Kāpēc mani pārņem pēkšņas dusmu lēkmes? 07.05.2014

Ilona jautā: Gaidu savu pirmo mazuli, bet pēdējo mēnesi esmu sevī pamanījusi sen aprakto nejauko rakstura īpašību – nevaldāmas dusmu lēkmes. Tā uznāk pēkšņi un vismaz man liekas, ka tām vienmēr ir pamats. Pēc tam mani pat sirdsapziņa negrauž, līdz reizei, kad nākas ciest manai ģimenei. Diemžēl maniem padotajiem un darba kolēģiem, gan nākas ciest un skaitīšana līdz 10 nepalīdz, jo dusmas uznāk pēkšņi un tikpat pēkšņi pāriet. Pašlaik man pats svarīgākais ar savām emocijām nenodarīt pāri bērnam, bet tāda sajūta, ka nespēju sevi kontrolēt.

Elvita Rudzāte atbild: Dusmas ir stress. Stress ir skolotājs, kura uzdevums ir cilvēku vest pie prāta. Ilona atzīst, ka savu stresu bija aprakusi jeb nospiedusi, bet tagad tas nekontrolēti lien laukā. Labi, kas tas tiek izvadīts laukā, citādi no tā stipri ciestu Ilonas bērniņš. Slikti, ka tagad cieš Ilonas ģimene, kolēģi un arī bērns. Ko darīt?

1) Ilonai ir jāsāk analizēt visas dusmu radītās situācijas: kas konkrēti situācijā sadusmoja? Tās ir Ilonas neapgūtās mācību stundas. Ja Ilona pati nespēj izprast savas neapgūtās mācību stundas, tad jāmeklē palīdzība pie dzīves izpratnes skolotāja.

2) Jālūdz piedošana savām dusmām, ka tās tur savā cietumā, nesaprotot to sniegto mācību, un domās jāiztēlojas kā dusmas palaiž brīvībā.

3) Jālūdz piedošana savam ķermenim, ka ar dusmām tam nodarījusi pāri.

4) Jālūdz piedošana savam bērniņam, ka ar savām dusmām nodara tam pāri.

5) Jālūdz piedošana visiem tiem cilvēkiem, uz kuriem ir izgāzusi savas dusmas.

6) Jāpiedod situācijai un cilvēkiem, kuri radīja dusmas.

7) Jāpiedod pašai sev sava kļūdainā rīcība.