Kāpēc nevaru atrast darbu? 04.09.2019

Dārts jautā: Šajā pavasarī zaudēju darbu, to zināju un gribēju, jo darbs ko darīju nepatika. Sajūtas bija patīkamas. Vasara ir lielisks laiks, lai atpūstos un domāju paralēli meklēt darbu, bet pavisam citā jomā. Aizsūtīju  pāris cv, atbildes nebija ne no viena.  Bet šobrīd jau rodas panika no tā ka nevaru atrast darbu.  Lūdzu sakiet, kādēļ ir radusies šāda situācija. Zinu ko vēlos no darba un apmēram kādu.

Elvita Rudzāte atbild: Darba iespējas dod Dievs. Ja Viņš nedod iespēju, tas nozīmē, ka gaida no cilvēka, lai viņš kaut ko saprastu, piemēram, Pazemības mācību – pieņemt to, kas ir dots vai Pateicības mācību – esi pateicīgs, ka tev ir darbs un mācies to mīlēt.

Dārts minēja, ka zaudētais darbs viņam nepatika, kas nozīmē, ka viņš to darīja tikai naudas pelnīšanas nolūkos, kas nav pareizs motīvs, lai strādātu. Viņš gribēja atpūsties un Dievs apmierināja viņa vēlmi, tikai atpūta ir ievilkusies un cilvēks sāk justies slikti no nekā nedarīšanas, jo bezdarbība rada vainas izjūtu, kas savukārt rada noguruma izjūtu. Vēlmes ir lielākais cilvēka ienaidnieks, jo tās nekad nav iespējams līdz galam apmierināt un neapmierināta viena vēlme rada neapmierinātības izjūtu, neskatoties uz to, ka 3 un vairāk vēlmes ir apmierinātas.

Dārts raksta, ka zina kādu darbu vēlas darīt, bet nerodas iespēja to darīt. Tas nozīmē, ka viņa vēlmes nesakrīt ar Dieva gribu. Iespējams Dievs vēlas, lai Dārts pieņem ikvienu darba piedāvājumu. Šobrīd daudzi darba devēji sūdzas, ka nav darbinieku. Savukārt darbinieki sūdzas, ka nevar atrast darbu. Tas nozīmē, ka darba devēju piedāvājums neatbilst darbinieku gaidām. Īpaši liels piedāvājums ir mazkvalificētos darbos, kas ir zīme, ka Dievs vēlas pārbaudīt cilvēku pazemību – vai esi gatavs darīt ikvienu darbu vai uzskati, ka esi pārāk vērtīgs, lai darītu mazkvalificētu darbu?

Mūsdienās ir daudz bezdarbnieku ar augstu kvalifikācijas līmeni. Kāpēc tāda situācija? Tāpēc, lai cilvēkiem samazinātu vēlēšanos lepoties un egoismu, jo šie cilvēki nav sapratuši, ka nav ne labāki, ne sliktāki par citiem cilvēkiem. Visi cilvēki ir unikāli un tos nevar salīdzināt vai nostādīt augstākā vai zemākā kārtā.

Nelaimīgi ir tie cilvēki, kas dzīvo gaidās. Laimīgi ir tie cilvēki, kas pieņem un priecājas par to, ko viņiem dod, neko negaidot, bet kļūstot paši par devējiem. Darba kontekstā tas nozīmē, ka darbinieks ar mīlestību un pateicību dara ikvienu darbu, priecājoties, ka viņam ir iespēja strādāt.

Es iesaku padomāt kādu darbu pieņemt no tiem darba piedāvājumiem, kas tirgū ir pieejami un tādi patiešām ir daudz. Ja Dievs redzēs, ka spēj darīt ikvienu darbu ar mīlestību, tad noteikti Viņš kādā brīdī dos iespēju strādāt darbu par ko sapņo.

Tāpat iesaku padomāt, ko pats vari darīt bez atalgojuma saņemšanas, lai darītu darbu, kas patīk. Vispirms ir ļoti daudz jāiegulda no sevis, tikai tad tu vari gaidīt kādu rezultātu. Tas ir pilnīgi visās darba jomās. Nekas labs nenāk viegli. Dažkārt ir jāpārvar milzīgas grūtības, lai spētu darīt to, ko sirds aicina.