas smadzenes esat piepildījuši ar grāmatu gudrībām, bet jums tās ir jāpielieto praksē. Jums jāzina arī tas, ka praksē ne vienmēr var pielietot to, ko esat izlasījuši grāmatās. Jums zināšanas būs jāpiemēro reālajai dzīvei un jāpieņem lēmumi, lai risinātu problēmas. Strādāt par menedžeri nenozīmē būt ģērbtam glaunā kostīmā, sēdēt savā kabinetā un krēslā atpūsties. Jums būs jājautā sev: vai es attaisnoju savu atalgojumu? Citādi jūs apmānāt un nododat savu firmu. Ir jāstrādā ar visu nopietnību. Nevajag bieži mainīt darbu. Neskatoties uz ikdienas dzīvi biznesā, jūs nedrīkstat pieļaut nekādus kompromisus attiecībā uz cilvēciskajām vērtībām. Tikai tad jūs varēsiet sniegt īstu labumu sabiedrībai. Vienmēr atcerieties par savas valsts vajadzībām, par nacionālajiem resursiem, par nācijas attīstību, pieturieties pie optimālākajām metodēm un sekojiet patiesajai vērtību sistēmai.”
Es par Sai Babas vārdu patiesumu pārliecinājos savā darbā. Man palīdzību ir lūguši vairāki cilvēki, kuriem ir laba izglītība un labi atalgots darbs, bet viņi jūt, ka darbs nav viņu būtībai piemērots. Vairumā gadījumos atklājās, ka studiju programmu viņiem bija izvēlējušies vecāki, lai bērnam pēc tam būtu lieli ienākumi un augsts statuss sabiedrībā. Tagad vecāki nesaprot, kāpēc viņu bērns ir nelaimīgs. Mīļie vecāki, nelemiet savu pieaugušo bērnu vietā. Palīdziet viņiem atklāt savus talantus, viņu īpašās spējas un atbalstiet viņus. Nespiediet saviem bērniem kaut ko darīt ar varu, jo tā jūs panāksiet tikai protestu. Sliktākajā gadījumā viņi apmierinās jūsu vēlmes, bet būs ļoti nelaimīgi.
Autore: Elvita Rudzāte