KUNGS MAITREIJA 08.10.2019
„Maitreija ir Piektā Budas un braminu Kalki Avatara, pēdējo Mesijas apslēptais vārds, kurš atnāks Lielā Cikla noslēgumā.”
J.P. Blavatska „Slepenā doktrīna” 1. sēj.
„1924. gadā Pasaules Mātes Zvaigzne – Venēra pienāca ļoti tuvu zemei. Jaunās enerģijas atnāca uz zemi.”
„Tagad Ladakā un Sikimā apgaismotie lamas ir uzstādījuši lielus Maitreijas attēlus kā jaunās ēras tuvošanās simbolu.”
N.K. Rērihs “Kalpa Dzong” – 1928. g.
„Valdoņa Maitreijas Mācība izplatīsies pa visu Pasauli un vadīs jauno ēru, Gara atmodas ēru, dēvētu arī par sievietes ēru.”
„Viņš atjaunos taisnīgumu uz zemes, un to prāti, kas dzīvos Kali Jugas beigās, atmodīsies un arī būs skaidri kā kristāls.”
J.I. Rēriha “Vēstules”
“Vienīgais dārgums [rota ar lielu vērtību] – tā ir Mīlestība.
Visbrīnišķīgākais dārgums no visiem ir Dievišķā Mīlestība.
Visa pasaule meklē Mīlestību.
Visa pasaule saņem mazāk nekā Dievišķo Mīlestību, kura viena spēj remdēt mūsu izsalkumu.
Visi vēlas Maitreijas mīlestību. Tas ir mērķis.”
Elizabete Klēra Profeta
Maitreija – skats nākotnē Senos laikos daudzu tautu pravietojumi vēsta par “Zelta Laikmeta” atnākšanu. Šo Laikmeta pienākšanu saista ar Mesijas – Glābēja atnākšanu, kuram pieder Dievišķo Likumu Zināšanas un kurš apgaismos cilvēkus un atjaunos zaudēto taisnīgumu uz Zemes. Nākamais Glābējs ir pazīstams pasaulei ar dažādiem vārdiem: Indijā viņu dēvē par Kalki Avataru, Ķīnā – par Mile, Japānā – par Miroku, lamaistiskajā mitoloģijā – par Maidaru, bet citi biežāk skandē Vārdu Maitreija. Nākamais Buda Maitreija – “Mīlošais”, “Žēlsirdīgais”, “Neuzvaramais”, “Ar Līdzcietību izredzētais Valdonis”, “nākamais cilvēces Skolotājs” – tādus vārdus viņam devuši ticīgie. Maitreija ir vienīgais Bodhisatva, kuru atzīst visi budisma novirzieni. Bodhisatva – tas, kas pieņēmis lēmumu kļūt par budu, t. i. – būt par būtni, kura sasniegusi augstāko garīgās attīstības robežu, lai palīdzētu citām būtnēm izkļūt no “Sansāras riteņa” – bezgalīgo reinkarnāciju un ciešanu loka. Maitreija ir nākamais Buda, Budas Šakjamuni (Gautamas Budas) pārņēmējs. Par to ir vēstīts ” Digha Nikaya” – vienā no senajiem tekstiem “Tipitaki” (“Pamācību grozi”), kuros ietverti vairāk nekā 17 tūkstoši sūtru, kas piedēvētas Budam vai viņa tuvākajiem līdzgaitniekiem. Vienā no budisma literatūras populārākā Budas biogrāfijas darba “Lalita Vistara” piektajā nodaļā, kas rakstīta no III – IV gs., teikts, ka Pilnīgais, pirms nonāks no Tušitas debesīm uz zemes, lai kļūtu par Budu, ir norādījis uz Bodhisatvu Maitreiju kā savu pārņēmēju un uzlicis viņam uz galvas savu paša Bodhisatvas vainagu. N. Rokotovas (H. Rērihas pseidonīms) grāmatā “Budisma pamati” citēts tāds Budas Gautamas dialogs ar viņa Skolnieku Anandu: “Un teica Svētītais Anandam: Es neesmu pirmais Buda, kurš nācis uz Zemes, un arī nebūšu pēdējais. Vajadzīgajā laikā cits Buda nostāsies pasaulē, Apslēpts, svēti sargājams, ar augstāko apgaismību, ar gudrību apdāvināts, laimīgs, visu Visumu ietverošs, nesalīdzināms tautu Vadonis, dēvu un mirstīgo Pavēlnieks. Viņš atklās jums tās mūžīgās patiesības, ko es pasniedzu jums. Viņš noteiks savu Likumu, lielisku viņa pirmsākumos, lielisku viņa apoteozē un lielisku pie mērķa garā un vārdā. Viņš pasludinās taisnīgu dzīvi, pilnīgu un tīru, kādu tagad arī es sludinu. Viņa skolnieki būs skaitāmi tūkstošiem, kā tagad mani ir tikai simti.” Jautāja Ananda: “Kā mēs pazīsim Viņu?” Svētītais teica: “Viņa Vārds būs Maitreija.” H. Blavatska “Teozofijas vārdnīcā” raksta, “ka Šakjamuni (Gautama Buda) apmeklēja viņu [Maitreiju] Tušitā (debesu mītnē) un uzdeva viņam atnākt no turienes uz zemi kā savu pārņēmēju, kad būs pagājušas piecas tūkstošgades pēc viņa (Budas) nāves. Kopš mūsdienām tas būtu mazāk nekā 3000 gadu. Ezoteriskā filozofija māca, ka nākamais Buda parādīsies šā riņķa septītās apakšrases laikā. Fakts ir tas, ka Maitreija bija Budas sekotājs, pazīstams Arhats, kaut arī nebija viņa tiešais skolnieks, un viņš bija ezoteriskās filozofijas skolas dibinātājs.” Par Maitreijas atnākšanu Maitreijas atnākšana ir pareģota daudzos indiešu un budistu tekstos: Budagošas x “Visuddhimagga”, agrīnajos Mahajanas darbos, “Maitreijavjakarana” un citos. Viens no senākajiem sanskrita tekstiem, kuros minēts Maitreijas vārds, ir “Maitreijavjakarana” (“Maitreijas pareģojums”) un apstiprināts, ka dievi, cilvēki un citas būtnes pielūgs Maitreiju, un viņiem zudīs šaubas un izsīks viņu piesaistes: “brīvi no jebkādas nabadzības, viņi šķērsos tapšanas okeānu, un pēc Maitreijas mācības, viņi dzīvos svētu dzīvi. Nekad vairs viņi nevērtēs kaut ko, kā viņiem piederošu, nekas viņiem nepiederēs: ne zelts, ne sudrabs, ne nams, ne tuvinieki. Viņi dzīvos svētu, šķīstu dzīvi Maitreijas vadībā. Viņi saraus kaislību tīklu, viņi varēs ieiet svētā transā, un viņiem piederēs prieka un laimes pārpilnība par viņu taisno dzīvi.” Maitreijas atnākšana būs saistīta ar okeānu lieluma samazināšanu, lai Maitreija varētu bez pūlēm tos šķērsot. Bez tam cilvēkiem atklāsies īsta dharma (likums, mācība), lai varētu radīt Jauno pasauli. Starp pēdējā Budas atnākšanas pareģojumiem tiks uzskaitītas parādības, kuras izbeigsies: nāve, kari, bads, slimības un jaunajā sabiedrībā izplatīsies līdzcietība un mīlestība. Pazīstamā orientālista un etnogrāfa J. Rēriha apcerējumā “Maitreija – nākamais Buda” vēstīts par leģendām, kas saistītas ar Maitreijas atnākšanu: “Fa sjaņ, ķīniešu svētceļnieks V gs. m. ē. nodeva mums leģendāru mūku stāstu par Šakjamuni kausu, kas būs apslēpts līdz tam laikam, kad pienāks laiks Maitreijas iemiesojumam. Bet ne tikai kauss gaida nākamā Budas atnākšanas laiku: kalnos Kukkutapada, netālu no Gaijas, atrodas Kašjapas ķermenis, kuram saglabāts Gautamas Budas mūka apģērbs. Kad Maitreija īstenos savu parādīšanos šajā pasaulē, viņš brīnumainā veidā pārskaldīs kalnu un saņems no šī svētā pēdējā Budas svēto apģērbu. Šīs leģendas skaidri atspoguļo ticību, ka nākamais Buda atnāks, lai turpinātu Šakjamuni mācību.” Maitreijas attēli Ir pagājuši gadsimti, un visu skolu budisti gaida Nākamā atnākšanu. Par to liecina daudzas Maitreijas statujas tempļos Bodhisatvas vai Budas veidā, arī viņa milzīgās skulptūras, kas izcirstas klintīs ciematu tuvumā, kuri uzcelti jau 350 gadus pirms m. ē. Viena no Budas Maitreijas visaugstākajām statujām uz Zemes (71 m) ir vairāk nekā tūkstoš gadu veca – visaugstākais skulpturālais darbs pasaulē ir statuja Ķīnā. Tā izkalta masīvā klints slānī vietā, kur satek trīs upes Sičuaņas provincē pilsētas Lešaņas tuvumā. Budas Maitreijas galva paceļas vienā līmenī ar kalnu, bet viņa pēdas atbalstās upē. Statujas radīšanas darbi notika Tan dinastijas laikā, sākot ar 713.g., un turpinājās deviņdesmit gadus. Atbilstoši senai tradīcijai Maitreija bieži attēlots sēdošs ar sakrustotām kājām un nobeigtu pamācību zīmi. Bodhisatva bieži vien ir tērpts Budas mūka apģērbā. Gandharas skolā (sena valsts tagadējā Pakistānas teritorijā) Bodhisatva attēlots ar kroni vainagots, tērpts karaliskā goda apģērbā un rokā viņam ir kauss ar amritu – nemirstības dzērienu. Citā formā Maitreija attēlots stāvošs, tērpts Bodhisatvas apģērbā un uz viņa ar kroni vainagotās galvas ir maza stūpa. Leģendas vēsta: kad Maitreija meditēja par Skolotāja tēlu, skolnieki redzējuši Apgaismības stūpu uz viņa galvas. Tāpēc Maitreija bieži attēlots ar stūpu uz galvas. Vēlāka tradīcija attēlo Maitreiju sēdošu jau ne tā, kā austrumos, bet kā rietumos – uz troņa ar nolaistām kājām, gatavs atnākšanai. Ķīnā, Korejā un Japānā budistu mākslā VI – XIX gs. Maitreiju attēlo puskailu, jo kailas krūtis ir spēka simbols, vainagotu ar kroni, uz lotosa troņa kā debesu tīrības simbolu. Labās rokas līdzcietības žests, pieskaroties vaigam, nozīmē maigumu pret cilvēkiem, bet uz troņa sēdošā kājas nolaistas, izsakot gatavību nākt palīgā cietējiem un vārgajiem. Ir daudz Maitreijas attēlu uz budistu tankām. Tanka ir ar īpašu metodi radīts budistu portretu glezniecības darbs. Nereti Maitreiju attēlo kā mītošu Debesu Tušitā Atišas un Conkapas pavadībā (divi izcili budisma domātāji un sludinātāji). Starp mūslaiku gleznu, veltītu Maitreijam, visplašāk pazīstams ir izcilā krievu mākslinieka N. Rēriha gleznu cikls. Gleznā “Maitreija Uzvarētājs” mākslinieks ir attēlojis grandiozu kalnu panorāmu ar gigantiskiem Maitreijas attēliem. “Divas rokas uz debesīm kā tālo pasauļu aicinājums. Divas rokas uz leju kā svētība Zemei. Zina – Maitreija nāk”, – tā N. Rērihs apraksta senu Maitreijas bareljefu, izcirstu uz klints Maulbekas tuvumā. Līdzcietības spēks[1] Minēsim fragmentu no grāmatas “Triju dārgumu gaisma”, kuras autori ir divi Tibetas lamas Khenčen Palden Šerab Rinpoče (Khenchen Palden Sherab Rinpoche) un Khenpo Cevang Dongjal Rinpoče (Khenchen Palden Sherab Rinpoche).Grāmatā stāstīts par cilvēku, kurš bija liels indiešu zinātnieks, taču tikai īstenas līdzcietības dēļ viņš spēja tieši sazināties ar Skolotāju Maitreiju. “Tīrai līdzcietībai piemīt spēks aizvākt visus karmiskos tumšos plankumus un šķēršļus ceļā uz apgaismību. Kad iekšējā gudrība atvērta, jūsu relatīvās un absolūtās patiesības izpratne palielinās līdz ar pavirzīšanos uz apgaismību. Buda daudz reižu teica, ka līdzcietība ir visspēcīgākais instruments tumsonības novēršanai un gudrības vairošanai. Ilustrācija tam ir stāsts par Asangu. Viņš bija cienīgs indiešu zinātnieks, dzimis apmēram piecsimt gadus pēc Budas, aptuveni kristietības ēras sākumā. Jaunībā Asanga devās uz universitāti Nalandā, slavenā seno indiešu klosterī un pirmo īsto universitāti pasaulē. Kaut arī Asanga kļuva par lielu zinātnieku, viņam tomēr bija šaubas par dažām mācībām. Viņš izjautāja daudzus zinātniekus un zinošos meistarus, bet neviens no viņiem nevarēja izkliedēt viņa šaubas. Viņš sāka praktizēt Maitreijas, nākamā budas vizualizāciju, domādams, ka tiklīdz viņš ieraudzīs Maitreiju, viņš atradīs atbildes uz saviem jautājumiem. Saņēmis iesvētīšanu un pamācības, viņš devās uz kalnu Indijā un meditēja par Maitreiju trīs gadus. Asanga domāja, ka pēc trim gadiem viņam būs pietiekami spēka, lai sastaptos ar Maitreiju un uzdotu viņam savus jautājumus, bet uz šo laiku viņš nesaņēma nekādas zīmes. Pēc trim gadiem viņš nogura un zaudēja iedvesmu, un tāpēc pameta savu retrītu. Nokāpis no kalna, viņš iegāja ciemā, kur sanākuši cilvēki paskatīties uz vecīti, kas gatavoja adatu, berzējot lielu dzelzs nūju ar zīda gabalu. Asangam bija grūti noticēt, ka kāds var noslīpēt adatu, berzējot dzelzs nūju ar zīda gabalu, bet vecītis apliecināja viņam, ka tas ir iespējams, un parādīja viņam trīs adatas, ko viņš jau ir izgatavojis. Kad Asanga ieraudzīja tādu lielas pacietības paraugu, viņš nolēma turpināt savu praksi un atgriezās retrītā vēl uz trim gadiem. Triju nākamo gadu laikā viņam bija vairāki sapņi par Maitreiju, bet tik un tā viņš nevarēja redzēt Maitreiju. Pēc trim gadiem viņš jutās noguris, un atkal nolēma aiziet. Nokāpis no kalna, viņš redzēja vietu, kur ūdens pilēja uz akmens. Ūdens pilēja ļoti lēni, viens piliens stundā, bet šis piliens ir izdobis lielu caurumu klintī. To ieraudzījis, Asanga atkal atguva vīrišķību un nolēma atgriezties retrītā vēl uz trim gadiem. Šajā reizē viņam bija labi sapņi un citas zīmes, bet viņš tik un tā nevarēja skaidri redzēt Maitreiju un uzdot viņam savus jautājumus. Viņš atkal aizgāja. Nokāpis no kalna, viņš ieraudzīja maziņu caurumiņu klintī. Vietu ap cauruma akmeni bija nopulējuši putnu spārni. Tas lika viņam pieņemt lēmumu atgriezties alā vēl uz trim gadiem. Bet arī pēc šā trīs gadu laika sprīža viņš tik un tā nevarēja redzēt Maitreiju. Pēc divpadsmit gadiem viņam nebija atbilžu, tāpēc viņš pameta savu retrītu un gāja lejā pa nogāzi. Pa ceļam viņš uzdūrās vecam sunim līdzās ciemam. Kad viņš ierējās, Asanga ieraudzīja, ka suņa ķermeņa lejasdaļa bija ievainota un pārklāta ar blusām un tārpiem. Pieejot tuvāk, viņš redzēja, ka suns šausmīgi cieš, un izjuta ļoti lielu līdzcietību pret viņu. Viņš domāja par visiem tiem gadījumiem, kad Šakjamuni Buda atdeva sevi dzīvajām būtnēm, un nolēma, ka ir pienācis laiks atdot savu ķermeni šim sunim un kukaiņiem. Viņš ienāca ciemā un nopirka nazi. Ar šo nazi viņš nogrieza gaļas gabalu no sava gurna, domādams aizvākt tārpus no suņa un pārvietot tos uz savu miesu. Pēc tam viņš pārdomāja, ka tad, ja viņš ņems kukaiņus ar pirkstiem, tie nomirs, jo tie ir ļoti trausli. Tāpēc viņš nolēma aizvākt kukaiņus ar mēli. Viņš negribēja skatīties to, ko viņš darīs, tāpēc aizvēra acis un pastiepa mēli pie suņa. Bet viņa mēle trāpīja zemei. Viņš atkal un atkal mēģināja, bet viņa mēle joprojām skāra zemi. Beidzot viņš atvēra acis un ieraudzīja, ka vecais suns ir pazudis un tā vietā bija Buda Maitreija. Ieraudzīdams Budu Maitreiju, viņš bija ļoti priecīgs, un vienlaikus nedaudz sarūgtināts. Asanga praktizēja tik daudzus gadus, un tikai tad, kad viņš ieraudzīja veco suni, Maitreija parādījās viņam. Asanga sāka raudāt un jautāja Maitreijam, kāpēc viņš agrāk neparādījās. Maitreija atbildēja: “Es nebiju nelīdzcietīgs pret tevi. No pirmās dienas, kad tu atnāci alā, es vienmēr biju ar tevi. Bet līdz šai dienai tava redze bija aptumšota. Tagad tu redzēji mani tavas lielās līdzcietības dēļ pret suni. Šī līdzcietība novērsa tavu redzes tumsu tāpēc, ka tu varēji redzēt mani.” Pēc tam Maitreija personīgi mācīja Asangam tekstus, zināmus kā Piecas Maitreijas mācības, kuri ir ļoti svarīgi teksti Tibetas tradīcijā. Asangas kontakts ar Maitreiju dzima no līdzcietības. Tikai viņa līdzcietības dēļ tumsība izgaisa. Šī iemesla dēļ Guru Padma Sambava mācīja, ka bez līdzcietības dharmas prakse nenes augļus, un īstenībā jūsu prakse bez līdzcietības ir sapuvusi.” Par Maitreiju H. Blavatskas darbos Budismā Maitreija ir Piektais Buda, hinduismā – Kalki Avatars, Dieva Višnu iemiesojums. “Slepenajā Doktrīnā” rakstīts, ka “Maitreija ir apslēptais Piektā Budas un Kalki Avatara vārds braminiem, pēdējais Mesija, kas nāks Lielā Cikla nobeigumā.” “Vienīgā atšķirība ir šīs parādīšanās datējumā. Tā, kad Višnu parādīšanās uz balta zirga tiek gaidīta tagadējā Kali Jugas perioda beigās, ” lai nešķīstos galīgi iznīcinātu un radītā atjaunināšanai un tīrības atjaunošanai”, Maitreiju gaida agrāk”, – papildina H. Blavatska “Teozofijas vārdnīcā”. Kā skaidro “Slepenā Doktrīna”, “šis noslēpums ir vienkāršs: cikli pastāv lielāku ciklu iekšienē, un tie visi ietverti vienā Kalpā no 4 320 000 gadiem. Tieši šī cikla beigās gaida Kalki Avataru.” “Teozofijas vārdnīcā” tiek dots šāds apraksts: “Kalki Avatars (sanskr.) – “Baltā Zirga Avatars”, kurš būs pēdējais manvantariskam Višnu iemiesojumam, atbilstoši braminiem; Maitreijas Budas, atbilstoši Ziemeļu budistiem; Sosioša, pēdējā varoņa un zoroastrisma piekritēju Glābēja, pēc parsu apgalvojuma; un “Taisnīgā un Patiesā” uz balta Zirga (“Atklāsme” XIX,2). Viņa nākamās vai desmitā avatara parādīšanās debesis atvērsies, un Viņš parādīsies, sēdēdams uz pienbalta zirga, ar paceltu zobenu, mirdzošu kā komēta, lai pabeigtu nešķīsto iznīcināšanu, “radītā” atjaunināšanu un “tīrības atjaunošanu”…Tas īstenosies Kali Jugas beigās, pēc 427 000 gadiem no šā brīža. Pieminētās katras Jugas beigas tiek dēvētas par “pasaules sagraušanu”, jo katru reizi ar to mainās zemes ārējais izskats, applūdinot vienu kontinentu sistēmu un paceļot citu.” Darbā “Atsegtā Izīda” H. Blavatska stāsta, ka Mesija parādās ar piekto emanāciju arī ebreju “Kabalā”, un gnostiķu sistēmā, “arī budistu, kur piektais Buda – Maitreija – parādīsies savas pēdējās atnākšanas laikā, lai glābtu cilvēci pirms galīgās pasaules sagraušanas. Ja Višnu parādās savā nākamajā un pēdējā parādīšanās reizē kā desmitais avatars vai iemiesojums, tad tas ir tikai tāpēc, ka katra vienība, kā androgins [viens vesels, tālāk atdalīts divos pretējos Sākumos], parādās dubulti. Budisti, kas noraida šo divdzimumu iemiesojumu, sarēķina tikai piecus. Tādējādi tai laikā kā Višnu pēdējo reizi nāk savā desmitajā iemiesojumā, Buda, kā teikts, paveic to pašu savā piektajā iemiesojumā.” Tālāk autore piemin desmit leģendārus avatarus Višnu, starp kuriem septītais iemiesojums – Rama Čandra (apmēram 7 tūkstošus gadu pirms m. ē.) ), seno indiešu varoņeposā “Ramajani”, astotais – Krišna (4 – 3 tūkstošus gadu pirms m. ē.), viens no populārākajiem hinduistu dieviem. Desmitais, kā jau iepriekš bija teikts, būs Višņu iemiesojums Maitreijas atveidā. “Slepenajā Doktrīnā” Maitreija arī ir pieminēts kā Parašaras skolnieks. Vienā no senākajiem svētajiem rakstiem “Višnu Purana” Parašara atklāj savam skolniekam Maitreijam pasaules noslēpumus. “Parašara teic Maitreijam, savam skolniekam: “Tā es paskaidroju tev, brīnišķīgais Muni, seši radītie… Arvaksrota radītās būtnes bija septītās un bija cilvēka radīšana.” Parašara saņēma “Višnu Puranu” no sava Skolotāja Pulastja, viena no septiņiem saprāta dzimušajiem Brahmas Dēliem. Brahma – radīšanas dievs hinduismā, kurš līdz ar Višnu un Šivu ir viens no Trimurti (hinduistu “Svētā Trīsvienība”). Parašaras dialogos ar Parašaru un viņa skolnieku Maitreiju “Slepenajā Doktrīnā” vēsta senās kosmogonijas pamatus un to atbilstību Apslēptajai Mācībai. “Atsegtajā Izīdā” teikts par Maitreijas atnākšanu: “Kad atnāks Maitreija – Buda, tad mūsu tagadējā pasaule tiks sagrauta, un jauna, labāka pasaule aizstās to. Katras hinduistu dievības četras rokas – mūsu zemes tās neredzamo stāvokļu četru iepriekšējo izpausmju emblēmas, bet galva nozīmē piekto un pēdējo, Kalki – Avataru, kad šī pasaule tiks sagrauta un Budhi – Gudrības spēks (hinduistiem – Brahma) atkal tiks aicināts izpaust sevi kā Logosu – lai radītu nākamo pasauli.” Par Maitreiju un Agni Jogas Mācību Ja pirmās apslēptās zināšanas paziņotas ar H Blavatskas, Šambalas Mahatmu skolnieces starpniecību un Teozofijas biedrību, tad vēlāk šī Mācība bija attīstīta un publicēta Agni Jogas grāmatās (Dzīvā Ētika) ar H. Rērihas starpniecību. “Lielais Valdonis M.” deva pasaulei Ugunīgo Mācību kā Jaunu Derību Zemei uz pārejas sliekšņa uz Ugunīgo Laikmetu. Agni Jogas grāmatās teikts: “Maitreija atnāks un degs ar visām ugunīm. Viņa sirds degs līdzcietībā pret visu panīkušo, pagrimušo cilvēci; liesmos Viņa sirds jaunu sākumu apstiprinājumā.”(Hierarhija, 3. p.). Šambalas Valdonis rāda cilvēcei trīs Norādījumus: Maitreijas Mācība aicina cilvēka garu uz Mūsu radošo pasauli. Maitreijas Mācība norāda uz Bezgalību Kosmosā, dzīvē, gara sasniegumos! Maitreijas Mācība glabā kosmiskās uguns zināšanas kā Visuma parādību ietverošās sirds atradumu. Sensenais ticējums apliecina, ka Maitreijas atnākšana radīs gara augšāmcelšanos. Mēs piebildīsim – gara augšāmcelšanās varēs iestāties pirms Atnākšanas kā Valdoņa Maitreijas Mācības apzināta pieņemšana. Patiesi – augšāmcelšanās! (Hierarhija, 7. p.). Maitreijas Laikmets tiek dēvēts par Pasaules Mātes Laikmetu arī Dzīvās Ētikas Mācībā. “Maitreijas Laikmets apliecina sievieti. Maitreijas parādīšanās taču saistīta ar Pasaules Mātes apliecināšanu pagātnē, tagadnē un nākotnē.” (Hierarhija, 13. p.). Jautās: “Kāpēc šo laikmetu dēvē par Pasaules Mātes Laikmetu?” Patiešām, tā tam jāsaucas. Sievietes palīdzība būs liela, ne vien ienesot apgaismību, bet arī nostiprinot līdzsvaru. Juku laikos līdzsvara magnēts izjaukts, un ir vajadzīga brīvā griba, lai apvienotu izirušās daļas. Maitreijam – Līdzcietībai ir vajadzīga sadarbība. Kas ziedos sevi lielā Laikmeta godam, tas pļaus bagātīgu ražu. Domātājs teica: “Protiet strādāt visas cilvēces labā.” (Pārpasaulīgais, 772. p.). Tā starp Maitreijas Laikmeta pazīmēm bija iezīmēts Sākumu līdzsvars: vīrišķīgais un sievišķais. Cita Jaunā Laikmeta pazīme būs sadarbība: “Sadarbība visā”, – piebilst Maitreijas laikmets. Ne pēc pavēles, ne pēc harmonijas, bet ar domu zibenīgi savienojas līdzstrādnieki.” (Agni Jogas Zīmes, 101. p.). Maitreija atnāca iemācīt darboties, turklāt ienesot gaismu katrā savā darbībā. “Visas agrākās Jogas, kas dotas no augstiem avotiem, pieņēmušas par pamatu noteiktu dzīves kvalitāti, tagad, sākoties Maitreijas laikmetam, vajadzīga Joga visas dzīves būtībā. Visu ietverot un ne no kā neizvairoties, tieši kā Bībeles leģendā par nedegošajiem pusaudžiem, vīrišķīgi atdot sevi ugunij un tā saņemot spēku. … kur uguns, tur pilnveidošanās pazīme.” (Agni Jogas Zīmes, 158. – 159.. p.). Jaunie Vēstījumi no Maitreijas Sākoties XXI gadsimtam, Maitreija atkal stāv pie mūsu sliekšņa un klauvē pie durvīm. Viņa aicinājums Zemes cilvēcei kļuva iespējams, pateicoties jaunam starpniekam starp Lielajiem Skolotājiem un cilvēkiem. Tāda starpniece kļuva T. Mikušina – Lielās Baltās Brālības Sūtne, kura pieņēmusi kopš 2005. gada Vēstījumus no vairāk nekā piecdesmit Gaismas Būtnēm, iekļaujot arī no Kunga Maitreijas. Vēstījumu galvenā ievirze šajā Pārejas posmā uz Dievišķo Realitāti ir dot cilvēkiem konkrētas rekomendācijas un palīdzēt pēc iespējas lielāku dvēseļu skaitam atbrīvoties no vecās pasaules enerģijām, lai pieņemtu jaunās Dievišķās Pasaules enerģijas. Pirmajā Vēstījumu ciklā Kungs Maitreija dod galvenās zināšanas par Maitreijas Laikmetu, par to vienīgo pareizo Ceļu, ko ved cilvēci uz Dievišķās apziņas virsotnēm: “Jūs esat dzirdējuši pravietojumus, un jūs zināt, ka tuvojas Maitreijas laikmets. Visi gaida Maitreijas atnākšanu. Ir pienācis laiks dot jums zināšanas par manu atnākšanu. Man kopā ar maniem skolniekiem ir jāsagatavo sava atnākšana iemiesojumā uz Zemes.” <…> Es atnāku caur maniem skolniekiem, caur tiem, kas ļauj man būt klāt viņu svētnīcās, un es gatavoju ceļu savam iemiesojumam uz Zemes. Es nevaru atnākt, ja jūs savā apziņā neesat gatavi pieņemt mani. Tāpēc vienīgais, kas kavē man iemiesoties uz Zemes, ir jūsu apziņas līmenis. Tāpēc es ar prieku nāku uz Zemes caur tiem, kas kaut uz neilgu laiku ļauj man būt viņu svētnīcās. Caur viņu ķermeņiem es iepazīstos ar situāciju uz Zemes. Vēl daudz gadu paies, pirms es varēšu pieņemt pilnu iemiesojumu uz Zemes un nostāties Zemes cilvēku priekšā pilnā savas varenības spožumā. No jums katra, kas ir iemiesojumā, ir atkarīgs manas atnākšanas laiks un manas iemiesošanās laiks.” (2005. gada 6. maijā). “… jūsu uzdevums ir iemācīties atšķirt sevī visu to, kas ir no Dieva, no tā, ko jūs paši esat radījuši un kas pieder šai pasaulei. Jūsu fiziskā pasaule ir līdzīga vecāku ligzdai, kurā jums bija mājīgi. Bet agrāk vai vēlāk pienāk brīdis, kad jums jāšķiras no jūsu ligzdas. Tāpēc, ka jūs esat izauguši un jūs esat gatavi izplest spārnus un lidot.”( 2005. gada 17. jūnijā). Maitreija māca Iesvētījumu Ceļu – atgriešanās ceļu Mājās, pie īstās Dievišķās realitātes, un atklāj Mācības šķautnes par Iesvētījumu Ceļu. “Katras būtnes dzīvē pienāk brīdis, kad tā apzinās savu saiti ar Augstāko un to, ka viņai jāsāk apzināti iet Iesvētījumu Ceļu. Sabiedrības stāvoklis pēdējo gadsimtu laikā, sevišķi Rietumos, padarīja neiespējamu apzinātu Iesvētījumu veikšanu. Cilvēki ir aizmirsuši par Mistēriju Skolām un tām zināšanām, kas tika dotas šajās Skolās. Tāpēc mūsu uzdevums un mūsu Sūtnes uzdevums ir atgādināt jums par Iesvētījumu Ceļu un atjaunot senā Iesvētījumu Ceļa tradīcijas. Mūsu jauno darbību atšķirīgā īpatnība būs tā, ka mēs pacentīsimies dot jums nepieciešamās zināšanas par Iesvētījumu Ceļu, bet katrs no jums veiks savus iesvētījumus individuāli, neaizejot no parastās dzīves. (2006. gada 19. aprīlī) Maitreija aicina skolniekus savā Mistēriju Skolā un nesola, ka Iesvētījumu Ceļā būs viegli. “… Iesvētījumu Ceļš ir visātrākais, visīsākais ceļš, kas ved jūs pie Dieva. Tas ir atteikšanās Ceļš no ego. Tas ir Ceļš, kur jūs brīvprātīgi piekrītat izturēt noteiktus, kaut arī ļoti grūtus pārbaudījumus, lai saīsinātu savu ceļu uz Mājām… Taču šis Ceļš prasīs visu jūsu spēku sasprindzinājumu. Jums būs jāziedo daudz kas no tā, kas jums ir.” (2006. gada 23. aprīlī). Šajā grāmatā ir atlasīti Kunga Maitreijas Vēstījumi, kas ir zīmes – norādes Ceļā pie Dievišķās Gudrības. Tajā ir ietvertas gan Lielā Skolotāja zināšanas, gan enerģijas, aicinot mūs darboties. Tikai mēs paši ar savām pūlēm un saviem sasniegumiem varam demonstrēt spēju turpmākai evolūcijai. “Jums ir jāapgūst šīs īpašības, un tām ir jābūt jūsos ieaudzinātām.” (2009. gada 25. jūnijā). Tieši mūsu pūles sevis pārveidošanā, kā teic Kungs Maitreija, ļaus mums dzīvot nākamajā pasaulē. Rakstu sagatavoja J. Iļjina |
Literatūra:
1. Агни Йога. В 2-х т. – М.: Эксмо, 2010.
2. Блаватская Е.П. Теософский словарь, изд. 2-е, испр. / Е. П. Блаватская. – М.: Сфера, 1994. – 576 с.
3. Кхенчен Палден Шераб, Кхенпо Цеванг Донгьял. Свет Трёх Драгоценностей / Пер. с англ. П. Гьяцо. – М.: Дхарма Самудра, 1999. – 128 с.
4. Разоблачённая Изида: Ключ к тайнам древней и соврем. науки и теософии / Е.П. Блаватская. / Пер. с англ. К.Ю. Леонова. – М.: Рос. теософ. о-во, 1992. – Т. 2. «Теософия». – 534 с.
5. Рерих Ю.Н. Майтрейя – Будда Грядущего // Тибетская живопись / Пер. с англ. А.Л. Барковой. – М.: МЦР; Мастер-Банк. – 2001.
6. Рокотова Н. Основы буддизма. – Новосибирск: СибРО, 1990. – 69 с.
7. Слово Мудрости. Послания Владык. В 3-х т. / Т.Н. Микушина. – Омск: Издательский Дом «СириуС», 2011.
8. Тайная Доктрина. Синтез науки, религии и философии Е.П. Блаватской. – Новосибирск: Дет. лит-ра, 1991. – Т. 2 «Антропогенезис». – 1009 с.
[1] „Trīs dārgumu gaisma”, Khenčen Palden Šerab Rinpoče, Khenpo Cevang Dongjal Rinpoče